Ziemas dārza stāsts ir saistīts ar Parīzes krievu baleta sezonu rīkotāja Sergeja Djagiļeva ieceri pamestajā Sanktpēterburgas Taurijas pilī sarīkot grandiozu portretu izstādi. Tolaik Djagiļevu, vēl pirms apsēstības ar baletu, bija pārņēmusi doma, ka viņš varētu kļūt par izcilu mākslas kuratoru. Lai izstāde būtu cēlāka un teatrālāka, viņš uzaicināja Leonu Bakstu Taurijas pils improvizētajā ātrijā izveidot Ziemas dārzu.

Izmantojot senās fotogrāfijas, Ziemas dārzs uz divām dienām tiek atjaunots. Saglabāta tiek ideja, bet izpildījums ir cits - atbilstošs «Rīgas Biržas» telpām. «Mūsu mērķis ir demonstrēt milzīgo atšķirību, kas mūs šķir no izpratnes par izstāžu telpas iekārtojumu 20.gadsimta sākumā - salīdzinājumā ar šodienu. Ziemas dārza rekonstrukcija ir daļa no projekta «Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas«. Izstādi ar šādu nosaukumu pašlaik var apskatīt mūsu izstāžu zālēs,» klāstīja mākslas muzeja «Rīgas Birža» vadītāja Daiga Upeniece.

Mākslas muzejs «Rīgas Birža» apmeklētājiem tika atvērts 2011. gada 20. un 21. augustā. Patlaban tā apmeklētāju skaits jau pamazām tuvojas miljonam - precīzāk, tie ir vairāk nekā 750 000 apmeklētāju. Pretēji statistikai par jaunatvērtiem muzejiem, kur veiksmīgākais ir pirmais gads, «Rīgas Biržas» apmeklējums ar katru gadu palielinās. Augstākais tas bijis 2015.gadā, kad muzeju apmeklēja 155 819 interesenti.

Savu izstāžu darbību mākslas muzejs «Rīgas Birža» 2011. gadā sāka ar divām konceptuālām izstādēm - «Glasstress Rīga - darbi no Berengo studijas», kas veidoja sasaisti ar Itāliju, reflektējot ar Venēcijas renesanses palaco formām Rīgas biržas ēkas arhitektūrā, un «Austrumu porcelāns un Nīderlande. Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17. gadsimtā», kas iezīmēja vienu no muzeja pamatkonceptiem - būt par saskarsmes punktu starp Austrumiem un Rietumiem.

Šo piecu gadu laikā muzejā ir norisinājušās vairāk nekā 40 vērienīgas izstādes, sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un valsts viesiem iepazīties un skatīt savām acīm dažādu valstu un kultūru mākslu. Plašu rezonansi ieguva 2015.gada izstāde «Provansas valdzinājums», kurā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu uz Latviju pirmo reizi atceļoja izcili 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta pirmās puses mākslinieku darbi. Īpašu apmeklētāju atsaucību baudījušas arī 2012. gada izstāde «Floras valstība. 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība», 2013. gada izstāde «Piranēzi. Romas antikvitātes» un citas.

Laikmetīgās mākslas jomā līdztekus īpašajam notikumam - Vijas Celmiņas personālizstādei «Dubultā realitāte» un izstāžu ciklam «Ar septiņjūdžu zābakiem» - mākslas muzejs «Rīgas Birža» ir pazīstams ar ikgadējās Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas «Tete-a-Tete» dažādajām sarunām un performancēm, no kurām, nenoliedzami, populārākās ir 2012. gada multimediālā performance «Gondola» un kopā ar žurnālu «Rīgas Laiks» organizētā «Domātava» 2013. gadā.

Tā kā mākslas muzeja «Rīgas Birža» krājumos no 2010. gada glabājas arī krievu māksla, tad liels izstāžu un pasākumu kopums tiek veltīts tieši šīm Baltijā apjomīgākajām kolekcijām. Piecu gadu laikā sarīkotas 11 izstādes, no kurām sešas ārzemēs.

Tuvākajā laikā plānota Baltijā pirmā Senās Ķīnas mākslas izstāde, bet 2017. gada sākumā mākslas muzejs «Rīgas Birža» iepriecinās apmeklētājus ar Spānijas izcilākā muzeja «Prado» kolekciju, savukārt 2018. gadā par godu Latvijas simtgadei muzejā būs skatāma apjomīga Eiropas jūgendstila izstāde.

_{Piecu darbības gadu laikā muzejs saņēmis vairākus apbalvojumus gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Viena no lielākajām atzinībām ir 2013. gadā iegūtā Eiropas Muzeju gada balva. Eiropas Muzeju gada balvas eksperti, piešķirot žūrijas speciālo balvu, ierindoja mākslas muzeju «Rīgas Birža» astoņu veiksmīgāko pēdējo gadu laikā jaunatklāto muzeju kategorijā. Muzejs tika augsti novērtēts par mijiedarbību starp izcilas kvalitātes rekonstrukciju un noskaņu, ko radījis pats muzejs, īpaši uzsverot, ka sabiedrībai ir pieejama unikāla celtne, kuru iepriekš lietoja vien finanšu elites pārstāvji. «Rīgas Birža» ir arī balvas «Kilograms kultūras 2011» īpašniece nominācijā «Gada notikums».}