Teritoriju ap Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) rosina pārsaukt par mākslinieka Jaņa Rozentāla laukumu. Kā šodien Rozentālam veltītas izstādes atklāšanas pasākumā stāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), septembrī Rīgas domē tiks rosināts skatīt jautājumu par laukuma ap LNMM nosaukšanu par Jaņa Rozentāla laukumu.
Teritoriju ap LNMM rosinās pārsaukt par Jaņa Rozentāla laukumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja šī teritorija iegūs šādu nosaukumu, tad LNMM adrese varētu būt Jaņa Rozentala laukums 1 esošās adreses - Krišjāņa Valdemāra iela 10a - vietā.
Ameriks norādīja, ka kopā ar LNMM direktori Māru Lāci izdevies vienoties kopīgā idejā par nosaukuma piešķiršanu laukumam.
Lāce gan atzina, ka muzejam tas nozīmēs sarežģījumus, kas saistīti ar adreses pārreģistrēšanu.
Kā ziņots, no 13. augusta līdz 30. oktobrim LNMM būs skatāma gleznotāja Rozentāla 150.gadu jubilejai veltīta izstāde «Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika». Kā norādīja muzejā, Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896.gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem «Rūķa» loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.
Izstāde ļaušot vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā - no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā «No baznīcas» («Pēc dievkalpojuma», 1894) līdz «Skaistā laikmeta» estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju.
Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas, kas atkārtojas arī grāmatu un periodikas grafikā.
Retrospektīvā izstāde - vairāk nekā 150 darbu - ir viens no Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no LNMM krājuma, kas reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību.
Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, izstādes mobilā aplikācija atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.
Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu «Rozentāla laiks» piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi «No Rozentāla». Savukārt izstādes mobilais ceļvedis «Jaņa Rozentāla «gaismas bildes«» piedāvās atklāt mākslinieka fotografētās «gaismas bildes», kas iedvesmoja viņu jaunu sižetu un kompozīciju meklējumiem glezniecībā.
Savukārt 20. oktobrī LNMM konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference «Janis Rozentāls (1866-1916) un viņa laikmets» ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību. Tikmēr 28.novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.