Pārgājieni gar Latvijas jūras robežu kļuvuši par modes lietu - tie tiek organizēti gan grupās, gan individuāli. Manu draugu vidū ir tādi, kas kājām nostaigājuši teju visu ap 490 kilometru garo distanci gar mūsu valsts jūras robežām. Pati šādos pārgājienos esmu devusies vairākas reizes - gan gar akmeņaino jūras krastu, gan piejūras dabas liegumiem un gludām pludmales smiltīm. Katrai vietai ir savi plusi un mīnusi.

Īpaši atmiņā iespiedušies divi pārgājieni. Agrā pavasarī, aprīlī, nogājām aptuveni 24 kilometrus no Tūjas līdz Ziemeļblāzmai. Šis pārgājiens bija grūts vairāku iemeslu dēļ: jūras mala garos posmos ir akmeņaina un iešana pa akmeņiem bieži sagādā lielāku piepūli. Tomēr īstā taciņa rūpīgi jāmeklē, arī ejot pa smilšainu pludmali, lai pamatne būtu gana cieta, - iestigšana smiltīs uz katra soļa ātri vien nogurdinās. Tā kā bija agrs pavasaris, nācās šķērsot arī vairākas lielākas un mazākas upītes un strautus - vienu no jūras pietekām sadūšojāmies pārbrist, tas bija jautrs piedzīvojums. Tomēr, kad ūdens temperatūra vēl ir zema, tas ir arī visai riskanti - ledainajā ūdenī ātri vien zūd jušana pēdās un var saraut krampji. Sasniedzot Liepupi, gan meklējām tuvāko upes šķērsošanas vietu - doties īstā peldē aukstā ūdenī tomēr nebija vēlmes. Jūras piekraste pavasarī ir viena no vietām, kur klātienē var vērot dabas pamošanos, pirmās pļavas puķītes.

Citā reizē kājām gar jūru devāmies no Mērsraga līdz Ķesterciemam. Tā ir piejūras teritorija, kas atrodas starp jūru un Engures ezeru. Jūnijā septiņu stundu laikā nostaigājām teju 28 kilometrus. Šajā posmā ir vairākas skaistas piejūras pļavas. Dažviet niedres un augi atrodas tuvu krastam, tāpēc nācās brist pa seklo piekrastes ūdeni, lai aizaugušās teritorijas apietu. Šo vietu iemīļojuši daudzi reti putni - īsts prieks dzīvnieku draugiem.

Ar ko sākt?

Vispirms jātiek skaidrībā, cik daudz laika pārgājienam vari veltīt - dienu, divas vai vairāk. Tad varēsiet izrēķināt, cik garu jūras posmu varētu nostaigāt. Iesācējiem pirmajās reizēs pietiks ar apmēram 10 kilometriem, pieredzējušāki gājēji var nosoļot 15-25 kilometrus un vairāk - viss pēc vēlmēm un iespējām. Vidēji cilvēks noiet 5 kilometrus stundā, taču gar jūru var rēķināt apmēram 4,5 km stundā. Jāierēķina arī pauzītes atpūtai un kaut kā uzkošanai. Un tad jau atliek vien ņemt karti un izvēlēties vietu Latvijā, uz kuru doties, lai ceļojumu sāktu.

Mēs ar draugiem savos pārgājienos vienmēr paļāvāmies uz sabiedrisko transportu. Gājiens gar jūru nemet loku, tāpēc braukt ar savu transportu var būt apgrūtinoši, ja vien nav kāds, kas auto nogādā uz pārgājiena galapunktu vai atbrauc pakaļ. Parasti izvēlējāmies vietu, kur pārgājienu sākt, un turp agrā rīta stundā devāmies ar autobusu vai vilcienu. Gājām parasti no šā punkta Rīgas virzienā.

Jāatceras, ka ceļā var būt neparedzētas apstāšanās, ka varat pagurt un vēlēties atceļā doties ātrāk, nekā plānots, tāpēc vēlams noskaidrot vairākus sabiedriskā transporta atiešanas laikus un alternatīvus mājās tikšanas veidus.

Rūpīga izpēte

Kad izvēlēts jūras malas pārgājiena sākuma un beigu punkts, jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu, kas konkrētajā vietā gājējus sagaida - jūras mala var būt akmeņaina, ceļā var gadīties dažādi cilvēku un dabas radīti šķēršļi. Visu to vēlams kartē un internetā iespēju robežās izpētīt jau iepriekš.

Labs palīgs šādos pārgājienos ir arī mobilās aplikācijas, piemēram, Endomondo, kas ļauj sekot līdzi savai atrašanās vietai. Tas lieti noderēs, ja nāksies neplānoti meklēt tuvējās apdzīvotās vietas vai apkārtceļus kādam šķērslim.

Ko vilkt mugurā un ņemt līdzi?

Pāri visam - ērti apavi, tā māca ne tikai gudri cilvēki, bet arī manis pašas rūgta pieredze. Mērsraga-Ķesterciema pārgājienā ceļš veda gar piejūras pļavām. Lai niedru un citu augu biezokni apietu, ik pa laikam bridām pa seklu jūras ūdeni turpat piekrastē, un apavi vairākkārt tika novilkti un atkal uzvilkti. Padoms: pēdas pirms botu uzvilkšanas noslaucīt īpaši rūpīgi, jo daži noklīduši smilšu graudi var novest pie sāpīgām tulznām.

Skaidra lieta, ka arī apģērbam jābūt maksimāli ērtam, vieglam un vairākās kārtās - lai var kaut ko novilkt, ja uzspīd saule un fiziskā slodze dara savu, vai uzmest kaut ko virsū, ja paliek vēsi. Īpaši rūpīgi apģērbs jāizvēlas, ja dodaties pārgājienā agrā pavasarī vai ziemā - tad lieti noderēs termoveļa, tā ir viegla un tai pa virsu var vilkt citu apģērbu slāņos pēc vajadzības.

Ja nevēlaties doties pusdienās uz piekrastes ciemiem, lieti noderēs līdzi sasmērētas maizītes, ūdens, rieksti - enerģijai un kāds auglis. Ar pārtiku un līdzi ņemamajām lietām pārspīlēt nevajadzētu - pašam vien viss būs jānes. Kaut gan nav ne vainas sarūpēt maltīti arī kaut kur pa ceļam: to labprāt izmantojām pārgājienos gar Vidzemes jūrmalas zvejniekciemiem - nav nekā gardāka par svaigi mājās kūpinātām zivīm.

Jūras teritoriju maršruti

Lai izdevies piedzīvojums!

TVNET aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! TVNET aicina - apceļosim Latviju!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv

Divi aizraujošāko un iedvesmojošāko ceļojumu stāstu autori augustā saņems katra sevis cienīga ceļotāja un aktīva dzīvesveida piekritēja balvu – daudzfunkcionālo «Garmin» pulksteni-aktivitātes uzraudzītāju «vivofit 3», kas skaita soļus, kalorijas, nosaka vidējo aktivitātes līmeni un seko līdzi arī tavai miega kvalitātei. Turklāt «vivofit 3» Move IQ kustību detektors visas aktivitātes automātiski ieraksta, lai vēlāk tu varētu tās apskatīt un analizēt Garmin Connect™ vietnē. Bet brīžos, kad būsi aizmirsis par to, ka jāizkustas, pulkstenis to atgādinās ar skaņas signālu!