Auce atrodas pašos Latvijas dienvidos starp Zemgali un Kurzemi, aptuveni 100 kilometru attālumā no Rīgas un vien septiņu kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Leknu mežu un purvu ieskauta pilsētas vārdu tā godam «nēsā» kopš 1924.gada, lai gan pirmo reizi dokumentos kā Owcze minēta jau 1426.gadā. Lai arī pilsēta ir maza (3,66 kvadrātkilometros mīt nepilni trīs trūkstoši iedzīvotāji), taču tajā ir viss, kas īstā pilsētā ir nepieciešams – bērnudārzs, skola, mūzikas skola, bibliotēka, kultūras nams, kurā darbojas vairāki radošie kolektīvi, muzejs, policijas iecirknis, slimnīca, vairāki vietējie uzņēmumi un četri (!) skaistumkopšanas saloni. Izrādās, ka ar Auci ir saistīti dažādi sabiedrībā zināmi ļaudis – rakstniece Irma Grebzde, dzejniece Veronika Strēlerte, dziedātāja Zane Dombrovska, mūziķi Raimonds un Oskars Petrauski, dramaturģe Lelde Stumbre u.c., taču, šķiet, pilsētas galvenais lepnums ir krāšņā Vecauces pils, kuras 30 metru augstais tornis jau pa gabalu ir pamanāms no tālienes.

Fazāni, mandarīnu liķieris un 2.pasaules kara posts

Lai arī šobrīd pils darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, kurā iespējams gan noīrēt telpas svinībām, piemēram, kāzām vai banketiem, gan pārnakšņot un arīdzan gardi ieturēties, laikā no 1842. līdz 1845.gadam to uzcēla grāfiem Mēdemiem, kuri ar savu saimniekošanu uzsāka reģiona attīstību. Viņu milzīgajā saimniecībā bija moderns spirta brūzis (tajā tika darināts pirmklasīgs mandarīnu liķieris, kas kopā ar Latvijas balzamu Viskrievijas konkursā ieguva bronzas medaļu), audzētas neierastas govju un cūku šķirnes un pat fazāni, savukārt augļu dārzs varēja lepoties ar gardākajiem apkārtnes ķiršiem, zemenēm, bumbieriem, āboliem persikiem un pat ananasiem! Tieši pateicoties Mēdemiem Aucē tikai uzcelta dzelzceļa stacija, kas ļāva attīstīt uzņēmējdarbību.

Kopš 1921.gada pils telpās tiešā un pārnestā nozīmē mitinājās Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 2.pasaules kara laikā pils centrālajai daļai tika uzmesta bumba, kā rezultātā nobruka puse torņa. Veselus divus gadus pēc kara pils stāvēja sabombardēta, tāpēc viss, kas tajā atradās, satrūdēja. Pēc šiem diviem gadiem pils ieguva pagaidu jumtu, bet tikai 1952.gadā tika izveidots pils rekonstrukcijas projekts, lai to pilnībā atjaunotu, ņemot vērā pagātnes liecības, maksimāli cenšoties saglabāt pils autentiskumu. Šobrīd pili, kas tiek uzskatīta par vienu no senākajām neogotikas stila pilīm Latvijā, ieskauj 13 hektāru plašs parks ar vairākiem dīķiem, kuros mitinās gulbji, neparastiem kokiem un krūmiem, kā arī tajā atrodas 1.pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi.

Kā jau ikvienā pilī, arī Vecauces pilī spokojas. Tiesa, šeit mītošie rēgi neesot baisi. Naktīs ir dzirdēts, ka pa pili kāds staigā, bet uz skatuves lielajā zālē manīta dejotāja. Un nav dūmu bez uguns – pirmā grāfa Mēdema meita no pirmās laulības Elīza bijusi ļoti prasmīga baletdejotāja, kas bieži vien pils viesiem sniegusi priekšnesumus. Viņa arī bijusi izslavēta apgaismotāja, kas bijusi draugos ar dzejnieku Gēti un komponistiem Mendelsonu un Bahu. Tādas, lūk, Aucei zilas asinis!

Barišņikovs un vācu karavīru skeleti Vecauces baznīcā

Vecauces Evanģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tā izceļas ar savu neparasto dizainu, proti, baznīcas interjers ir viscaur darināts no koka. Arī pati baznīca pirmo reizi tika uzbūvēta 1667.gadā no koka, taču zibens spēriena izraisītā ugunsgrēkā 1729.gadā tā nodega. Mūra baznīcu uzcēla 1866.gadā un nu tā Aucē pilda gan baznīcas, gan arī kultūras telpas lomu. Baznīcā ir apskatāma unikāla ekspozīcija ar vēsturiskām Auces fotogrāfijām, savukārt otrajā stāvā ir izbūvēta mākslas telpa. Tajā atrodas iedzīvotāju saziedoti reti grāmatu eksemplāri, piem., Čehova kopotie raksti un trimdas literatūra, mūzikas instrumenti un unikāli mūzikas ieraksti, ar Auci saistītu kultūras cilvēku ekspozīcijas, piem., flamenko ģitārists Andris Kārkliņš, seni baznīcas dokumenti, kā arī liecības par paša baznīcas draudzes priekšnieka, rakstnieka un režisora Māra Druvas radošo darbību – blakus viņa sarakstītajai grāmatai «Vai Barišņikovs?» gozējas plakāts ar pasaulslavenā baletdejotāja pateicības vārdiem un parakstu.

Baznīcā regulāri tiek rīkoti arī dažādi koncerti un uzvedumi. Pagājušogad Baznīcu nakts ietvaros uz speciāli ierīkota koka tiltiņa baznīcas dārzā tika izrādīta Imanta Kalniņa koncertizrāde «Tilts starp Aspaziju un Raini», bet šogad baznīcā viesojās jauniešu koris «Balsis», kas diriģenta Inta Teterovska vadībā sniedza garīgās mūzikas koncertu Exaudi Nos (Uzklausi mūs), kā arī pašai dzejniecei klātesot atskaņoja Ineses Zanderes un Raimonda Paula dziesmu ciklu «Dziesmas par Latvijas upēm»,

M.Druva atklāj, ka baznīcai ir vēl kāds stāsts. Šī gada aprīlī, rokot ūdensvada trasi, tika atrakti 1944.gadā apbedīto 5 vācu karaspēka karavīru mirstīgās atliekas, 27.aprīlī – 23 skeleti, piederības žetoni un personīgās mantas, bet 28.aprīlī – vēl 4 skeleti. Kopā ar karavīru mirstīgajām atliekām tika atraktas arīdzan Vecauces baznīcas pirmskara ērģeļu stabules un 19.gs. apbedījumu piemiņas plāksne. Karavīru mirstīgās atliekas tika aizvestas pārapbedīšanai, savukārt atrastos priekšmetus jebkurā brīdī iespējams apskatīt baznīcas priekšā novietotajā vitrīnā. Tiesa, par pašas baznīcas un mākslas telpas ekskursiju jāvienojas iepriekš pa telefonu 28849204.

Nakts peldošā mājiņā un dziednieciskie avoti saldajā ēdienā

Obligāta apskates vieta Auces apkārtnē ir Lielauces ezers, ko no visām pusēm ieskauj Vīķu purvs, caur kuru ved laipa līdz pašam ezeram. Kāpēc tā ir obligāta apskates vieta? Jo ezera krastā atrodas VAS «Latvijas Valsts meži» laivu bāze un kempinga mājiņas. Ikviens šeit var iznomāt laivu makšķerēšanai, vēžošanai vai dabas vērošanai (putnu migrācijas laikā virs ezera paveroties teju dabas izrādes), atpūtas vietās iekurināt ugunskuru un uzrīkot pikniku ezera krastā starp niedrēm, kā arī pavadīt pilnīgi noteikti neaizmirstamu nakti ezerā peldošajās kempinga mājiņās.

Pa ceļam no Auces uz Lielauces ezeru mežmalā blakus 1.pasaules karā kritušo vācu karavīru kapiem atrodas piemiņas vieta holokausta upuriem – piemineklis 100 nacistisko okupantu noslepkavotajiem Auces ebrejiem un atsevišķi ārstam Mihaelam Zālamanam un viņa ģimenei. Tālāk uz priekšu jau pie Lielauces kapiem blakus Lielauces luterāņu baznīcas drupām (baznīca celta ar 1748.gadu, bet nopostīta 2.pasaules karā) atrodas piemiņas akmens Oskara Kalpaka pirmās kaujas vietā, kas notika 1919.gada naktī no 15. uz 16.janvāri. Pieminekli pirmo reizi atklāja 1934.gada 19.augustā un tas bija veidots pēc arhitekta P.Dreimaņa meta. Piecdesmito gadu sākumā pieminekli iznīcināja un atjaunoja tikai pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā.

Saldajam ēdienam Auces apkārtnes izpētē noteikti jāatstāj Ķeveles jeb Karaļavoti, kurus augstā vērtē tur lietuvieši. Tie ir deviņi avoti ar dažādām garšām, kas katrs spējot dziedēt kādu kaiti. Virszemē tie nonāk katrs no sava slāņa, tādēļ atšķiras to temperatūra un ķīmiskais sastāvs. 19.gs. 2.pusē gravas krasti ap avotiem tika nostiprināti ar laukakmeņiem, lai izvairītos no zemes iegruvumiem, bet pāri gravai uzbūvēts mūra tiltiņš, kas atdala divus no deviņiem avotiem. Šobrīd pāri šim tiltiņam laika gaitā ir «izstiepusies» aptuveni 15 centimetrus resna egles sakne. Iemesls, kāpēc avotus dēvē par Karaļavotiem, ir nostāsts, ka Ziemeļu kara laikā tieši ar šo avotu ūdeni latviešu dziednieki ir izārstējuši karā smagi savainoto Zviedrijas karali Kārli XII, kad viņam nav varējuši palīdzēt pat gudrie galma ārsti. Šai vietai arī piemītot arī «augsta bioenerģētiskā jauda», jo savulaik, iespējams, tur atradusies kulta vai mitoloģiska vieta. Lai vai kā tur arī būtu vai nebūtu – jebkurā gadījumā tā ir lieliska vieta, kur atveldzēties pēc garā ceļa, koka skulptūru ielokā uzrīkot pikniku tam speciāli izveidotās vietās, kā arī kārtīgi izšūpoties milzīgu egļu pavēnī!

«Apollo» un «Tvnet» aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc «Apollo» un «Tvnet» aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! «Apollo» un «Tvnet» aicina - apceļosim Latviju!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv