Auce atrodas pašos Latvijas dienvidos starp Zemgali un Kurzemi, aptuveni 100 kilometru attālumā no Rīgas un vien septiņu kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Leknu mežu un purvu ieskauta pilsētas vārdu tā godam «nēsā» kopš 1924.gada, lai gan pirmo reizi dokumentos kā Owcze minēta jau 1426.gadā. Lai arī pilsēta ir maza (3,66 kvadrātkilometros mīt nepilni trīs trūkstoši iedzīvotāji), taču tajā ir viss, kas īstā pilsētā ir nepieciešams – bērnudārzs, skola, mūzikas skola, bibliotēka, kultūras nams, kurā darbojas vairāki radošie kolektīvi, muzejs, policijas iecirknis, slimnīca, vairāki vietējie uzņēmumi un četri (!) skaistumkopšanas saloni. Izrādās, ka ar Auci ir saistīti dažādi sabiedrībā zināmi ļaudis – rakstniece Irma Grebzde, dzejniece Veronika Strēlerte, dziedātāja Zane Dombrovska, mūziķi Raimonds un Oskars Petrauski, dramaturģe Lelde Stumbre u.c., taču, šķiet, pilsētas galvenais lepnums ir krāšņā Vecauces pils, kuras 30 metru augstais tornis jau pa gabalu ir pamanāms no tālienes.
Fazāni, mandarīnu liķieris un 2.pasaules kara posts
Lai arī šobrīd pils darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, kurā iespējams gan noīrēt telpas svinībām, piemēram, kāzām vai banketiem, gan pārnakšņot un arīdzan gardi ieturēties, laikā no 1842. līdz 1845.gadam to uzcēla grāfiem Mēdemiem, kuri ar savu saimniekošanu uzsāka reģiona attīstību. Viņu milzīgajā saimniecībā bija moderns spirta brūzis (tajā tika darināts pirmklasīgs mandarīnu liķieris, kas kopā ar Latvijas balzamu Viskrievijas konkursā ieguva bronzas medaļu), audzētas neierastas govju un cūku šķirnes un pat fazāni, savukārt augļu dārzs varēja lepoties ar gardākajiem apkārtnes ķiršiem, zemenēm, bumbieriem, āboliem persikiem un pat ananasiem! Tieši pateicoties Mēdemiem Aucē tikai uzcelta dzelzceļa stacija, kas ļāva attīstīt uzņēmējdarbību.