Madara Botmane: «Modes tendences neveido to, vai esi stilīgs, to veido izpratne par pasauli»

Par spīti jaunajai kolekcijai «NeSejasEsejas», kuru skatītāji uztvēra ar ovācijām, Madara nav izlēmusi iesaistīties modes industrijā, šāda izvēle viņai vēl ir priekšā.

«Vēlos, lai emocijas un lielais nogurums, kurš ir sakrājies, nosēžas, lai varētu ar skaidru galvu saprast, kā rīkoties tālāk,» nosaka Madara.

Pagājušā gada pavasarī aktrise izlēma mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā, lai iegūtu jaunas zināšanas un pieredzi, kura viņai varētu būt ļoti noderīga. Modes nodaļā Madara iestājās ar domu par teātra un skatuves kostīmiem.

«Darbs Nacionālajā teātrī man ir primārs, un arī mācības tiek pakārtotas tam. No aktrises profesijas es neeju un nedomāju iet prom. Es mācos, lai augtu un attīstītos, un šoreiz tā ir Modes mākslas fakultāte. Kas zina, varbūt pēc pāris gadiem atkal izdomāšu ko citu. Man ir svarīgi iegūt jaunus iespaidus un zināšanas. Operēt ar jau iegūtajām vienā brīdī kļūst nedaudz garlaicīgi, tāpēc ir jāmeklē kvalitatīva «izklaide»,» informē Madara.

Aktrise stāsta, ka apvienot darbu teātrī ar Mākslas akadēmijas maģistrantūras mācībām nav viegli. Jāguļ četras stundas diennaktī un daudz jāstrādā. Madaru atbalstīja un ļoti palīdzēja viņas kursa biedrenes, par ko aktrise saka tām lielu paldies.

«Šajās bistēs un aiz tām apslēpts kaut kas noslēpumains - kaut kas slepens, ko cilvēki nevar saskatīt...» šis teikums ir no Henrika Ibsena lugas «Kad mēs, mirušie, mostamies», un tajā risinātā tēma par cilvēka metafizisko nāvi ir iedvesmas avots kolekcijai «NeSejasEsejas». Tēma man šķita gana saistoša, lai izveidotu savu stāstu par izdegšanu un «NeSeju». Kolekcijas pirmavots ir teātra izrāde, kas bija mans maģistra darba projekts, iestājoties Latvijas Mākslas akadēmijā. Pirmo pusgadu strādāju, lai izveidotu kostīmus lugai, bet saprotot, ka šī izrāde netiks realizēta kā mans maģistra darbs, tajā atrastās idejas un dizaina lietas tika pārnestas un attīstītas kolekcijai, kursa darbam. Modes māksla pieļauj lielāku formas sprādzienu, teātra izrādei veidotie kostīmi bieži vien nepieļauj tik lielas transformācijas, tāpēc izmantoju izdevību aizklāt sejas un citus, pat teatrālus paņēmienus, lai paspilgtinātu ideju,» par kolekcijas pamatdomu stāsta Madara.

Arī pašas Madaras garderobē ir viņas dizaina tērpi, kurus aktrise izdomā, un tie tiek uzšūti speciāli viņai.

«Domāju, ka cilvēki, kuri vēlas iedziļināties un vēlas caur mākslu iziet uz dialogu, ļoti labi saprot, ko es vēlos pateikt ar kolekciju. Un, ja arī nenoķer tieši to, ko es vēlējos pateikt, tad izdara savus secinājumus un iegūst paši savas atbildes. Manuprāt, kolekcijas konceptuālā daļa ietver to, par ko vēlos runāt un pateikt,» aizdomājas Madara.

Runājot par krāsām, ir pierasts Madaru redzēt melnā apģērbā, arī viņas pirmā kolekcija bija ieturēta melnajos un baltajos toņos, jo starp šīm divām krāsām ir vislielākais kontrasts, kāds ir iespējams krāsu gammā.

Atrast silti melnu un dziļu toni nebija viegli, gluži tāpat kā ar balto krāsu. Ir ļoti daudz nokrāsu, gan melnajam, gan baltajam, un tas bija ļoti sarežģīts uzdevums, atrast audumus, kas pilda vajadzīgo funkciju struktūras ziņā un toņa ziņā, lai neveidotos raibs, bet vienots ansamblis.

Pati Madara ietekmējas un modē ciena četrus vīriešus un vienu sievieti - dizainerus Reju Kavakubo, Aleksandru Makvīnu, Henriku Vibskovu, Rafu Simonsu un Johji Jamamoto.

Par biedējošāko vārdu modes mākslā aktrise nosauc vārdu «stilīgs». Modes tendences neveido to, vai esi vai neesi stilīgs, to veido cilvēka domāšana un izpratne par pasauli.