Esi nonācis TV3 laika ziņu vēstītāja ampluā. Tagad esi meteoeksperts?

Viennozīmīgi!!! Esmu daudz ko apguvis šajā lauciņā. Jau agrāk, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, bija jāapgūst meteoroloģija, tomēr neatceros, ka jebkad mūžā būtu tik daudz, cik pēdējā laikā, interesējies par laika apstākļiem. Tagad man parasti prasa, kāds būs laiks. Sāku pierast.

Un ko parasti atbildi?

Saku, ka būs mainīgs mākoņu daudzums, jo viss taču dzīvē mainās, vai kaut ko citu, situācijai atbilstošāku.

Bils Marejs filmā "Susurdiena" ("Groundhog Day") tēlo laika ziņu vēstītāju. Kad viņam uzdod tādu jautājumu, viņš atbild: "Jūs vēlējāties parunāt par laika apstākļiem vai vienkārši iepazīties?" Izklausās pēc gana labas un ironiskas atbildes. Varbūt vari aizņemties?

Jap, šis noteikti der! Jo laika apstākļi ikdienas sarunās (vismaz man līdz šim) ir bijusi tēma, kas skaidri norāda, ka jāmaina sarunas virziens uz kaut ko interesantāku.

Laika ziņām vispār kāds vēl tic? Vienreiz redzēju lielisku un vismaz ticamu prognozi - iespējams brīžiem saulains laiks, brīžiem mākoņains un ir arī negaisa varbūtība. Lūk, to es saprotu!

Tas ir pareizi! True story. Tās prognozes gan sakrīt, gan nesakrīt. It kā jau tam apakšā ir zinātne, bet es pret to izturos ar smaidu. Domāju, ka kopumā tam var ticēt par 70 procentiem. Reizēm tātad esmu publisks melis, bet citreiz pravietis!

Ko saki par TV6 laika ziņu lēdijām apakšveļā?

Viņām noteikti ir sava auditorija. Grūti pateikt.

Nu, vismaz vienā TV dāmas nav simtprocentīgi apģērbtas, un tā ir laba tendence LV televīzijām!

Tomēr novilkt drēbes... Manuprāt, tas ir pārāk vienkāršs triks. Pats noteikti neesmu īstā karsto laika ziņu auditorija. Tomēr tas ir labāk par apģērbtām sievietēm kadrā!

Un dzīvē - esi atradis īsto, kuru ir vēlme izģērbt ne reizi vien?

Esmu precējies! Esam kopā sešus gadus. Šajā sakarā vismaz pagaidām grāmatas rakstīt netaisos, dzīvojam savu dzīvi. Domāju, ka laimīgu. Jap, esmu atradis īsto! Mums viss ir tiešām labi. Dzīvojam Juglā cepures kuldami. Neinteresanti, vai ne?

Kāpēc tad neinteresanti! Drīzāk apsveicami! Bērni? Un šeit es nedomāju tavas kādreizējās grupas nosaukumu!

Ir, ir. Un ir arī plānos papildināt skaitu.

Izklausās, ka tavi rīti joprojām sākas gana kapitāli!

Tas bija pirms laika - "Capital FM". Tagad esmu "Starā"! Respektīvi - "Star FM". Bet "Starā" skan labāk, vai ne?

Protams! Bet man patīk tas jaunais rādžs. Par tiem rītiem, jā... Tas ir interesanti - vairāk nekā gadu mosties ap pieciem rītā, bet tagad gulēt līdz pat astoņiem. Tagad lielākā darba aktivitāte man ir no pulksten 15 līdz 19. Sanācis mazliet pārcelt diennakts aktivitātes ciklu.

Tad jau esi arī autokorķu eksperts! Principā viss, kas no pamatinformācijas ikdienā cilvēkam vajadzīgs - laika apstākļi un sastrēgumu informācija!

Tā sanāk. Bet, piemēram, šonedēļ tika atrasti arī pieci suņi. Visi kaut kur nejauši pieklīduši tā, ka katrai nedēļai ir sava enerģētika un cilvēku informācija!

Amizanti, bet tās tava pašreizējā darba pamatlietas labi saskan arī ar tavu muzikālo pagātni - "Pilots Buda", "Saule"...

Atkal tev taisnība!

Kas notiek ar "Logo", vispār ar mūzikas aktivitātēm?

"Logo" - visi ir atvaļinājumā! Es gan joprojām saceru dziesmas un lieku tās mapē. Šad un tad kaut ko arī ierakstu. Pa retam ielieku kaut ko arī draugiem.lv mūzikas sadaļā "Ansis Klintsons" (sk. raksta resursus). Taču mūzika pašlaik ir hobija līmenī. Dziedu dušā... un eju reizi nedēļā uz "roka klubiņu" "Sound Division". Uzspēlējam sava prieka pēc kopā ar Uldi Blaževiču ("Sound Division Studios" ģenerāldirektors un grupas "SuperHuman" ģitārists – red. piez.). Iespējams, ka kaut kad atkal radīsies vēlme uzstāties publiski. Bet pašlaik to uzskatu par apgrūtinājumu, nevis izklaidi.

Varbūt esmu kļuvis neciešami pašpietiekams. Uzspēlēju kādu dziesmu virtuvē savējiem un ir feini!

Nevelk gaidīt visu vakaru, tad spēlēt, tad vākt aparatūru... Bet viss vienalga vēl var mainīties. Tā arī ir vienīgā mana nemainīgā lieta – patīk, ka viss mainās! Un bez tam - ir taču tik daudzi Toma Veitsa albumi, ko klausīties!

O, te nevar nepiekrist! Kurš ir tavs iecienītākais albums? Jaunākais?

Nē, tomēr "Mule Variatons".

Jo?

Jo tur ir mans mīļākais gabals! "What's He Building in There?" Simts procentu dzeja. Un tai pašā laikā simts procentu stāsts. Man arī patīk spēlēt Toma Veitsa dziesmas uz ģitāras, uzdziedāt. Tajā ir kaut kas, kas ik pa brīdim tik ļoti rezonē ar mani, ka es nevaru atturēties. Veitss, pirms iemācījos angļu valodu tā, lai varētu saprast tekstu, man likās vienkārši ķērcošs vecis, bet viņa izpratne un poēzija ir tas, kas liek pasauli novērtēt citādi.

Nevar nepiekrist! Arī deklamē minēto Veitsa dzeju par kaimiņiem? "He has subscriptions to those magazines... He never waves when he goes by, He's hiding something from the rest of us..." Padzīvojot Rīgas mikrorajonos, tiešām rodas iespaids, ka kaimiņiem ir ļoti liela interese par katru, kurš dzīvo tajā pašā mājā...

Jap, tantes utt. Jo vairāk tu neatbilsti stereotipiem, jo vairāk cilvēkiem liekas, ka viņiem ir tiesības zināt, kas un kāpēc tai tavā dzīvē notiek tieši tā!

Trīs gadus esi padzīvojis Londonā. Rīgā nerodas iespaids, ka latvieši tiešām ir tādi skaudīgi, ziņkārīgi un par visu allaž satraukti ļaudis?

Nu, sanāca pat gandrīz četri, bet tas lietas būtību nemaina. Īstā atbilde būtu - visi ir visādi. Nav tā, ka latvieši būtu tikai tādi vai šitādi. Varbūt ir kaut kādas iezīmes, bet kopumā jau tev apkārt vienmēr ir tādi cilvēki, kādus pats iesaisti savā dzīvē.

Uz Londonu atpakaļ nevelk? Tu tomēr atstāj tāda rokenrola džeka iespaidu, un kur gan vēl, ja ne rokenrola mekā, tādam sajusties visdabīgāk?

Tur nebija slikti. Bet tagad man ir cits laikmets, cits periods. Ik pa brīdim jau velk atpakaļ, bet tagad ir ģimene utt. Un šeit arī ir OK! Bet bezbērnu rokerim tiešām ir ko darīt britu salās, rekomendēju!

Prieks dzirdēt to "šeit arī ir OK", it īpaši no cilvēkiem, kuri ir pameklējuši to Sprīdīša laimi citur! Ir taču tajā Latvijā visas iespējas izpausties, kā vien pašam tīk, vai ne?

Daudz kas atkarīgs no vēlēšanās saprast, ko pats gribi no dzīves.

Un ko tu vēlies no dzīves?

Tagad esmu procesā, lai izprastu savas emocijas, to intensitāti un ietekmi uz manu dzīvi.

Reklāmas biznesam esi metis mieru?

Joprojām esmu pirmrindnieks reklāmas lauciņā - gan mana firmiņa adaptē un taisa reklāmas, gan pats tādas ierunāju! Nauda jau kaut kā jāpelna. Šogad nofilmējos britu "Coca-Cola" reklāmā. Fāterīti tēloju. Pie mums to nerādīja. Tikai britos, bet filmēja LV.

Tev ir sava reklāmas firma?

Jap. Saucas "Massa". Tā ir maziņa firmiņa.

Kā Felipe Massa?

Vienkārši "Massa". Nu tā, kā svars!

Latviski jau "masa" raksta ar vienu "s". Domāju Felipi, kurš ir labi zināms F1 pilots!

Nu, lai kā arī būtu, firma saucas "Massa". Bet sports nogalina, fiziskā kultūra ārstē un dziedē.

Nevar nepiekrist! Bet hokeju taču skaties?

Reti. Ja hokeja laukumā būtu trūcīgi apģērbtas dāmas, varbūt man šis sporta veids patiktu labāk. Citādi skatīties uz džekiem ar man neizprotamu fanātismu... Katram uz šīs planētas ir savs "piedūriens" dzīvei, un es ļoti cienu sporta fanus, lai arī apzinos, ka tas nav mans lauciņš.

Tās dāmas taču nosaltu! Izklausies nedaudz pēc tāda kā erotomāna!!!

OK, ko tu labāk skatītos: a) apģērbti veči, b) puskailas sievietes, c) saulriets, d) kara ainas?

Ahā, ļoti labs pretjautājums! B un C. Bet ne hokejā! Par D - labāk būt pacifistam. Ilgāk var nodzīvot.

Ja B un C, tad hokejam dzīvē nav vietas!!! Nu, droši vien tajā tiešām ir kaut kāds prikols, ko es nesaprotu.

Skaidrs, esi izteikts romantiķis. Tev ir vēl kādi hobiji vai diennaktī vienkārši vairāk nav laika?

Literatūra.

Iesaki kaut ko!

Hale Dwoskin - "The Sedona Method". Grāmata par spriedzes atlaišanas tehniku. Vēl Darren Hardy - "The Compound Effect" (abos gadījumos - sk. raksta resursus). Ai, nu, daudz vecīt, daudz! Lasu krieviski un angliski. Daudz klausos arī audiogrāmatas. Vēl meditēju un nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm.

Izklausās, ka stipri piedomā pie garīgās un fiziskās stabilitātes. Galīgi neatbilst rokenrolam!

Rokenrols ir korporatīvas pasaules mīts padsmitniekiem.

Skaļi teikts!

Varbūt, bet popkultūra ir tāda pati kā sports - skaisti un lielākoties iznīcinoši.

Jā, abus var pieskaitīt šovbiznesam.

Un rokenrols arī Lū Rīdu noveda pie tā, ka viņš dabūja sev divreiz dienā špricēt dibenā B vitamīnu. Bet visu cieņu Lū, viņš ir viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem. Taču, ja Lū nebūtu sācis savu B vitamīna kūri un nebūtu atteicies no tā sauktā rock'n'roll, tad droši vien jau būtu kaut kur blakus Džimam Morisonam. Esmu gan ļoti subjektīvs. No Lū albuma "Berlin" man patīk tituldziesma, pārējais nav mans. Un tas ir OK. Tas tā ir ar daudzām lietām, un tas nav ne labi, ne slikti. "I'll Be Your Mirror" - lūk, mans Lū!

Skaista dziesma! Runā, ka Lū inspirāciju tai guvis pēc kāda koncerta 1965. gadā, kad dziedātāja Niko viņam pateikusi: "O, Lū, es būšu tavs spogulis!" Jauks stāsts.

Tieši tā!

Lū Rīda jauno albumu kopā ar "Metallica" droši vien nedēvēsi par izdevušos?

Es tiešām nesaprotu, kāpēc Lū bija kaut kas jādara kopā ar "Metallica", bet par to arī nepārdzīvoju. Katram savs, un es respektēju viņa vēlēšanos eksperimentēt.

Klau, paldies tev par atklātu sarunu, ātri pārskrienot pāri visdažādākajām dzīves sfērām! Nobeigumā - ko tev nozīmē Ziemassvētki? Ziemas saulgriežus, kristiešu svinības vai izēšanos pie dāvanu kaudzes?

Ziemassvētki - pāris brīvdienas un atpūta, nekas saistībā ar sektām vai rituāliem. Šokolādes Jēzus - tā ir štelle! Nekādas "Abba Zaba" vai "Almond Joy"!

Atkal jau citē Tomu Veitsu! Tiešām esi fans. Varu tikai pievienoties! Visbeidzot - kāds vēlējums tautai? Vēlams, ne no meteoroloģijas pasaules!!!

Laba piebilde! OK – lasītāj, šī ir labākā, laimīgākā diena tavā mūžā, pārējais ir pagātne vai nākotne, domā pats un... nost ar bēdām!