– Kāds bija aizvadītais gads? Vai LMT ir izdevies sasniegt visu iecerēto?

– Pagājušais gads kopumā uzņēmumam bija veiksmīgs, un praktiski visi uzstādītie mērķi tika sasniegti – gan plānotais klientu skaits, gan finansiālie rādītāji. Kopsummā arī uzņēmuma vieta tirgū ir bijusi tāda, kā prognozēta. Protams, vienmēr ir iespējams izdarīt kaut ko labāk, taču tajā pašā laikā jāatceras, ka mūsu nozare attīstās ļoti ātri, un nereti pat rodas jautājums, kas tad mūsu nozarē ir ilgtermiņa plānošana – trīs mēnešiem vai sešiem.

– Jūs sacījāt, ka vēl ir iespējams attīstīties. Kādi tad ir šie nākotnes plāni?

– Viens no uzdevumiem, kas jāveic, ir jāpaplašina tīkla kapacitāte, jo pēdējos gados, attīstoties UMTS tīklam un citām tehnoloģijām pasaulē, viss jaunais ir skāris arī mūs. Interese par pakalpojumiem, kas balstīti uz datu pārraidi, kļūst arvien lielāka. Lai varētu pilnībā apmierināt klientu vēlmes, jāveic kapitālieguldījumi, palielinot tīkla kapacitāti tieši datu pārraides jomā.

– Iepriekšējā gada beigu dati liecina, ka TELE2 klientu skaita ziņā ir apsteigusi LMT...

– Šos skaitļus ir ļoti grūti komentēt, piemēram, ja atceramies, ilgu laiku TELE2 vispār nepublicēja nekādus datus, kas attiecas uz šī operatora klientiem, aizbildinoties, ka tā ir kompānijas stratēģija. Bet tad pēkšņi parādījās kaut kādi skaitļi, kas liek šaubīties, vai, teiksim diplomātiski, liek raudzīties uz tiem kritiski. Galvenais iemesls ir, ka LMT un TELE2 ir pilnīgi atšķirīgas klientu struktūras. LMT pārsvarā ir pēcapmaksas klienti, proti, tie, kas noslēguši līgumus, bet TELE2 lielākoties ir priekšapmaksas karšu lietotāji, un tīri objektīvi ir iespējams veikt manipulācijas ar klientu skaitu, jo kartes pircējs ir fiksēts, bet patiesībā viņš to varbūt vairs neizmanto. Jālūkojas uz citiem rādītājiem, piemēram, pagājušā gada publiskajā pārskatā ir minēts, ka pēdējā ceturksnī viņi ir zaudējuši sešus tūkstošus klientu. No otras puses, sen ir pagājis laiks, kad lietotājam ir tikai viena SIM karte un telefons. Daudzi cilvēki izmanto dažādu operatoru kartes, tādēļ tāds jēdziens kā tirgus daļa ir zaudējis tā objektīvo nozīmi, jo mēs varam pat pieņemt, ka cilvēkiem ir visu triju operatoru SIM kartes, un tas nenozīmē, ka viens vai otrs operators ir sliktāks.

Ja runājam par cipariem, abonentu skaits ikvienam operatoram tiek apkopots Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komisijā un Centrālajā statistikas pārvaldē. Pēdējā no šīm iestādēm gan datus pa operatoriem nepublicē, līdz ar to varētu teikt, ka Latvijā nav oficiāla informācijas avota, kas šos datus publisko. Faktiski mēs zinām tikai to, ko katrs operators pasaka. Kas attiecas uz mūsu kompānijas datiem, ikviens var to izmaiņām izsekot, jo mēs tos publicējam katru mēnesi jau vairāk nekā desmit gadu garumā. Līdz ar to katrs var izrēķināt nepieciešamos lielumus, un manipulācijas ar skaitļiem praktiski nav iespējamas.

– Mārketinga speciālisti nereti ar šiem datiem manipulē. Kādēļ LMT kā šīs industrijas pārstāvis necenšas panākt, lai šādi dati tiktu sistematizēti?

– To nemaz tā īsti nav iespējams izdarīt, jo mums nav nekādas ietekmes uz pārējiem tirgus dalībniekiem. To varētu veikt vai nu Regulators vai Statistikas pārvalde. Precīza tirgus daļas noteikšana vairs nav aktuāla, drīzākgan jārēķina apgrozījuma tirgus daļa, kas ir objektīvs lielums.

– Pirms diviem gadiem mobilo sakaru tirgū Latvijā parādījās jauns konkurents. Kas tika gaidīts, parādoties šim spēlētājam, un kāda šobrīd ir izveidojusies reālā situācija?

–Tas, ka šis konkurents būs ļoti agresīvs, bija sagaidāms. Kādi ir reālie rezultāti, es publiski neņemšos apspriest, jo pretējā gadījumā mani apvainos konkurentu nomelnošanā. Rezultāti ir apmēram tādi paši, kā prognozējām, jo šis konkurents nav balta lapa – ir zināma tā darbība Lietuvā.

– Pirms dažiem gadiem mūsu lasītāji LMT pozicionēja kā tehnoloģiski attīstītu operatoru, savukārt otru konkurentu uzskatīja par pārāku cenas ziņā. Kā tas ir šobrīd?

– Mēs joprojām esam mobilo sakaru līderi, kas saprātīgos apjomos piedāvā jaunākās tehnoloģijas. Tas ir, ne jau katra jauna tehnoloģija, kas parādās pasaulē, ir jāievieš arī Latvijā. Pirmām kārtām jāatceras, ka teorētiski Latvijas tirgus ir 2,3 miljoni klientu, bet praktiski – vēl mazāk, turklāt tas neaug. Bieži vien šīs jaunās tehnoloģijas vēl slimo ar bērnu slimībām un ir pazaļas, tādēļ nebūtu prātīgi mūsu klientiem likt maksāt par šo tehnoloģiju uzlabošanu. Tikai pēc tam, kad tās sasniedz noteiktu līmeni Eiropā un pasaulē, tās var mērķtiecīgi piedāvāt lietotājiem. Pretējā gadījumā jaunās tehnoloģijas ir dārgas, turklāt mobilie telefoni, kas tās atbalsta, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi un arī dārgi, bet, paiet gads, un viss jaunais jau ir daudz vieglāk pieejams. Tas arī ir īstais brīdis, kad jaunumu ieviest.

– Vai pērn šjā jomā arī tika ieviests kas jauns?

– Jā, un tas bija ir HSDPA. LMT patiesībā ir pabeidzis EDGE tehnoloģijas ieviešanu visā valstī. Vēl jāpiemin tiešpasts, kas ir balstīts uz Push Mail tehnoloģiju. Pie tam tas ir pieejams jebkuram lietotājam. Diemžēl interese par to nav tik liela, kā gribētos. Visticamāk, tas ir tādēļ, ka vispirms nepieciešams veikt vairākas darbības, lai šis pakalpojums darbotos, jo tas nav tik vienkārši – ieslēdz, un aiziet! Taču domāju, ka tiešpasts varētu būt viens no tiem pakalpojumiem, kuram nākotnē klienti pievērsīs daudz lielāku uzmanību.

– Kā jūs sekojat pasaulē un Eiropā valdošajām tehnoloģiskajām tendencēm?

– Mūsu pieeja ir daudzveidīga, jo iespējams apmeklēt gan konferences, gan izstādes. Un pastāv taču arī globālais tīmeklis, kurā var atrast visu, pat to, ko nevajag. Mēs saņemam arī piedāvājumus no dažādām firmām, kas nereti gan ir vairāk surogātpasta (spam) līmenī, piemēram:”Mēs palielināsim jūsu apgrozījumu divas reizes.” Tas gan neizklausās ticami.

– Visi jūsu iepriekšpieminētie piedāvājumi nav tikai standarta balss pakalpojumi, bet saistīti arī ar datu pārraidi. Pastāstiet, kā LMT ieņēmumi sadalās starp balss un datu pārraides pakalpojumiem?

– Precīzu skaitli nenosaukšu, taču ir izteikta tendence, ka datu pārraides ienākumu plūsma palielinās. Tam ir divi iemesli: pirmkārt, notiek balss pakalpojumu cenu erozija, un tarifi samazinās; otrkārt, datu pārraides apjomi būtiski pieaug. Tiesa, datu pārraide nevar būt pašmērķis, tā ir vide, kurā attīstīties mazākiem uzņēmumiem, kas varētu piedāvāt klientiem pievilcīgus satura pakalpojumus. Tie tad arī ģenerēs datu pārraides trafiku.

– Vai Latvijā šādi uzņēmumi ir?

– Ļoti maz. Domāju, ka visi ir pārslimojuši to slimību, kad domāja – mobilās tehnoloģijas ir neizmērojams naudas maiss, no kura iespējams pagrābt tik, cik vajag. Realitāte ir izrādījusies nedaudz savādāka. To mēs redzam arī situācijā ar virtuāliem mobilajiem operatoriem. Faktiski lielākā daļa no tiem ir iekļāvušies operatoru tīklā, piemēram, kā mēs nopirkām Zetcom, vai arī daļa no viņiem pat beiguši savu darbību. Vēl interesanti ir, ka zināmu laiku pastāvēja uzskats, ka ir patērētāju daļa, kuriem nepieciešami lēti un vienkārši pakalpojumi. Tāpēc Latvijas tirgū parādījās lētas priekšapmaksas kartes, piemēram, Tele2 Urā!, Zetcom Hallo, taču laiks parādīja, ka lēti un primitīvi pakalpojumi tirgum nav nepieciešami. Lietotājs ir izglītots un prasīgs, bet negrib sevišķi daudz maksāt.

– Pasaulē diezgan populāra ir tendence censties panākt, lai lietotājs par datu pārraidi iztērētu maksimāli daudz naudas. Vai LMT ir tāda pati stratēģija?

– Patēriņš, protams, ir viens no kritērijiem, kuru vērtē visi operatori. Pēdējos piecus gadus šādiem pakalpojumiem gan bija tendence samazināties, taču šobrīd vērojams, ka situācija ir stabilizējusies un nākotnē līkne varētu iet augšup. Protams, to nenosaka tikai operatori, tas atkarīgs arī no valsts ekonomiskās situācijas, jo mobilie sakari nav pirmās nepieciešamības prece.

– Ukrainā tiek piedāvāti dažādi ar datu pārraidi saistīti pakalpojumi, piemēram, transporta monitorings. Vai LMT plānot piedāvāt arī kaut ko tādu?

– Tehniski mēs to varētu. Taču valda stereotips – ja mēs to neredzam, tad tas neko nemaksā. Taču tā nav. Agrāk cilvēki bija informēti, kur ceļ jaunu bāzes staciju, bet tagad domā – nospiedu pogu, un par ko tad man jāmaksā. Patiesībā ir tā – jo mazāk pakalpojums ir redzams klientam, jo tas ir dārgāks, sarežģītāks un komplicētāks. Lai ieviestu jaunu pakalpojumu, ir jānodrošinās, ka par to maksās, jo ir grūti pārliecināt cilvēku, ka nepieciešams šķirties no naudas. Ja visi būtu tik apzinīgi, neviens nebrauktu kā zaķis.

– Vai mobilais internets nākotnē varētu aizstāt fiksēto?

– Tādā gadījumā ir jājautā – ko mēs uzskatām par interneta lietotāju? Būtībā mēs to pulkam varētu pieskaitīt ikvienu, kas kaut reizi ir izmantojis mobilo internetu, piemēram, WAP. Šeit vietā būtu pastāstīt vecu anekdoti no sērijas par Armēņu radio. Tam jautā – vai televizors kādreiz aizstās avīzi? Atbilde – televizors neaizstās avīzi, jo pamēģini gulēt, apsedzies ar televizoru. Droši vien tāpat mobilais internets nevarēs pilnībā aizstāt fiksēto. Mobilais internets vienā slānī nav iespējams, jo, piemēram, uzbūvēt UMTS visā Latvijas teritorijā ikvienam operatoram būtu ekonomiski neizdevīgi, tādēļ izkārtošanās notiek vairākos slāņos. Mūsu gadījumā visā Latvijā ir pieejams GPRS un EDGE. Savukārt lielākajās pilsētās izmantojams UMTS, un atsevišķās vietās pieejams arī Wi-Fi. Tātad ir bāze, un ir augstāks līmenis.

– Bite nesen deklarēja, ka palielinās datu pārraides ātrumu internetā līdz tādam līmenim, kas pārsniegs Lattelekom piedāvāto kvalitāti. Vai jūs tam ticat?

– Ātrums un kvalitāte ir divi atšķirīgi lielumi. Ja viņi tā saka, lai tad arī paši par saviem vārdiem atbild. Pieņemu, kas viņi to varētu nodrošināt kādā ierobežotā teritorijā, bet visā Latvijā ... Nu, tam gan es neticu kaut vai tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Savukārt īstenot to, piemēram, Rīgā, ir ļoti reāli, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj to piedāvāt, vairs nepērkot aparatūru, jo pietiek tikai ar pakalpojuma sniedzēju.

– Jūs pieminējāt kvalitāti. Kā jums izdodas panākt vienlīdz stabilu pārklājumu gan Rīgā, gan ārpus tās?

– Noslēpums laikam ir tīkla plānošanā. Tas nepārtraukti attīstās, jo, palielinoties lietotāju skaitam kādā konkrētā reģionā, jāpalielina arī bāzes staciju kapacitāte. To var panākt, samazinot šūnas izmēru. Tātad, lai nesamazinātos kapacitāte vienā no blakus esošām stacijām, starp tām jābūvē vēl viena vai pat vairākas stacijas. Tas ir pats svarīgais uzdevums, lai nodrošinātu augstu tīkla kvalitāti. Protams, pārkonfigurācijas dēļ var rasties kaut kādi caurumi, tādēļ esam pateicīgi klientiem, kas informē par atklātiem defektiem sakaru pārklājumā. Savukārt dažādos masu pasākumos izmantojam mobilo staciju, lai uzlabotu signāla kvalitāti kādā konkrētā vietā.

– Vai pētāt arī konkurentus?

– Mērot mūsu tīkla noslodzes intensitāti, tehnika ļauj izmērīt arī konkurentu tīkla intensitāti. Tas gan nenozīmē, ka veicam kaut kādu rūpniecisko spiegošanu.

– Atgriežoties pie tehnoloģijām, vēlamies uzzināt, kāpēc Latvijā netiek piedāvāts tāds visā pasaulē izplatīts pakalpojums kā Blackbarry?

– Viens no iemesliem ir relatīvi nelielais tirgus. Šai tehnoloģijai ir nepieciešama cita aparatūra, kā arī cits telefona aparāts. Tātad gribētāju būtu, teiksim, tūkstotis. Lai atgūtu reālās šī pakalpojuma izmaksas, cenai jābūt augstai, tādēļ nedomāju, ka kāds no šiem tūkstots lietotājiem par to maksās. Vienīgā iespēja tādā gadījumā ir subsidēt šo lietotāju grupu uz citu pakalpojumu lietotāju rēķina, bet tas nebūtu godīgi. Tādēļ arī piedāvājam tiešpastu, kas ir līdzīgs Blackbarry.

– Vai Blackbarry nepiedāvā lielāku drošību?

– Nē. Atšifrēt var jebkuru informāciju, lai kā arī tā būtu šifrēta. Arī Blackbarry kodu iespējams atšifrēt. Jautājums tikai ir, cik ilgs laiks tam nepieciešams. Tāpēc tiek runāts par praktiski neatšifrējamu informāciju.

– Bet kādēļ šī sistēma ir tik populāra Amerikā un Rietumeiropā?

– Tā populāra ir angliski runājošajās valstīs kā atbalss no ASV. Tur pastāv vēl ierīces, kas citviet vairs neeksistē. Piemēram, peidžeri. Blackbarry sākās Amerikā, un šīs valsts globālās kompānijas to izplatīja arī citur. To kompāniju vidū, kuras nepieder amerikāņiem, šis pakalpojums nav populārs.

– Kāda ir jūsu jau pieminētā Push mail popularitāte LMT tīklā?

– Varētu būt lielāka. Es pats lietoju šo sistēmu un uzskatu, ka tā ir ērta, it īpaši tad, kad jādodas ārpus biroja, jo bieži vien ir nepieciešama tikai tā pamatinformācija, kas ir elektroniskajā pastā. To var apskatīties, izmantojot relatīvi mazu datu pārraides apjomu, kas ir izdevīgi, ņemot vērā dažu valstu viesabonēšanas tarifus. Turklāt, lietojot tiešpastu, iespējams izdarīt tās pašas darbības, ko veic, izmantojot parastu elektronisko pastu. Pagājušajā gadā mēs šo pakalpojumu uzlabojām, ieviešot jaunu versiju, kas ļauj pieslēgties praktiski pie jebkura servera. Agrāk bija nepieciešams definēt serveri.

– Runājot par jaunajām tehnoloģijām, jāpiemin arī mobilā televīzija. Bet Latvijā nav pat īstu tālruņu, kas šo pakalpojumu atbalsta?

– Tā ir jebkura pakalpojuma vēsturiska attīstība, jo telekomunikācijas ir tā joma, kur vispirms jāuzbūvē vide, pēc tam parādās termināli, un tikai tad var sākt lietot. Neviens netic, ka šī sistēma var darboties, ja nav to aptaustījis.

Mobilā televīzija ir ļoti perspektīva lieta, jo apraide vienmēr ir lētāka nekā tiešsaiste. Tāpēc risinājums ir veiksmīgs, ja no vienas puses tiek saņemta apraide, bet no otras – mobilo tehnoloģiju – puses iespējas ir neierobežotas, piemēram, programmu konfigurācijā. Attīstība šajā jomā vēl tikai gaidāma, jo Eiropas Savienība ir apstiprinājusi DVB-H kā galveno standartu. Jo plašāk šis pakalpojums attīstīsies Eiropā, jo vairāk būs terminālu, jo arī pakalpojums būs lētāks. Tāpēc mums ir vēlme strādāt globālā līmenī.

– Kas ir iesaistījies šajā sadarbībā?

– Galvenais partneris ir Latvijas Valsts nacionālais radio un televīzijas centrs, kam ir apraides aparatūra. Savukārt no tālruņiem, kas atbalsta šo pakalpojumu, ir viens Nokia modelis, kā arī LG un Samsung mobilie telefoni – kopumā kādi pieci modeļi.

– Vai tie tiek izplatīti arī Latvijas tirgū?

– Šie ražotāji savus modeļus pārdod tikai tiem operatoriem, kuru tīklā darbojas DVB-H formāts. Līdzīgi, kā ir ar iPhone.

– Tā kā pieminējāt šo modeli, vai tas varētu parādīties arī Latvijā?

– Jā, ja izdosies vienoties ar ražotāju. Sarunas jau notiek. Tiesa, Apple jaunais produkts vairāk ir mārketinga pasākums, jo šis modelis neatbalsta pat UMTS, tātad būtībā ir tāds pusfabrikāts.

– Domāju, ka mūsu lasītājiem būtu interesanti arī uzzināt, kāds ir tāda liela uzņēmuma kā LMT vadītājs. Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par sevi.

– 1991. gadā, kad tika nodibināts šis uzņēmums, es strādāju VEF, biju Zinātniski pētnieciskā institūta galvenais tehnologs, un toreizējais ģenerāldirektors Ivars Bražs man šo amatu piedāvāja. Tas arī ir viss. Toreizējie īpašnieki mani apstiprināja LMT vadītāja amatā. Manā rīcībā bija tikai paciņa ar dokumentiem un arī zināma summa bankā, ko bija iemaksājuši īpašnieki. Būtībā es sāku no nulles. Kā menedžeris es izveidoju komandu, un rezultātā pēc 16 gadiem LMT ir izaudzis tāds, kāds tagad ir.

– Kā ar nākotnes plāniem?

– Domāju, šajā nozarē nedarbojas princips, ka pēc pieciem gadiem jāmaina darba vieta, jo industrija un vide mainās ātrāk. Tāpēc līdzi jāmainās gan uzņēmumam, gan vadītājam, tādēļ man joprojām ir interesanti strādāt. Saņēmu piedāvājumu lasīt lekcijas Vidzemes augstskolā, un tas arī ir interesanti, jo es iegūstu informāciju arī no studentiem, ne tikai nododu viņiem savu 16 gados krāto pieredzi.

– Vai atliek laika arī kādam vaļaspriekam?

– Protams, ja cilvēks nevarētu veltīt laiku arī sev, nebūtu vērts dzīvot. Man patīk golfs, arī autosports – esam domubiedru grupa, kurai patīk sanākt kopā un pabraukt ar mašīnām.

– Paldies par interviju!