Savukārt „Diena” no apvainojumiem norobežojas un teic, ka lētā sērija „XX gadsimta klasika” ir citas valsts — Spānijas — produkts, ko laikraksts tikai izplata.

Līdz ar laikraksta „Diena” lētās bibliotēkas „XX gadsimta klasika” parādīšanos Latvijas grāmatniecības tirgū notikušas būtiskas pārmaiņas. Tradicionālo grāmatu apgādu apgrozījums strauji krītas, un tie, kā jau minēts, vaino „Dienu” negodīgā konkurencē un tirgus kropļošanā.

Tīrs spāņu produkts

To, ka lēto grāmatu sērijas izdevumi nav saistīti ar Latviju, liecina grāmatām piešķirtais ISBN kods. To grāmatu izdevējiem piešķir nacionālie Bibliogrāfijas institūti (arī Latvijā tāds ir), un katram izdevumam tas ir unikāls. Bez šā koda izdevējs nedrīkst izlaist grāmatu, jo tad tā praktiski būtu nelegāls izdevums. Nedemokrātiskās valstīs ISBN koda piešķiršana vai nepiešķiršana ir arī režīma cenzūras ierocis.

Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, tas ir tīri tehnisks process. ISBN kods ļauj sistematizēt grāmatas, nodrošināt to nonākšanu nacionālās bibliotēku krātuvēs un tamlīdzīgi. Piemēram, visiem izdevējiem, kam piešķirts Latvijas ISBN kods, ir pienākums grāmatas nosūtīt arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). To nekādā gadījumā nevar uzskatīt par izdevējus ierobežojošu rīcību vai cenzūru. Tas ir pašsaprotami, ka Latvijā iznākušajām grāmatām ir jāatrodas arī valsts nacionālajā grāmatu krātuvē.

Tomēr sērijai „XX gadsimta klasika” obligāti nav jābūt LNB plauktos. Tas nenozīmē, ka šīs grāmatas izzudīs no pasaules grāmatniecības vēstures. Vienkārši tās atradīsies Eiropas dienvidos — Spānijas Nacionālajā bibliotēkā. Lieta tāda, ka šo grāmatu sēriju izdod Spānijas mediju kompānija „Mediaset Group” un tai attiecīgi arī piešķirts Spānijas ISBN kods.

Tātad laikraksta „Diena” bibliotēka nav nacionāls, bet gan ārzemju produkts. Šeit jāpiebilst, ka „XX gadsimta klasika” arī drukā Spānijas tipogrāfijās. „Nedēļas” aptaujātie speciālisti uzskata, ka tam ir diezgan loģisks izskaidrojums, jo Dienvideiropā, salīdzinot ar Latviju, tipogrāfijas izmaksas ir lētākas.

Mediaset Group ielaužas Eiropas grāmatu tirgū

Analoģiskas sērijas, izrādās, tiek izdotas arī citās valstīs. „Dienas” piedāvātās sērijas „XX gadsimta klasika” klonus „Mediaset Group” izdod sadarbībā arī ar citu Austrumeiropas un Balkānu valstu lielākajiem nacionālajiem laikrakstiem. Vienīgā atšķirība, ka sērijā tiek iekļauti katras valsts vietējās klasikas darbi. Lietuvā, piemēram, šī sērija iznāk sadarbībā ar laikrakstu „Lietuvas Rytas”.

Interesanti, ka internetā atrodama informācija, ka uzņēmums ar nosaukumu „Mediaset Group” ir reģistrēts Itālijā ar filiāli Spānijā. Šī „Mediaset Group” ir viena no bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni mediju impērijas sastāvdaļām.

Nebūtu jau nekā nosodāma, ka starptautiskais konglomerāts izdod klasiķu darbus latviešu valodā. Savā ziņā tas būtu pat apsveicami, ja vien tas nedraudētu ar nacionālo izdevniecību pagrimumu, tā uzskata „Dienas” konkurenti.

Grāmatu apgādiem Ziemassvētkos — tumsa

Dažu mēnešu laikā vairākām pazīstamām un lielām Latvijas izdevniecībām, ja tā var teikt, sācies «norieta» laiks. Iepriekšējos gados pirms Ziemassvētkiem un Jaungada strauji kāpa grāmatu tirdzniecības apjomi, jo daudzi par labāko svētku dāvanu draugiem un radiem izvēlējās grāmatas. Šoziem noticis gluži pretējais. Vairāki „Nedēļas” aptaujātie izdevniecību vadītāji atzina, ka viņu apgrozījums sarucis par 20—30%. Attiecīgi ir krities arī grāmatnīcu apgrozījums, jo lēto „XX gadsimta klasiku” izplata nevis caur grāmatu namiem un bāzēm, bet gan caur abonēšanas centru „Diena”, preses tirdzniecības vietām un lielveikalos. Lasītāji tagad izvēlas divas un pat trīs reizes lētāko „Dienas” bibliotēku, nevis apgādu izdotās krietni dārgākās grāmatas.

240 kvadrātmetru reklāmas

Lasītāju izvēli par labu minētās sērijas grāmatām, protams, nosaka to cena, bet ar šo faktoru vien laikam ne vienmēr pietiek. Ar publikas gaumi strādā arī agresīva un masīva „Dienas” grāmatu sērijas reklāma. Vienā no lielākajiem un prestižākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem ir piedzīvota līdz šim nepieredzēti liela reklāmas kampaņa. Oktobrī vien grāmatu sērijas pašreklāma „Dienas” pamatavīzē aizņēma 240 kvadrātmetru (!) lielu laukumu, neskaitot „Dienas” nedēļas pielikumus, piemēram, „Kultūras Diena”, „Sestdiena” un „Izklaide”. Novembra pirmajās desmit dienās reklāmas kampaņa bija vēl agresīvāka, un tā jau aizņēma 123 kvadrātmetrus avīzes laukuma. Šādus aprēķinus veikusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija. Vienlaikus grāmatizdevēji sūdzas par to, ka „Dienā” praktiski vairs netiek drukātas recenzijas par citu izdevniecību izdotajām grāmatām. Tātad lasošā publika ir meistarīgi «ieciklēta» tikai uz vienas izdevniecības grāmatu lasīšanu.

Ņemot vērā, ka «vidējais latvietis» mēnesī izlasa labi ja vienu grāmatu, apgādu satraukums ir pamatots. Sevišķi to, kuri izdod tulkoto un latviešu oriģinālliteratūru. Ekonomisku apsvērumu dēļ lasītājs, protams, izvēlēsies lētākos izdevumus, kaut arī kvalitātes ziņā tie atpaliek no krāšņajiem un gaumīgajiem analoģisku nosaukumu un autoru darbiem.

Kā top «lētuči»

Pasaules praksē, sevišķi ASV, ir pierasts, ka iznāk daudz lētu, sīkā drukā iespiestu grāmatu. Turklāt izdevēji autoriem par tiem maksā mazāku autoratlīdzību. Tā ir arī šajā gadījumā. Jāteic, ka absolūtais vairākums sērijas „XX gadsimta klasika” grāmatu kādreiz jau ir iznākušas un to izdevējiem nav nepieciešams piepūlēties ar rediģēšanu. „Mediaset Group” nav nepieciešami ne teksta ievadītāji, ne redaktori, ne korektori. Ar modernām tehnoloģijām tiek «nolasītas» jau esošās grāmatas un no kopijām izveidots jauns datorsalikums. Savukārt vienošanās ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA/LAA paredz, ka autoriem un grāmatu tulkotājiem tiek maksāta zemāka autoratlīdzība, nekā to dara «parastās» izdevniecības. Tā, piemēram, kādam tulkotājam par viņa tulkojama izmantošanu tika piedāvāti 300 lati, kaut gan dažus mēnešus iepriekš kāda cita izdevniecība par to jau bija samaksājusi 2000 latu.

„XX gadsimta klasikas” izdevēji ietaupa gan uz redakcijas, gan reklāmas izdevumiem, jo pašiem taču ir sava avīze. Arī maksa par tipogrāfiju, cik noprotams, ir zema, kaut gan, protams, jāpierēķina grāmatas transportēšanas izdevumi no Spānijas uz Latviju. Arī uz „Dienas” bāzes izveidotais tirdzniecības un izplatīšanas tīkls būtiski atvieglo tirāžas izplatīšanu. Ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai „XX gadsimta klasiku” veiksmīgi izplatītu un tās cena būtu ievērojami zemāka nekā citu izdevniecību grāmatas.

«Anonīmais karš»

Tā kā „Dienas” bibliotēkas projekts Latvijā visai īsā laikā būtiski ietekmējis grāmatu tirgu, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) ir satraukusies par savu biedru nākotni. Pastāv pamatotas aizdomas, ka „Diena” varētu turpināt lēto grāmatu sēriju izplatīšanu vai izdošanu. Pasaules praksē ir pieņemts, ka šādas akcijas neapstājas tikai pēc viena projekta veiksmīgas realizācijas.

„Nedēļa” vērsās ar lūgumu izskaidrot radušos situāciju gan pie vairāku izdevniecību vadītājiem, gan pie „Dienas” pārstāvjiem. Interesanti, ka visi labprāt piekrita sarunai, bet tikai ar vienu nosacījumu: sarunai jābūt anonīmai. Acīmredzot ne vieniem, ne otriem nav vajadzības publiski sanaidoties.

„Diena” uzskata, ka veic labu darbu — popularizē grāmatas un lasīšanu. Tajā pašā laikā uzsver, ka ir tikai grāmatu izplatītāja, nevis izdevēja. Šis ir mārketinga pasākums. Juridiski tādi uzņēmumi kā laikraksts „Diena”, abonēšanas centrs „Diena”, izdevniecība „Dienas Grāmata” un „Mediaset Group” ir atsevišķi uzņēmumi, tāpēc visu bāšana «vienā maisā» esot nekorekta.

Savukārt grāmatizdevēji apgalvo, ka „XX gadsimta klasikas” izdošana ir Konkurences likuma pārkāpums. Protams, tas tā ir gadījumā, ja daiļliteratūras izdošanas segmentā ar šo sēriju tiktu aizņemts 20% tirgus un grāmatu cenas tiktu dempingotas. Tā pašlaik arī varētu būt, bet to tik viegli nemaz nenāktos pierādīt, ja šo grāmatu sēriju definē par mārketinga pasākumu. Mārketinga akcijās ir pieļaujama arī tāda forma kā dāvināšana. „Diena” jebkurā laikā var apgalvot, ka šis ir mārketinga pasākums (kas lielā mērā tā arī ir) — lasītājiem jeb klientiem «dāvina» daļu grāmatu vērtības.

Problemātisks „Dienai” varētu būt fakts, ka korekti netiek pildīts grāmatu sērijas iesākumā proponētais apgalvojums (un reizē arī solījums), ka vienas grāmatas nosaukums tirgū būs tikai vienu nedēļu. Laikraksta redakcijā iepriekšējo nedēļu izdevumus var nopirkt par astoņiem latiem gabalā.

Katrā ziņā grāmatizdevēji nu algo augstas klases juristus, lai šo sēriju, tās izdevējus un izplatītājus sūdzētu tiesā. „Nedēļai” kļuvis zināms, ka Slovākijā jau notiek analoģisks tiesas process. Ja Slovākijas grāmatizdevēji šajā procesā uzvarēs, „Mediaset Group”, iespējams, viņiem būs jāatmaksā radītie zaudējumi.

Gaumes lieta

Latvijas grāmatizdevēji uzskata, ka „XX gadsimta klasika” ne tikai kropļo grāmatu tirgu, bet arī lasītāju veselību. Sērijas sējumu salikums ir ļoti «saspiests» un grūti izlasāms — šis process prasa pastiprinātu redzes piepūli. Tādējādi, pastāvīgi lasot šāda salikuma tekstus, cilvēkam var rasties redzes problēmas. Padomju laikā, kad bija spēkā standarti, kas noteica grāmatu tekstu rindu garumu, burtu atstarpes un tamlīdzīgi, šāds salikums «neietu cauri». Tagad Latvijā šādu standartu nav. Kāda Latvijas apgāda direktors uzskata: ja Latvijas Patērētāju aizsardzības centrs kopā ar okulistiem veiktu grāmatu ekspertīzi, „XX gadsimta klasiku” varētu atzīt par «veselībai bīstamu preci».

Tomēr vēl bīstamāka prece tā ir grāmatu apgādiem, kuri nespēj konkurēt ar „Dienas” bibliotēku un kuru noliktavās krājas neiztirgoto grāmatu pakas. Grāmatizdevēji nu īsteno vairākus trikus, lai iztirgotu savas savulaik izdotās tādu pašu nosaukumu grāmatas, kādas tagad iznāk „Dienas” sērijā. Piemēram, izdevniecība „Jumava” tajā nedēļā, kad „Diena” izplatīja Remarka „Rietumu frontē bez pārmaiņām”, to pārdeva par 1,99 latiem, bet Bulgakova „Meistaru un Margaritu” — par 2,59 latiem. Tas bija ievērojami lētāk nekā „Dienas” sērijas 2,99 lati (te vēl jāpierēķina, ka kopā ar grāmatu pircējam vajadzēja iegādāties arī laikrakstu „Diena” par 0,45 latiem). Tāpat izdevniecība „Zvaigzne ABC” grāmatas tirgoja par «bankrota cenām». Tomēr citu izdevniecību grāmatas nepiedzīvoja tikpat lielu noietu kā „Dienas bibliotēka”, jo tām nebija tik plašas reklāmas un informācijas telpas.

Latvijas grāmatu tirgu gaida izmaiņas

Ja grāmatu izdevēji zaudēs «karā» ar laikrakstu „Diena”, var prognozēt, ka Latvijas grāmatu tirgū iestāsies kardinālas pārmaiņas. Arvien lielāku segmentu ieņems lēto grāmatu sērijas, kuras, starp citu, izdos ne tikai ar laikrakstu „Diena” saistīti izdevēji. Savukārt ekskluzīva, kvalitatīva un krāšņa daiļliteratūra kļūs dārgāka, jo kritīsies pieprasījums pēc tās. Dažas izdevniecības, kuras pašlaik gadā izdod tikai pāris grāmatu, un Latvijā tādas ir vairāki desmiti, pat bankrotēs.

Savukārt specializēto izdevniecību jomā, kas izplata mācību grāmatas, vārdnīcas, tehnisko literatūru un tamlīdzīgi, lielas izmaiņas nav paredzamas. Vienīgi iespējams, ka specializētās izdevniecības, kā „Zinātne” un „Zvaigzne ABC”, varētu sašaurināt daiļliteratūras izdošanu un orientēties tikai uz zinātnisko un mācību literatūru.

Protams, atklāts vēl paliek jautājums, kādu nākotni piemeklēs bērnu un jaunatnes literatūras lauciņš, jo, salīdzinot ar „Lata romāna” un „Dienas bibliotēkas” «pieaugušo» sērijām, bērnu grāmatas ir ievērojami dārgākas. Tā ir joma, kurā vēl varētu iespiesties kāda «lētā» izdevniecība.

Šāda «lēto» grāmatu izdevniecību un sēriju pastāvēšana pats par sevi nav nekas slikts. Tomēr mazās valstīs, kur lasītāju skaits ir ierobežots un kur dzīves līmenis nav spīdošs, tas būtiski var ietekmēt grāmatu izdošanas klāstu, lasīšanas kultūru un grāmatu izskatu un kvalitāti.