Kā gada montāžas režisore godināta Žistīne Raita par darbu filmā «Loke». Par labāko filmu mākslinieku atzīts Klauss Rūdolfs Amlers par darbu filmā «Tumšā ieleja». Kā gada kostīmu māksliniece godināta Nataša Kērtisa-Nosa par darbu filmā «Tumšā ieleja», savukārt par gada komponisti atzīta filmas «Manā ādā» skaņu celiņa radītāja Mika Levi. Kinoakadēmijas balvu saņēmis arī skaņu režisors Joahims Sandstrēms par darbu filmā «Starred up».
Balva «Eiropiešu sasniegumi pasaules kinomākslā» pasniegta Stīvam Makvīnam. Balvu par mūža ieguldījumu saņēmusi Anjēze Varda, savukārt Eiropas kopprodukcijas balvu «Prix Eurimages» ieguvis Eds Gvinejs.
Jau ziņots, ka Eiropas Kinoakadēmijas balvai tika nominētas filmas «Force Majeure», «Ida», «Leviatāns», «Nimfomāne. I un II daļa», «Ziemas sapnis», «Karmina un Āmens», «Le Week-end» un «Mafija nogalina tikai vasarā».
Eiropas labākā režisora titulam bija nominēts Nuri Bilje Džiljans par filmu «Ziemas miegs», Stīvens Naits par filmu «Loke», Rūbens Ostlunds par filmu «Force Majeur», Pavļikovskis par filmu «Ida», Paolo Virzi par filmu «Cilvēciskais kapitāls» un Andrejs Zvjagincevs par filmu «Leviatāns».
Eiropas aktrises nominācijā sacentās Mariana Alvaresa («Ievainotā»), Valērija Bruno Tedeski («Cilvēciskais kapitāls»), Kotijāra («Divas dienas, viena nakts»), Šarlote Geinsbūra («Nifomāne»), Agata Kuļeša un Agata Trebuhovska par («Ida»).
Uz Eiropas aktiera titulu pretendēja Brendans Glīsons («Golgāta»).