Kino profesionāļiem iespēja atklāt Rīgu

«Uz Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanu rītvakar ieradīsies daudz režisoru, kurus Rīga varētu ieinteresēt kā filmēšanas vieta, jo pilsēta tam ir ļoti pievilcīga. Viņi uzzinās, ka šeit var redzēt dažādu laiku un stilu arhitektūru. Piemēram, ja kādam režisoram būs nepieciešama filmēšana vietā, kur ir jūgendstila arhitektūra, viņš zinās, ka to var darīt Rīgā,» uzsvēra Holanda.

Kā piebilda Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venderss, ja kino profesionāļi būs atbraukuši tik tālu uz pilsētu, kuru nepazīst, viņi centīsies uzzināt pēc iespējas vairāk, to apskatot arī kā potenciālu filmēšanas vietu.

Eiropas Kinoakadēmijas pārstāvji pastāstīja, ka vienmēr saņēmuši pozitīvas atsauksmes no pilsētām, kurās ir notikusi balvu pasniegšana. Kā norādīja Holanda, vietējās kino industrijas speciālisti gūst pieredzi no atbraukušajiem profesionāļiem tikšanās laikā, kā arī meistarklasēs un citos pasākumos, kas notiek pirms balvas pasniegšanas. Šovakar paredzēta arī Eiropas Kinoakadēmijas biedru un Latvijas kino nozares speciālistu tikšanās. «Šādi veidojas kontakti starp Eiropas kino ļaudīm. Ceram, ka pēc ceremonijas Rīgā arī vairāk Latvijas kino profesionāļu kļūs par Kinoakadēmijas biedriem,» norādīja Holanda.

Balvas pasniegšana ir svētki visiem, ne tikai uzvarētājiem

Kā uzsvēra nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle, ir jāpriecājas, ka Eiropas Kinoakadēmija izvēlējusies savu balvu pasniegšanas ceremoniju rīkot Rīgā, jo daudz cilvēku dažādās Eiropas valstīs televīzijas tiešraidē redzēs Rīgu.

Kā pastāstīja Holanda, viņai bijis nozīmīgi, ka Eiropas Kinoakadēmijas balva tiek pasniegta Rīgā, ne tikai tāpēc, ka tā ir stundas lidojumā no viņas dzimtās pilsētas Varšavas, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu Eiropas kino pieejamību šeit.

Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore Mariona Doringa atzīmēja, ka tieši Čivle ir pamudinājusi Kinoakadēmiju domāt par vārda došanu balvai. Līdz 1996. gadam balva bijusi vīrieša statuete ar nosaukumu «Fēnikss», bet vārdu beidza lietot līdz ar statuetes nomaiņu uz sievietes figūru. Eiropas Kinoakadēmija nākamajā sēdē plāno apspriest iespēju dot vārdu balvai, pastāstīja Doringa.

Eiropas Kinoakadēmijas pārstāvji uzsvēra, ka balvas pasniegšana ir svētki visiem, ne tikai uzvarētājiem. Lielākā daļa balvas nominantu plānojot ierasties uz ceremoniju. «Ir cilvēki, kuri filmēšanas dēļ nevar ierasties uz balvas pasniegšanu, bet nevajadzētu skatīties tikai uz «lielajiem vārdiem», jo visi nominanti ir vienlīdz svarīgi. «Lielie vārdi» ne vienmēr ir tie, kuri atspoguļo Eiropas kino radošo spēku,» paskaidroja Holanda, norādot, ka tieši šis radošais spēks tiek svinēts balvu pasniegšanā. Viņa atzīmēja, ka balvu pasniegšana arī reklamē Eiropas kino, tāpēc tā ir svarīga. Balva arī dod motivāciju režisoriem veidot arvien labākas filmas, lai tiktu iekļauti šajā balvas nominantu sarakstā, kas palīdz attīstīties arī Eiropas kino nozarei. Būt nominētam balvai ir nozīmīgi arī saistībā ar «Oskara» balvas pasniegšanu, jo tas sniedz atpazīstamību režisoram un filmai ārpus Eiropas, paskaidroja Holanda.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana notiks rīt, 13. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē to varēs vērot kinoteātrī «Splendid Palace», kā arī pie kinoteātra, Latvijas Televīzijas 1.kanālā, interneta mājaslapā «www.europeanfilmawards.eu». Ceremoniju tiešraidē varēs skatīties arī Zviedrijā, SVT Flow kanālā, Portugālē RTP2 kanālā un Itālijā EFFE kanālā. Ar īpašiem ziņu raidījumiem balvu pasniegšanu atspoguļos jaunais kanāls «Kultūra 360TV».

www.europeanfilmawards.eu

_{Ceremoniju ierakstā varēs redzēt prestižajā kultūras kanālā «Arte», kas raida Francijā, Vācijā un Austrijā. Ierakstu redzēs skatītāji arī vairāk nekā 38 pasaules valstīs, tostarp Čehijā, Itālijā, Albānijā, Nīderlandē, Grieķijā, Horvātijā, Polijā, Ukrainā, Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Ungārijā, Tadžikistānā, Uzbekistānā, Slovēnijā, Slovākijā un daudzās citās valstīs.}