Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

«Lielā Kristapa» statuete ceļos arī uz Itāliju

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AP/Scanpix

Latvijas nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» statuete ceļos arī uz Itāliju pie filmas «Klusā dzīve» režisora Umberto Pasolini, aģentūru LETA informēja festivāla organizatoru pārstāvis Kaspars Beķeris.

Balva pirmo reizi tika piešķirta kādai no Eiropas filmām, ko noteica skatītāju balsojumā kinoteātros Rīgas Starptautiskā kino festivāla seansu laikā. Skatītāji balvu izvēlējās piešķirt Pasolini filmai «Klusā dzīve».

Jau ziņots, ka vakar «Lielā Kristapa» balvu pasniegšanas ceremonijā triumfējusi režisora Jāņa Norda filma «Mammu, es tevi mīlu», saņemot balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Filma bija nominēta piecās kategorijās. Latviešu kino augstāko apbalvojumu kā labākais spēlfilmas režisors saņēma režisors Nords un balvu kā «Labākā aktrise galvenajā lomā» - Vita Vārpiņa. Filma saņēma arī skatītāju simpātiju balvu.

Par aizvadītā gada labāko aktieri tika atzīts Jānis Āmanis par sniegumu filmā «Sapņu komanda 1935».

"Lielo Kristapu" nominācijā" "Labākā īsmetrāžas spēlfilma" saņēma režisora Stanislava Tokalova filma "Mazliet ilgāk".

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu nosaukts režisora Pētera Krilova personiskais stāsts par sevi un tēvu «Uz spēles Latvija», kuras producents ir Uldis Cekulis. «Lielo Kristapu» kategorijā «Labākā dokumentālā filma līdz 65 minūtēm» ieguva režisora Dāvja Sīmaņa «Pēdējā tempļa hronikas», kuras producents ir Guntis Trekteris.

Par labāko animācijas filmu starptautiskā žūrija atzinusi režisores Signes Baumanes filmu «Akmeņi manās kabatās». Baumane par šo darbu saņēma arī «Lielo Kristapu» nominācijā «Labākais scenārists» un «Labākais animācijas filmas režisors». Par labāko animācijas filmu mākslinieku tika atzīts Edmunds Jansons par divām filmām «Kora turneja» un «Starptautiskā tēvu diena». Filma «Kora turneja» ieguvusi balvu arī kategorijā «Labākais skaņu režisors», un to saņēma Ģirts Bišs.

Par labāko debijas filmu nosaukta Jura Kursieša pilnmetrāžas spēlfilma «Modris». Šīs filmas aktrise Rēzija Kalniņa saņēma «Lielo Kristapu» kā labākā aktrise otrā plāna lomā. Savukārt kā labākais aktieris otrā plāna lomā tika godināts Ziedonis Ločmelis par tēlojumu filmā «Džimlairūdi rallallā».

Filmu kategorijā «Labākā minorā kopprodukcijas filma» uzvaru guvusi Latvijas un Lietuvas kopražojuma filma «Spēlmanis». Filma tapusi «Studio Uljana Kim» un «Locomotive Productions», un tās režisors ir Igns Jonins. Šīs filmas operators Jānis Eglītis saņēma apbalvojumu kā «Labākais spēlfilmas operators».

Pirmo reizi festivāla un Latvijas kino vēsturē «Lielo Kristapu» par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā saņēma divas personas - radošais tandēms režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka -, kuri ir pāris gan kino, gan dzīvē. Balvu viņiem pasniedza norvēģu aktrise un režisore Līva Ulmane.

Filmas «Sapņu komanda 1935» kostīmu māksliniece Sandra Sila apbalvota kategorijā «Labākā kostīmu māksliniece» un Līga Pipare kā «Labākā montāžas režisore».

«Lielo Kristapu» kā labākais dokumentālās filmas režisors saņēmis Viesturs Kairišs par darbu «Pelikāns tuksnesī». Šīs filmas operators Gints Bērziņš ieguvis «Lielo Kristapu» kategorijā «Labākais dokumentālās filmas operators».

Kā labākās mākslinieces godinātas Kristīne Plūksna-Zvagule un Ieva Romanova par darbu filmā «Escaping Riga». Arī šīs filmas grima māksliniece Sarmīte Balode saņēma balvu kā labākā grima māksliniece.

Par labāko mūzikas autoru atzīts Jēkabs Nīmanis, kurš «Lielo Kristapu» saņēma par darbu filmās «Māra» un «Vairāk nekā dzīve».

Šogad atsevišķā konkursā tika vērtētas arī studentu filmas, no kurām balvu saņēma Lizetes Murovskas animācijas filma «Vakars uz ezera» un Lienes Lindes filma «Četri mielasti».

Festivālam «Lielais Kristaps» tika pieteiktas teju 100 filmas, no kurām konkursā iekļuva 34. Pirmo reizi festivāla vēsturē kino darbus vērtēja starptautiska žūrija. Tās sastāvā bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvis Bruno Aščuks, Kinooperatoru ģildes pārstāvis Valdis Eglītis, FIPRESCI Latvija pārstāve Uzulniece, režisori Jānis Streičs, Andis Mizišs, animācijas režisore Roze Stiebra un trīs ārvalstu viesi - filmu kritiķe Elena Stishova no Krievijas, kino žurnālists Jans Šulcs-Ojala no Vācijas, kā arī kino teorētiķis un Norvēģijas filmu institūta pārstāvis Jans Eriks Holsts.

Nepalaid garām!

Uz augšu