Itālija daudziem ir sapņu zeme - madonnas, bazilikas, freskas…makaroni, amareto, kapučīno, picas… Tā rada rosmes pilnas, lietišķi veikalnieciskas pilsētas iespaidu. Šķiet, ka pa šo zemi viss jau zināms!

Milāna - modes upuriem un kultūras pazinējiem

Itālijas ziemeļu iepazīšana iesākas pie Milānas karaļa pils – Castello Sforzesco! Šī pils savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi daudz bēdu un arī prieku, kas, iespējams, zīmīgi atspoguļojas drūmās arhitektūras un burvīgā interjera kontrastā.

Pilij ir vairāki pagalmi, skaisti ar graciozām arkādēm, tās priekšpusē rotājas strūklaka, kas iestājoties tumsai laistās visās varavīksnes krāsās – zila, sarkana, dzeltena, zaļa, lillā u.c. Šī pils ir kā Milānas sirds, jo tā pilsētas iedzīvotājiem ir ļoti svarīga.

Dodoties tālāk pa Via Dante – ielu, kas nekļūdīgi ved uz Milānas centru, nevar nomaldīties, lai nenonāktu Piazza Del Duomo.

Šis lielais laukums var lepoties ar vienu no pasaulē lielākajām gotiskā stila baznīcām (skaidrā dienā no tās jumta paveras tāla Alpu panorāma, bet tāpat no jumta var apbrīnot skaisto Milānas apkārtni), milzīgu pasāžu, kas aizved pie Leonardo da Vinči skulptūras un ievērojamākā operteātra visā pasaulē – Teatro della Scala.

Lai gan ēka no ārpuses neizskatās ļoti grezna, nezinātājs tai, visticamāk, pasoļotu garām, neizrādot nekādu papildu uzmanību, tās iekšiene ir brīnumaina – sešu stāvu balkoni, liela zāle ar greznu dizainu. Nedaudz attālāk no centra vēstures mantojumu medniekus gaida vārdiem neaprakstāma tikšanās ar vienu no Rietumu civilizācijas nozīmīgākajiem dārgumiem – Leonardo da Vinči fresku “Svētais vakarēdiens”. To savā paspārnē ir pārņēmis 15.gs. renesanses klosteris - Santa Marija delle Grazie, kas bez šā mantojuma rotājas ar Toskānas un Lombardijas arhitektūras sajaukumu. Jā, arhitektūras, kultūras un klasisko vērtību cienītājiem Milāna ir elpu aizraujošs pārdzīvojums.

Apģērbam Itālijā pievērš lielu uzmanību, viņi zina, cik svarīgi ir bella figura – tēls, imidžs, pirmais iespaids! Viņi apzinās, ka vajag labi izskatīties, neskatoties uz to, vai strādā ofisā, vienkārši tirgū iepērkas, kalnos slēpo vai apmeklē ārstu! Nav brīnums, ka neskaitāmi modes upuri dodas iepirkumos tieši uz Milānu. Via Montenpoleone ir viena no elegantākajām veikalu ielām Milānā. Tur ir visi Milānas dizaineru vārdi: Armani, Moschino, Valentino, Krizia, Versace un daudzi citi. Kārās, pēc modes izslāpušās acis tiek apburtas ar žilbinošajiem apģērbu gabaliem un kurpēm. Gluži kā iemīlējies cilvēks, kas apkārt vairs nemana neko citu, kā tikai savu iemīļoto, modes varā ierautajiem nepastāv nekādi šķēršļi – maki tiek atrauti un no kredītkartēm novilkta prāva summiņa naudas. Cik? Tas jau šiem modes maniakiem ir mazsvarīgi.

Pie Amerikas atklājēja mājām

Kad Milāna nieka trijās stundās galopa soļiem izskrieta, pulkstenis jau rāda astoņus vakarā. Jāteic, bija gara diena - rīts Lugāno, pusdienlaiks un vakars Milānā, taču naktsmītnes Dženovā, līdz kurām vēl jānonāk. Pāris stundu ilgo, nedaudz pat garlaicīgo nakts braucienu līdz Dženovai pārtrauc zināmā mērā satraukums, reizē arī uzjautrinošs fakts, ka mūsu autobuss iestrēdzis Dženovas šaurajā ieliņā. Kā tad nu ne! Serpentīnā veidotās ielas mūsu milzīgajam divstāvu autobusam bija neizbraucamas. Pēc kādu 40 minūšu mīņāšanās autobusa vadītājam veiksmīgi izdevās izspraukties cauri Dženovas sagatavotajam labirintam.

Paveroties pa viesnīcas logu naksnīgajā Dženovas ainavā, radās nojausma par ostas klātbūtni – neskaitāmās spuldzītes un gaismiņas, dažnedažādie kuģu signalizēšanas trokšņi un jūras šņākoņa. Jā, rīts apstiprina aizdomas! Dženova – ostas pilsēta – tepat deguna galā.

Dienas saspringtajā plānojumā, Dženovas iepazīšanai atvēlēts ļoti niecīgs laiks, tas tādēļ, ka dienas vidū gaida tikšanās ar Monte Carlo kazino, F1 formulas trasi un princi Albertu II, bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu – tātad tiekam izsēdināti pilsētas centrā, kas plaukst un zeļ no palmām, pavisam netālu no jūras piekrastes, kurā pietauvojušies kuģi, jahtas utt. Viens kuģis tomēr ir iemācījies atšķirties, savdabīgi vecmodīgs, šķiet, ka izkāpis no kādas pasakas, ar vēsturiski nozīmīgu nosaukumu “Santa Marija”, arī kāda māja, teiksim, tā stipri neatšķiras no pārējām, bet tā klusi slēpj kādu senu noslēpumu, kas saistīts ar Amerikas atklājēja vārdu – Kristoferu Kolumbu.

Gan šā kuģa reprodukcija, gan minētā ēka ir vēstures nozīmīgi objekti. “Santa Marija” ir viens no kuģiem, kas devās pirmajā ceļojumā pāri Atlantijas okeānam. Un pieminētā ēka savukārt ir šā kuģa kapteiņa Kristofera Kolumba dzimtās mājas. Jāteic, Dženova ir izmetusi īsto enkuru, ar kuru pievilināt tūristus, jo katrā pilsētā nepiedzimst un neuzaug Amerikas atklājēji.

Visspilgtāk atmiņā palicis Dženovas Uzvaras laukums ar milzīgu arku, gluži kā Parīzē, un pakalnu, kas, kā jau ostas pilsētai raksturīgi, rotāts ar jūras pazinēju simbolu – enkuru. Un ne jau šādu tādu enkuru, bet daudziem ziedu enkuriem! Tik tiešām skaisti! Un pats galvenais, pēc Lugāno un Milānas lietainā slapjdraņķa Dženova iepriecināja jau ar dažiem saules stariem. Laikapstākļi gribot negribot saka priekšā, ka dodamies tuvāk siltumam, eksotikai un saulei. Jā, pavisam drīz jau sasniegsim Monako!