Nopietna, nozīmīga grāmata, sastāv no 24 nodaļām, pirmoreiz tik plaši un vispusīgi izvērtē Raimonda Paula muzikālo darbību. Paralēli tekstam ievietots ļoti plašs fotomateriāls, kur redzams gan R.Pauls, gan attiecīgā perioda laikabiedri – mūziķi, aktieri, dzejnieki, ar kuru vārdiem tapušas Paula dziesmas, skati no teātra izrādēm un kinofilmām, no operas koncertiem, no Dziesmu svētkiem un latvju ziņģes.
“Pieskāriens” R.Pauls un latviešu mūzikas kultūra
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grāmata aizsākas ar Raimonda Paula bērnību un pamazām atklāj, cik sarežģīts ir bijis ceļš, līdz viņš nonācis pie mūzikas. Tālie piecdesmitie un sešdesmitie gadi, kad daudzi bija inficējušies ar džezu, kad veidojās latviešu estrādes mūzikas iedīgļi, kad par jaunā mūziķa džeza universitātēm kļuva ne tikai profesionālie kolēģi, bet arī ballīšu orķestri un ansambļi. Tad pēc maestro ierosmes tapa Paula un Švarca vadītais estrādes sekstets jeb pirmais oficiāli atzītais un Radiofona atbalstītais džeza ansamblis. Sekoja Rīgas estrādes orķestris, instrumentālais trio, Mondrusa, Švarcs, Ore, Bāliņa, Vilcāne, pirmais balets ar Raimonda Paula mūziku – Kubas melodijas. Bija sācies laiks, kas radīja komponistu un pianistu Raimondu Paulu. Autore lappusi pēc lappuses izstaigā visu Paula muzikālo daiļradi, kas attīstījusies kā viens ļoti nozīmīgs mūzikas atzars. Un, pētot šo atzaru, mēs iepazīstam ļoti lielu daļu no Latvijas mūzikas kultūras. Šī grāmata ir savdabīgs mūzikas mācību līdzeklis, kur caur izcilas personības prizmu ieraugām attīstību un virzību vienmēr uz jauno, aktuālo, moderno. Ļoti bagāta, ļoti dāsna, ļoti saistoša muzikālā daiļrade – ziņģes, estrādes mūzika, skaņdarbi klavierēm, dziesmas bērniem, teātra, kino mūzika, dziesmas koriem. Jauni solisti, jaunas idejas, nebijuši koncerti, nebijušas ieceres, sevis izpausme un atklāsme dažādos veidos – tas ir Pauls, kurš jau kopš 1956. gada veido latviešu estrādes un latviešu mūzikas kultūru. Paula jubilejas aplis noslēdzas ar grāmatu, kura ataino latviešu mūzikas kultūru piecdesmit gadu garumā.
SATURS • Priekšvārds • Ojāriņa – Raimondiņa pirmie muzikālie gadi • Ar džezu inficējies… • REO diriģenta krēslā • Ir piedzimusi latviešu estrādes dziesma • Jauni vēji • Kopā ar Modo • Meklējot jaunus solistus • Credo, Inversija un pusapaļa jubileja • Maestro pie puikām • Pirmais cilvēks latviešu estrādē • Latvijas Radio mākslinieciskais vadītājs • Juku laiku pustukšās nošu mapes • Atpakaļ uz skatuves – pie tautas • Mūžam jauns ar jaunām dziesmām • Nesauciet viņu par politiķi! • Džezā. No REO līdz mūsdienām... • Teātra mūzika • Kinomūzika • Dziesmas korim • Latviešu dzeja Raimonda Paula mūzikā • No tautasdziesmas līdz Latvju ziņģei • “Tad ziņģēsim to ziņģi!” • Maestro dzīves ritmi
Daži ieskati grāmatā Raimondu Paulu zina, pazīst, mīl. Bet domas par viņa dziesmām joprojām dalās, tām ir arī daudz pretinieku. Vieni sēj naida sēklu, citi, dzirdot dziesmu Baltijas jūrai, ceļas kājās. “Paula labākās dziesmas ir veidotas ar tādu talantu un profesionālismu, ka var mēroties spēkiem ar Eiropas zemju estrādes mūziku,” saka muzikologs A. Klotiņš. Pauls atklāja brīnišķīgu duetu Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku, rakstīja viņiem dziesmas un kopā koncertēja. Tapa cikli ar Dainas Avotiņas, Jāņa Petera, Knuta Skujenieka vārdiem. Ar grupu Modo viņš guva atzinību plašajā Padomju Savienībā. Paula koncertos uzstājās Bumbiere, Lapčenoks, Vilcāne, Grīnbergs, Lihtenbergs, Kukule, Zīvere u.c. Pauls sadarbojās arī ar Dailes teātri, uzrakstīja mūziku izrādei "Atjautīgā aukle". Un Pauls, protams, plūca laurus ikgadējos Mikrofona koncertos. Šie koncerti bija tautas ilgas, sapņi un sapņu piepildījums. “Atklāšu, kāds ir mans lielākais sapnis,” 1978. gadā atzīstas Raimonds Pauls. “Reizēm iztēlojos, ka ieeju kādā kultūras namā vai klubā, kur koncertē vai deju vakarā spēlē neliels jauniešu estrādes ansamblis. Ar šādu ansambli es labprāt strādātu.” Sapnis piepildās – Pauls sastapās ar Liepājas grupu Credo. Īpaša sadarbība komponistam veidojās ar E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kori, ar ansambli "Inversija", kur Olga Pīrāga izpildīja džezu. Pauls aktīvi sadarbojās arī ar Laimu Vaikuli un Krievijas estrādes zvaigznēm. 1988. gadā Pauls tika iecelts par Latvijas PSR Kultūras komitejas priekšsēdētāju, drīz vien šo amatu pārdēvē par kultūras ministru. Tas ir darbs, kas saistās daudzām nepadarāmām lietām, jārisina Operetes un Jaunatnes teātra problēmas un intrigas, jāsēž bezgalīgi garās slēgtās un atklātās sēdēs... 1993. gadā Pauls aiziet no šī amata un kļūst par Valsts prezidenta kultūras padomnieku un Latvijas Radio bigbenda vadītāju. Pauls turpināja rakstīt mūziku teātra izrādēm, tapa "Meža gulbji", ir mēmais muzikants Vizmas Belševicas dzejas izrādē "Visi koki Dieva doti". 1994. gadā iznāca viņa pirmais kompaktdisks …un sākas viss no gala. Tapa Ziemsvētku cikls. Maestro kopā ar Laimu Vaikuli un Dzeguzēniem devās uz ASV un Kanādu. Pamanījis dziedātājas Marijas Naumovas spilgto personību, viņš kopā ar solisti organizēja koncertus Operā. Šeit skanēja arī "Regtaims operā", kur pie divām klavierēm bija divi pianisti – Pauls un Bašs.
Pauls ir visur – viņš ir kopā ar "Mūžīgo unisonu", kopā ar Hariju Spanovski, kopā ar Anci Krauzi un Normundu Rutuli, sacer mūziku "Māsai Kerijai", kurā dzied Marija Naumova, veido mūziku izrādei "Melanholiskais valsis". Viņš ir žūrijas loceklis konkursā "Jaunais vilnis", kur laurus plūc Jānis Stībelis, Intars Busulis, grupa "Cosmos". Pauls raksta kinomūziku, dziesmas koriem, un Pauls izveido arī Latvju ziņģes koncertus, kuri kopš 1992. gada skan Līgo vakarā visā Latvijā.
Un visbeidzot – Paula dziedāšanas svētki jeb viņa 70. dzimšanas dienai veltītais jubilejas koncerts Arēnā Rīga.
Autore muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Fotogrāfa Leona Baloža un fotogrāfu kolektīva, Rakstniecības, teātra un mūzikas vēstures arhīva, Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Dailes teātra arhīva, privātkolekciju fotomateriāls.