Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Teātra festivāls "Zelta maska Latvijā" piedāvā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Teātra festivāls "Zelta maska Latvijā", kas no piektdienas līdz 22.oktobrim notiks Rīgā, piedāvā augstvērtīgas izrādes dažādām gaumēm.

"Zelta maska" ir Krievijas teātra festivāls, kas kopš 1994.gada tiek rīkots katru pavasari un piedāvā labākās valsts izrādes visos teātra mākslas žanros. "Zelta maska" ir Krievijas valsts nacionālā teātra prēmija, kas tiek piešķirta sezonas labākajai izrādei, labākajam režisoram, horeogrāfam, diriģentam, māksliniekam un aktieriem.

17.oktobrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē tiks rādīta A. Čehova Maskavas Dailes teātra izrāde - Mihaila Saltikova-Ščedrina "Golovļovu kungi", kuru iestudējis režisors Kirils Serebreņņikovs. Galvenās lomas atveidos Jevgeņijs Mironovs, Alla Pokrovska, Jevgeņija Dobrovoļska.

Kirila Serebreņņikova "Golovļovu kungi" ir nopietna, komplicēta un bezkompromisa teātra izrāde. Galvenā izrādes tēma ir ģimenes sairšana, dzimtas bojāejas stāsts. Jevgeņija Mironova atainotais Juduška Golovļovs, viens no briesmīgākajiem un vienlaicīgi spilgtākajiem krievu literatūras personāžiem, iegūst iespaidīgu izteiksmīgumu un dziļumu.

Šajā iestudējumā katrs personāžs ir izstrādāts pilnīgi un nospēlēts asi un precīzi. Dzīves skatījumā viņi ir izkropļotas, nomocītas un mirušas pasaules drumslas, teātra skatījumā - neticami interesantas un valdzinošas pasaules daļa.

Teātris "P. Fomenko darbnīca" 17.oktobrī Dailes teātra Lielajā zālē rādīs Ļeva Tolstoja "Karš un miers. Romāna sākums". Izrādes režisors ir Pjotrs Fomenko. Galvenās lomas atveidos Gaļina Tjuņina, Ksenija Kutepova, Poļina Kutepova.

Pjotrs Fomenko iestudējis izrādi par pasauli brīdi pirms kara sākšanās. Šajā pasaulē augstākajās aprindās norisinās pieņemšanas, ģimenes pusdienas, vārdadienu svinības, un tas, ka pasaule atrodas uz kara sliekšņa, padara šos klusos priekus īpaši mājīgus un burvīgus. Fomenko kā neviens cits spēj parādīt parastās dzīves neizsakāmo mirdzumu un valdzinājumu. Ikdienišķajā dzīvē valda sievietes, kurām piemīt brīnumaini smiekli, izsmalcināti žesti un kas mīļi koķetē un niķojas.

Fomenko skatās uz viņām ar to sargājošo maigumu, ar kādu gudrie pieaugušie skatās uz mazu bērnu spēlēm. Visi aktieri no Fomenko trupas šajā iestudējumā spēlē vairākas lomas, un nelielā skatuves telpa dzīvo, dreb un mainās kopā ar Tolstoja varoņiem un Fomenko aktieriem. "Mans vīrs mani pamet un dodas karā. Kāpēc?" vaicā Liza Bolkonska. Un visa izrādes būtība slēpjas šajā jautājumā: kāpēc?

20.oktobrī Latvijas Leļļu teātra Lielajā zālē Sanktpēterburgas teātris "Leļļu māja" rādīs Šarla Pero "Apburto princesi" Aleksandra Miksimičeva režijā. Izrāde "Apburtā princese" ir Pero pasakas brīva interpretācija, kas leļļu izrādes valodā atdzīvina sendienu mājas teātra garu.

21.oktobrī Latvijas Leļļu teātra mazajā zālē Sanktpēterburgas teātris "Leļļu māja" rādīs Šarla Pero "Pelnrušķīti" Ąleksandra Miksimičeva režijā. Fantastiski skaisto stāstu par brīnumainām pārvērtībām, burvestību, brīnumiem un patiesu mīlestību spēlē 21 lelle un viena vienīga aktrise. Aizkustinoši skaistās lelles ar neticami uzticīgām lielām acīm radītas no īsta koka pēc senas tehnoloģijas. Liekas, ka tās patiešām ir dzīvas un tic visam, ko spēlē. Tic burvestībai, patiesai mīlai, pasakainiem prinčiem un taisnīgumam.

Oļega Tabakova vadītais teātris 20.oktobrī un 21.oktobrī Dailes teātra Mazajā zālē rādīs Andreja Platonova "Stāstu par laimīgo Maskavu" Mindauga Karbauska režijā. Galvenajās lomās būs Irina Pegova un Aleksandrs Jacenko.

Mindaugs Karbauskis savā izrādē no nepabeigta Andreja Platonova romāna radījis tiešu un ļoti lirisku stāstu par mirušu mīlestību. Režisors ir atradis skaidru un ietilpīgu vizuālo risinājumu šai izrādei, kuras darbība norisinās nevis kādā valstī vai pilsētā, bet garderobē. Tādējādi režisors veido pasaules modeli - iestājies rindā un paņem savu numuriņu.

Tāpat kā Platonovs, aiz sociālajām problēmām viņš parāda cita rakstura problēmas. Romāna "Laimīgā dzīve" varoņi, abstraktu ideju vadīti, atsakās no dzīves priekiem un mīlestības. Lai šīs idejas īstenotu, rakstnieks nodala dzīvi no darba. Savukārt Karbauskis vērtē dzīvi augstāk par ideāliem, cilvēku pieķeršanos - augstāk par idejām. Šis iestudējums vēsta par personīgās laimes augsto vērtību un mīlestības iespējamību.

21.oktobrī un 22.oktobrī Dailes teātra lielajā zālē Maskavas teātris "Satirikons" rādīs Viljama Šekspīra traģēdiju "Ričards III". Iestudējuma režisors ir Jurijs Butusovs, galveno lomu atveidos Konstantīns Raikins.

Šekspīra izcilās traģēdijas iestudējumā Jurijs Butusovs un Konstantīns Raikins pēta cilvēka ļaunuma un naida cēloņus, nonākot līdz cietsirdības cēlonim - bērnībā gūtai morālai traumai. Bērnistabā-ellē, kuru uz skatuves rādījis mākslinieks Aleksandrs Šiškins, Ričards izskatās kā mīļš mazulītis, gandrīz kā Cahess. Konstantīna Raikina attēlotais Ričards nav ne dēmons, ne monstrs. Galvenais ļaundaris visu laiku ir grandiozs un šausminoši apburošs.

Nepalaid garām!

Uz augšu