Trešdien ar ovācijām un applausiem tika vērtas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas durvis. Uz atklāšanas pasākumu bija pulcējies ievērojams cilvēku skaits, kuri izveidoja ļoti garu rindu.
Ar ovācijām atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairāki sanākušie, kuri stāvēja rindā, TVNET pauda prieku, ka muzeja atklāšanas dienā, 4.maijā, ir tik labs laiks, kas stāvēšanu rindā, lai aplūkotu muzeja telpas, padara daudz patīkamāku.
Muzeju apmeklēt ieradušies dažāda vecuma ļaudis. Redzamas arī ģmenes ar bērniem.
Trešdien pasākuma apmeklētājiem būs iespējams bez maksas iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju «Latvijas māksla. 19.-20. gadsimts», un īpaši muzeja atvēršanai sagatavotajām izstādēm, kas veltītas Latvijas māksliniekiem, - «Miervaldis Polis. Ilūzija kā realitāte» un «Boriss Bērziņš (1930 – 2002). Sudrabs/zelts». Muzejs strādās līdz plkst. 18, ieeja muzejā būs līdz plkst. 17.30.
Ārpusē pie muzeja būs apskatāma ekspozīcija par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja būvniecību, vēsturi, māksliniekiem un restaurācijas posmu.
Uz skatuves, kas būs iekārtota uz ielas iepretim muzejam, uzstāsies Inga Šļubovska-Kancēviča, Elza Rozentāle, DJ Monsta, Laima Jansone, stīgu kvarteti «Sotto Voce» un «Sensus», vokālās grupas «Framest» un «Anima Solla», ansamblis «Brokastis četratā». Uz ielas būs ierīkotas «pop-up» kafejnīcas. Savukārt otrpus muzeja ēkai, Esplanādes parka pusē, bērni un viņu vecāki varēs iesaistīties radošajā darbnīcā «Ceļš uz muzeju».
Vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, restaurācija un infrastruktūras uzlabošana izmaksājusi 15 355 571 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 13 050 898 eiro, valsts budžeta dotācija Rīgas pilsētas pašvaldībai 345 500 eiro un Rīgas pašvaldības budžeta finansējums 1 959 173 eiro.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10 celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849–1919).