Septembrī Rīgas kinostudijā uzfilmētas vairākas treniņu ainas, kā arī toreizējās Latvijas valstsvienības pēdējā pārbaudes spēle pret Lietuvu. Novembrī uzņemti iekšskati. Aicināti vērtēt paveikto, aktieri un tehniskais personāls norāda, ka darbs iesākts ļoti labi, tomēr darāmā vēl ir daudz. "Grūtākais bija sapulcināt visus aktierus kopā vienā laikā un vienā vietā," sarunā ar TVNET stāsta filmas izpildproducents Sergejs Berdičevskis, kas ar šo komandu ir kopā jau piecus gadus.

Filmēšanas grupa un aktieri bijuši spiesti strādāt arī naktīs, kas gan, pēc izpildproducenta vārdiem, esot bijis "ļoti neražīgi un neekonomiski". "Tomēr, kā par brīnumu, viss izdevās," viņš piebilst. Uzņemšana aizkavējusies arī finansējuma trūkuma dēļ ("mums pietrūkst naudas, būsim godīgi"), tomēr šajā ziņā filmas veidotāji ir pateicīgi par atbalstu "Latvijas Mobilajam telefonam".

Šie bija pēdējie uzņemtie kadri šogad, bet filmēšana turpināsies arī visu 2011.gadu. Nākamais posms paredzēts pavasarī, kad Rīgas Sporta manēžā tiks filmētas čempionāta spēļu epizodes, savukārt jūnija beigās taps pilsētu ainas.

Filmas stāsts

Filmas stāsts ir par 1935.gada Šveices pilsētā Ženēvā notiekošo pirmo Eiropas čempionātu basketbolā.

Latvijas valstsvienībai ar minimāliem līdzekļiem, taču milzu entuziasmu un pašatdevi, pārvarot grūtības, izdodas paveikt vienu no lielākajiem varoņdarbiem Latvijas sporta vēsturē -  kļūt par pirmajiem Eiropas čempioniem.

Toreiz izlases kodolu pārsvarā veidoja divu komandu - ASK un "Universitātes Sporta" basketbolisti. 1935.gada Latvijas basketbola valstsvienības vecākajam spēlētājam bija tikai trīsdesmit gadu, tāpēc filmā piedalās pārsvarā gados jaunie aktieri. "Sapņu komandas" filmēšanā pārstāvēti visi Latvijas teātri, kuru aktieri izraudzīti, pamatojoties uz līdzību ar leģendārās komandas spēlētājiem. Vācot ziņas par toreizējo Latvijas valstsvienību, filmas veidotāji "izrakušies" cauri pamatīgam apjomam tā laika materiālu, kā arī tikušies ar basketbolistu līdzgaitniekiem, lai iepazītu viņu likteņus un pēc iespējas precīzāk izprastu katra personību un raksturu.

Aktieriem basketbols nav svešs

Sagatavošanās procesā aktieriem regulāri notikuši treniņi, bet kastinga noslēgumā rīkota arī divu dienu treniņnometne. To vadīja ilggadējais Latvijas izlases līderis, bet tagad treneris, "zelta roka" Ainars Bagatskis, kā arī pieredzējušais VEF jauniešu skolas treneris Jānis Rimbenieks. Lai arī aktiera profesija ir visai attālināta no sporta, šiem skatuves māksliniekiem basketbols nav svešs - vairāk vai mazāk nopietni ar to nodarbojušies visi. Mūsdienu spēles stils ļoti atšķiras no pagājušā gadsimta 30. gadiem, tāpēc aktieri izceļ Rimbenieka nozīmi – viņš devis padomus, lai kombinācijas un tehniskais izpildījums izskatītos atbilstoši tam laikam.

"Dažkārt man liekas, ka kombināciju izveide ir daļa horeogrāfijas,

basketbola spēli ar deju salīdzina Liepājas teātra aktieris Viktors Ellers. Viņš filmā atveido vienīgo krievu basketbolistu tā laika Latvijas valstsvienībā - Alekseju Anufrijevu. Savas tautības un vienkāršās izcelsmes dēļ viņš komandā tiek uzņemts nelabprāt, bet, tā kā Anufrijevs ir viens no labākajiem spēlētājiem, trenerim jārisina psiholoģiski sarežģīts uzdevums, lai saliedētu komandu.

Spēlēt lomu, kurā latviešu valodā jārunā ar krievu akcentu, Elleram bijis izaicinājums.

Lai labāk iejustos tēlā, aktieris konsultējies ar aktrisi Zani Daudziņu, kura atveido kolorīto Helēnu pašmāju ziepju operā "UgunsGrēks".

Par to, ka aktieris dzīvo sevis atveidotajā tēlā, liecina tas, ka sarunas laikā viņš par valstsvienības spēlētāju runā pirmajā personā.

""Universitātes Sporta" basketbolisti sevi uzskata par augstāku slāni, taču es dzīvoju Maskavas forštatē," ar Anufrijeva izcelsmi iepazīstina Ellers. "Manis atveidotajam spēlētājam pēc loģikas nevajadzēja būt izlasē. Treneris mani atrod otrajā līgā, es pat nespēlēju pirmajā. Viņš saskata talantu un uzticas. Es pierādu, ka varu to izdarīt un esmu viens no uzbrukuma līderiem."

Liks uzjundīt patriotisma jūtām

Viens no pagrieziena punktiem stāstā ir pēdējā draudzības spēle pirms čempionāta, kurā latvieši pārliecinoši uzvar Lietuvu, bet treneris Valdemārs Baumanis, kuru tēlo Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis, saprot, ka vairs nav komandas. Ceļā uz savu mērķi valstsvienības galvenajam stūrmanim nākas saskarties ar dažādiem psiholoģiskiem pārbaudījumiem, skaudību un neticību uzvarai, taču viņš spēj ar visu tikt galā.

"Treneris ir mērķtiecīgs, godprātīgs un pārliecināts par to, ko dara," savu tēlu raksturo Āmanis. "Protams, viņam spieķos tiek likti sprunguļi un tad cilvēks iziet no rāmjiem, taču viņš diezgan ātri prot adaptēties situācijā un mainīt notikumu gaitu." Neko vairāk par "Sapņu komandas 1935" sižeta līniju aktieri un filmēšanas grupa nevēlas atklāt, aicinot interesentus iet uz kinoteātri tad, kad tā nonāks uz lielajiem ekrāniem. Līdz tam laikam gan vēl jāpaciešas, tomēr viņi ir pārliecināti, ka redzētais liks uzjundīt patriotisma jūtām.

"Mūs uz čempionātu pavadīja pārdesmit cilvēku, bet sagaidīja tūkstoši. Nākamajā gadā tika atlaists uzvarētāju komandas treneris... Rodas jautājums – kāpēc latvieši tā dara?" jautā Viktors Ellers. "Arī par to stāstīs šī filma, tomēr tā nebūs tikai par sportu. Tā domāta, lai mēs celtu pašapziņu un aizdomātos par savām vērtībām."