Šautuves saimnieks Vilnis Jaunzems stāsta, ka pirmais eksāmens jau aiz muguras. Lai arī medniekiem negāja visai gludi, eksāmenu nokārtoja visi.

"Eksāmenā jāšauj vispirms četri šāvieni pa stāvošu mērķi, tad seši pa skrejošu. Aļņa silueta pārvietošanās ātrums ir četri metri sekundē, un mērķi mednieks redz 23 metru garā joslā, pirms tas pazūd. Tās ir apmēram 5,6 sekundes, kuru laikā medniekam jātrāpa," tehniskos datus sauc V. Jaunzems. Viņš norāda, ka turpmāk tā arī būs, ka katra mēneša pirmajā otrdienā pulksten 12 dienā "Mārkulīčos" mednieki varēs kārtot eksāmenu šaušanā pa skrejošu alni. Mednieki šautuvē var ierasties jau deviņos no rīta, lai patrenētos un ievingrinātu roku.

"Mednieki var braukt uz šautuvi trenēties arī jebkurā citā dienā, iepriekš mani sazvanot. Pirmais eksāmens mūsu šautuvē liecināja, ka ļoti svarīga ir ieroča piešaušana. Ierodas mednieks kārtot eksāmenu ar nepiešautu ieroci. Precīzi izšauj desmitniekā, pēc tam konstatējām, ka patiesībā šauj septītniekā. Bet, ja medniekiem pāris gados reizi būtu obligātais šaušanas eksāmens, katrs mednieks būtu spiests sakārtot savu medību ieroci un to piešaut. Tā ka vēlreiz jāvērtē, vai obligātais eksāmens šaušanā tomēr nebūtu jāievieš. Kaut gan par šo jautājumu pirms nedēļas kopīgā sapulcē ar Latvijas šaušanas federācijas medību un stenda šaušanas sekcijas valdi un šautuvju vadītājiem pārrunāja Latvijas Mednieku asociācija. Idejas līmenī tika runāts, ka medniekiem pirmo eksāmenu šaušanā maksātu no medību saimniecības attīstības fonda, bet, ja mednieks eksāmenu ar pirmo reizi nenokārtotu, otrreiz jau to darītu par saviem līdzekļiem. Bet arī šajā sapulcē viedokļi dalījās, vairākums tomēr bija pret eksāmena ieviešanu. Taču domāju, ka diskusijai par šo tēmu būtu jāturpinās un jāpienāk laikam, kad šāds obligātais eksāmens tomēr tiktu ieviests arī Latvijā," domās dalās V. Jaunzems un bilst - kritiku neiztur arī arguments, ka Latvijā nav pietiekami daudz šautuvju un medniekiem būtu jāmēro tāls ceļš uz tām.

"Patlaban valstī ir astoņas šautuves pa skrejošu alni, vēl četras tiek ierīkotas, tā ka nākamā gada sākumā būs jau 12. Visvairāk šautuvju būs tieši Vidzemē, bet to netrūks arī citos Latvijas reģionos. Līdz šim Cēsu puses mednieki biežāk devās uz Lejasciemu Gulbenes rajonā, kur bija mums tuvākā šautuve. Tagad tāda būs tepat bijušā Cēsu rajona teritorijāStraupē," teic V. Jaunzems. Šautuves saimnieks norāda, ka nākotnē būs iespējams medību ieroci izīrēt gan trenēšanās nolūkos, gan eksāmena kārtošanai. Vēl turpināsies arī šautuves labiekārtošana.

"Šautuve jau funkcionē, bet smuka tā taps vēl nākamā gada laikā. Labiekārtošanā vēl daudz pietrūkst. Diemžēl par desmit tūkstošiem latu, kurus finansēja medību saimniecības attīstības fonds, viss iecerētais nesanāca. Tā ka mums vēl ir ko darīt. Bet par šautuvi esmu gandarīts, jo esam raduši daudz risinājumu, lai viss funkcionētu. Šaušanas stenda aļņa siluets pārvietojas klusi un līgani uz gumijotiem, piepūstiem ritentiņiem. Dažkārt citās šautuvēs esmu manījis, ka stiprākā vējā alnis gāzās no sliedēm. Arī šo problēmu centāmies novērst jau pašos pamatos," saka šautuves īpašnieks un bilst, ka nākotnē līdzās šautuvei pa skrejošu alni tiks izbūvēta vēl viena šautuve ar 50 metru distanci. Jāpiebilst, ka viens šāviens šautuvē maksā 20 santīmus.