Tradīcijas

Mārtiņš bija labs vīriņis Aiz visiem vīriņiem, Ni ruden, pavasar, Pašā maizes laiciņā.

Mārtiņdienas datums iekrīt laikā, kad rudeni nomaina ziema un raža no dārziem un laukiem jau novākta un visa kā ir diezgan, lai galds būtu bagātīgi klāts. Mārtiņos būtu jābūt sarūpētam visam nepieciešamajam, lai izturētu un pārdzīvotu garo ziemu. Latvieši Mārtiņdienā tradicionāli galdā likuši zirņu pītes un gaili.

Kā raksta Edīte Olupe grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas", rūpējoties par zirgu labklājību, Mārtiņam senie latvieši upurēja tieši melnas krāsas gaili.

Arī vairākas citas Eiropas tautas svin Mārtiņdienu un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši, piemēram, Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri - putraimu putru un pīrāgus.

Svarīga Mārtiņdienas sastāvdaļa ir iešana budēļos jeb ķekatās. Mārtiņdienas ķekatniekus dēvēja par mārtiņbērniem un tie, maskās tērpušies, staigāja no mājas uz māju, trokšņodami un dziedādami. Mārtiņdienā esot dūšīgi jādzied, jāpriecājas un jādanco, lai visu nākamo gadu Mārtiņš būšot priecīgs un lai kūtīs labi padodas teļi un aitas.

Kristīgā baznīca Mārtiņa dienu saista ar Tūras bīskapa Mārtiņa (336-401) vārdu, kurš tiek uzskatīts par vissenākā klostera dibinātāju Gallijā un pēc nāves tika iecelts svēto kārtā.

Ticējumi un pareģojumi

Ap Mārtiņu laiku dienas gaisma arvien vairāk izzūd un daba laižas ziemas miegā, kļūstot noslēpumu pilna. Tāpēc ir īstais laiks pasaku stāstīšanai un mīklu minēšanai.

Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru, toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.

Mārtiņu vakarā arī mēdz zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu - vīrs būs rokā, ja aitu - kāzas nāksies vēl pagaidīt.

Pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulētiešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.

Ar Mārtiņa dienu saistās vairāki laika pareģojumi. Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Sakritība esot ievērota arī starp noteiktām dienām - starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem, Mārtiņiem un Lieldienām, Mārtiņiem un Vasarsvētkiem.

Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu. Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.

Senie latvieši ir novērojuši arī citas Mārtiņdienas kopsakarības ar gaidāmo ziemu un nākamā gada ražu. Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Savukārt ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.

Pasākumi un tirdziņi

Arī mūsdienās Mārtiņdienu svin ar dažādiem pasākumiem - Mārtiņdienas tirdziņiem, folkloras kopu rīkotiem pasākumiem u.tml. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tradicionāli tika mācītas senās latviešu prasmes, skaidrotas Mārtiņdienas tradīcijas, Rīgas Centrāltirgū notika Mārtiņdienas tirdziņš.

Šonedēļ svinēt Mārtiņus aicina Saules muzejs. 10.novembrī, Mārtiņdienā, Saules muzejs gaida visus ķekatniekus un tos, kam savas maskas vēl nav – izveidot tās muzeja radošajā darbnīcā.

Arī citās Latvijas pilsētās notiks dažādi Mārtiņdienai veltīti pasākumi. Tā Daugavpils Latviešu kultūras centrs ielūdz 10. novembrī plkst. 18 uz folkloras kopu koncertu, arī Liepājā, folkloras centrā "Namīns" plkst. 16 lieli un mazi tiek aicināti uz Mārtiņdienas svinēšanu.

Lai kopīgi svinētu rudens un ziemas satikšanos, 14.novembrī plkst. 14 lielus un mazus uz Mārtiņdienu aicina Turaidas muzejrezervāts!