Gaidis Graudiņš bija NATO padomnieks sabiedriskās lietās, veica zemes pārvaldes padomnieka pienākumus starp NATO un vācu iestādēm. Graudiņa kunga darbība iemantojusi cieņu, un viņš saņēmis arī ielūgumus uz Anglijas karalienes Elizabetes dzimšanas dienas svinībām.
Latviešu kultūras mecenātu Gaidi Graudiņu godinot
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada 12. septembrī Latvijas kultūras muzejā "Dauderi" godināja latviešu kultūras mecenātu Gaidi Graudiņu viņa astoņdesmitās dzimšanas dienas sakarā.
Gaidis Graudiņš dzimis Latvijā 1926. gadā Cēsu apriņķa Rankas pagasta "Kalnapakalniešos". Beidzis Rankas Elizabetes pagastskolu, pēcāk mācībām izvēlējies Smiltenes lauksaimniecības tehnikumu. Šeit vācu valodu mācīja skolotāja Zeigneres kundze, kuras sniegtās zināšanas noderēja turpmākajā dzīvē. Tūlīt pēc gala eksāmeniem 1944. gada maijā septiņpadsmitgadīgo jaunekli iesauc leģionā un no Cēsīm nosūta uz Rīgu. Gaidis Graudiņš dienējis 15. divīzijas prettanku rotā, pēc tam Viļa Januma kaujas grupā. Pēc apmācībām Rīgā viņš tiek aizvests uz Vāciju, nokļūst gadu ilgā gūstā Beļģijā.
1959. gadā Gaidis Graudiņš tiek pieņemts darbā NATO, kur kalpoja līdz 1987. gadam.
Bet Gaida Graudiņa kolekcijas sākums "Dauderos" saistās ar Latvijas likteņgriežiem. Ja ceļasomās pēc Baigā gada vēl palika vieta, tad tur patvērās kaut kas no dzimtu un tēviju simbolizējošām relikvijām, pa kādai saritinātai Purvīša vai Liberta gleznai. Tomēr arī šīs vērtības dzīve piespieda atstāt, bet Gaidis Graudiņš nolēma tās pieturēt. Dažu lietu jaunais kolekcionārs dabūja par brīvu, dažu iemainīja. Kolekcijas papildināšanas nolūkā Graudiņš apmeklējis ASV, Angliju un Zviedriju, daudzas mantas iegādātas Latvijā. Ar krustdūrieniem izšūtais Latvijas ģerbonis atvests no Anglijas, ne vienu vien pašreizējā muzeja eksponātu saglabājuši Rīgas baltvācieši, pilsētu galvu amatu ķēdes kāds senlietu tirgotājs savulaik bija paņēmis līdzi no Rīgas uz Vāciju, bet labi saglabātās, skaistās mēbeles no Karēlijas bērza, kas tagad atrodas "Dauderos", iegūtas no tirgotāja Vīsbādenē. Graudiņa kungam palaimējies izveidot arī daudzveidīgu porcelāna izstrādājuma kolekciju, no kuras daļa nonākusi "Dauderos". Liķiera karafe slaidas latviešu tautumeitas izskatā ar noskrūvējamu vainadziņu galvā darināta Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā pēc Niklāva Strunkes meta, iegūta Oldenburgā no kāda kultūras darbinieka atraitnes. Cits porcelāna trauks sākotnēji piederējis bijušā kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža kundzei, kura pēc atgriešanās no izsūtījuma pakāpeniski izpārdeva vēl saglabājušās vērtīgākās lietas, lai nodrošinātu savu eksistenci. Kolekcijas daļa, kas vēsta par leģendāro tā dēvēto "balto ģenerāli", Latvijas pirmās brīvvalsts laika kara ministru Jāni Balodi, ir visnotaļ iespaidīga. Dekoratīvās adreses ādas apdarē ir īsti 30. gadu lietišķās mākslas paraugi. Rokraksti, autogrāfi, Lāčplēša ordeņa kavaliera servīzes priekšmeti, smalks Jāņa Baloža portretējums uz porcelāna…
Arī muzejam piemērotu namu Latvijā Gaidis Graudiņš atrada pats. Mākslas zinātniece Ilze Konstante atceras: "1988. gada novembrī pirmo reizi Latvijas Mākslas muzeju apvienībā dzirdējām Gaida Graudiņa vārdu un viņa vēlēšanos dāvāt Latvijai savu trimdas laikā sarūpēto kultūrvēsturisko un mākslas priekšmetu kolekciju. Līdz šim Latvijā vēl nebija muzeja, kura pamatu veidotu privātais dāvinājums valstij un kas būtu tapis ar paša dāvinātāja aktīvu atbalstu un ieinteresētu līdzdalību."
… Sarkandaugavā bijušā alus darītavas īpašnieka villā 1937. gadā iekārtoja valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci, ko nodēvēja par "Dauderiem". Toreiz Sarkandaugava bija pilsētas atpūtas zona, bet pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par rūpniecības rajonu ar iebraucējiem no visas plašās Padomju Savienības, ar zemas kvalitātes būvēm, nekoptu un piegružotu apkārtni.
Kā pirmā bezdelīga, kas ieskandināja pavasari, trešās atmodas gados dzima "Dauderi" – gan kā iemīļotā prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņu atgādinošs muzejs, gan kā trimdas latvieša Gaida Graudiņa kolekcijas dāvinājums savai zemei.
Šā nama saistība ar prezidenta Kārļa Ulmaņa vārdu šķita nozīmīga un simboliska. Kaut ēka bija nolaista un nekopta, tomēr interjera un koka paneļus un griestu gleznojumus bija iespējams atjaunot. Arī mežonīgi aizaugušo dārzu varēja pārvērst estētiskā atpūtas vietā. Bet krājuma cena "Dauderos" ir kaldināta ievērojamas tautas daļas ciešanās un grūtos pārbaudījumos. Tāpēc, šķiet, visa Rīga kūsāja priekā, kad 1990. gada 27. jūnijā tika atklāts Latvijas kultūras muzejs "Dauderi".
Savas astoņdesmitās dzimšanas dienas gadā mecenāts Gaidis Graudiņš atkal dāvinājis citiem. Ar viņa atbalstu noritēja akcija – brauciet uz "Dauderiem"! Gaidis Graudiņš no sava maka izvilka vairākus tūkstošus latu, lai skolēni no vistālākajiem Latvijas novadiem, Latgales, Kurzemes varētu atbraukt uz Rīgu. Un, kā stāstīja skolotājas, bērni šajā dienā apmeklēja ne vien "Dauderus", bet arī citus Rīgas muzejus, interesantākās vietas, daža klase aizbraukusi līdz jūrai, ar kuru ne viens vien no mazajiem skolnieciņiem ticies pirmo reizi mūžā.
Kā man sacīja muzejā, Gaida Graudiņa padarīto naudā aprēķināt nevar.