Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigām un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jābeidz visi rudens darbi, jāapar zeme. Pēc Mārtiņdienas zeme dodas atpūtā, un, ja to traucē arot, tad nākamgad nekāda raža nav sagaidāma.

Izbeidzoties klusajam veļu laikam, kas sācies ar Miķeļa dienu un beidzas Mārtiņos, sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks. Mārtiņdienas ķekatniekus sauc par Mārtiņbērniem. Mārtiņa dienā (10.novembrī) ir dūšīgi jādanco, jāpriecājas un jādzied, tad visu nākamo gadu Mārtiņš būšot priecīgs, kūtīs labi padošoties teļi un aitas.

Mārtiņa diena iekrīt bagātā gada laikā, kad raža jau novākta un visa kā diezgan, lai šīs dienas ēdienu galds būtu bagātīgi klāts. Daudzas tautas šo dienu saista ar zosīm, un parasti tās arī šai dienā kauj. Latviešu tradīcijām ar zosi nav nekā kopēja, toties Mārtiņdienā kāva gaiļus, senāk tos arī upurējot liellopu, zirgu un cūku veselībai.

Ap Mārtiņu laiku dienas gaisma arvien vairāk izzūd un daba laižas ziemas miegā, kļūstot noslēpumu pilna. Tāpēc ir īstais laiks pasaku stāstīšanai un mīklu minēšanai.

Brīvdabas muzeja Mārtiņa dienas ieskandināšanā tiek gaidīti jautri un aktīvi apmeklētāji, kas gatavi darināt Mārtiņdienas ķekatnieku maskas, iet rotaļās un dziedāt dziesmas.

Mārtiņbērni pulcēsies plkst.13 pie Priedes kroga, lai tālāk dotos uz Kurzemes sētu, kur tos sagaidīs saimniece un folkloras kopa "Skandinieki".

Laiciņu rotaļājušies, Mārtiņbērni dosies tālāk uz Vidzemes sētu, kur savukārt tos gaidīs šīs mājas saimniece un folkloras kopa "Dzīne".

Svētku nobeigumā visi sanākušie varēs mieloties ar Kurzemes mājas manteļskurstenī ceptiem āboliem un Vidzemes sētas slietenī vārītu karstu gaiļa zupu.

Mārtiņdienas ēdieni būs baudāmi arī Priedes krogā.