Interpretēt šo tēmu uzaicināti piecpadsmit labi pazīstami mākslinieki. Blakus krievu mūsdienu mākslas pirmā lieluma zvaigznēm - Aleksadram Vinogradovam un Vladimiram Dubosarskim, Georgijam Ostrecovam Vladislavam Mamiševam Monro, ukraiņu māksliniekam Jevgeņijam Petrovam, latviešu autori Eriks Apaļais, Kristians Brekte, Kristiana Dimitere, Ivars Drulle Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Ernests Kļaviņš, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Otto Zitmanis provocēs, uzrunās un izaicinās, izvēršot jautājumu - kas mūsdienās ir ikona un kādēļ objekts par tādu kļūst? Kā mainījusies šī jēdziena nozīme un funkcijas laikā, kad reliģija tās tradicionālajā izpratnē vairs nav nemainīga fundamentāla vērtība, un cilvēki tradicionālajām, pastāvošajām pasaules reliģijām - kristietībai, islāmam, budismam meklē jaunas alternatīvas, sākot no pagānisma un beidzot ar scientoloģiju? Jau pastāvošo kultu sarakstu var papildināt ar fiktīvām konfesijām, kas balstītas uz šodienas kultiem un sociālajām kustībām, piemēram, patērnieciskums, ķermeņa pielūgsme, homoseksuālisms, glamūrs... Turklāt katru no šiem virzieniem pārstāv arī sava IKONA, piemēram, Če Gevara, Dolce&Gabana, Mikimauss, PlayBoy zaķītis utt.

Tradicionālā uztvere ikonā meklē dziļus garīgus kontaktus un ikviens elements - krāsa, gaisma, žests, skatiens - tiek traktēts kā zīme. "Mūsdienu ikonas" savukārt ir pielāgotas darboties masu kultūras tēlu troksnī, brīžam pazaudējot saiti ar avotu un atjēdzoties negausīgas manipulācijas līdzekļa statusā. Kulta objekta vai attēla vara un ietekme ir neparedzama. Turklāt paši pielūgsmes objekti mūsdienās īpaši netiek nozīmes ierobežoti; visbiežāk tos baro ļaužu alkas būt skaistiem, varonīgiem, populāriem, seksīgiem, mīlamiem utt. Mākslinieku interese šķiet tendēta reflektēt šo situāciju, brīvi radot provokatīvas, skatītājus uzrunājošas vīzijas.