XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» kopējām izmaksām māksliniecisko ieceru realizēšanai nevajadzētu pārsniegt 2,3 miljonus eiro, šodien, iepazīstinot ar noslēguma koncerta iecerēm, Dziesmu un deju svētku padomei klāstīja režisors Uģis Brikmanis.
Režisors stāstīja, ka noslēguma koncerts būs pakļauts kopkora spēkam ar dejotāju līdzdalību. Koncertu paredzēts sākt ar pūtēju orķestra uvertīru, tad sekos diriģentu kopkora uzstāšanās, pēc kuras estrādē parādīsies vīru koris, savukārt pēc tam uznāks sieviešu koris.
Dziedot dziesmu «Dziedot dzimu, dziedot augu», parādīsies dejotāji, un līdz ar to visa estrāde būs piepildīta. Iecerēts, ka kopš tā brīža, kad visi dziedātāji būs sanākuši estrādē, neviens no estrādes vairs prom neies.
Režisors atzinīgi vērtē to, ka beidzot var pilnvērtīgi pievērsties noslēguma koncertam, jo svētku dalībnieku gājiens vairs nenotiks dienā, kad norisināsies noslēguma koncerts.
Izstrādājot scenogrāfiju, plānots uzstādīt divas arkas, kas būs savienotas ar trosēm, kurās izvietoti gaismas elementi, kas veidos zvaigžņu ceļu.
Brikmanis informēja, ka iecerēto arku plānotās izmaksas ir no 700 000 eiro līdz 1,2 miljoniem eiro, savukārt Latvijas kontūru izmaksas lēšamas līdz 350 000 eiro. Kopējās izmaksās iekļauti arī citi scenogrāfijai paredzētie līdzekļi, tostarp LED ekrānu izmaksas.
Viņš uzsvēra: ja šādas noslēguma koncerta izmaksas tiek akceptētas, tad, vēlākais, nākamā gada rudenī ir jāsāk gatavot iecerētajai scenogrāfijai paredzētās konstrukcijas, kuras nav iespējams noīrēt. «Strādājot pie koncepcijas, man nebija noteikts limits ieceres īstenošanai, protams, es nerēķinājos ar «Saules cirka» summu, kas vienam uzvedumam ir 200 miljoni eiro. Es rēķinājos, lai ar vienkāršiem, klasiskiem, moderniem līdzekļiem izveidotu telpu, kur galvenais ir dziedātājs,» akcentēja režisors.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), uzklausot prezentāciju par noslēguma koncerta vizuālo ieceri un tam nepieciešamajām izmaksām, akcentēja, ka ir jābūt reālistiem un ir jāsaprot, ko valsts var atļauties.
«Kopējais svētkiem paredzētais finansējums no 2016.gada līdz 2018.gadam ir paredzēts 7,8 miljonu eiro apmērā. Tas, kā šī nauda tiks tērēta, ir Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes kopīgs lēmums. Ja mākslinieciskā padome uzskata, ka no ļoti daudziem pasākumiem var atteikties par labu noslēguma koncertam, atvēlot tam vienu trešo daļu no finansējuma, tad to var darīt,» skaidroja ministre, akcentējot, ka 2018.gadā uz papildu finansējumu svētkiem var necerēt, jo tas ir Latvijas simtgades gads un, lai arī Dziesmu un deju svētki būs centrālais pasākums, papildu naudas nebūs.
Ministre piebilda, ka 2018.gadā svētkiem paredzētais 6,7 miljonu eiro finansējums jau tā ir lielāks par finansējumu, kas svētku rīkošanai tika piešķirts tā dēvētajos treknajos gados 2008.gadā.
Melbārde uzsvēra, ka pašlaik par finansējumu noslēguma koncertam nevar spriest arī tādēļ, ka nav zināma kopējā svētku struktūra. Tādējādi LNKC kopā ar māksliniecisko padomi jādiskutē un jāvienojas par kopējo svētku struktūru, to visu pamatojot ar izmaksām, lai jau nākamajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē varētu iepazīties ar kopējo ainu.
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu.
Padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dziesmu un deju svētku padomes darbu koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
