Būtiski, ka daļu no šiem nacionālajiem restorāniem vada vai vismaz virtuvē galveno vijoli spēlē cilvēki, kas paši pārstāv konkrēto tautu un vislabāk zina, kā jāgaršo un jāizskatās viņu nacionālās virtuves šedevriem. Žurnāls „Kurš uzsauks?” skaidro, kāds bijis šo restorānu īpašnieku un viņu šefpavāru ceļš līdz Latvijai, kādas, viņuprāt, ir latviešu ēšanas tradīcijas, ar ko tās atšķiras no viņu tautu tradīcijām. Un protams – aktuāls ir arī jautājums, vai gatavojot un mūs vilinot pie saviem nacionālajiem ēdieniem, viņi novērtē arī latviešu ēdienus.

Franči ar latviešiem saprotas gan pie galda, gan no tā pieceļoties “Berga Bazārā”, pārkāpjot pār Marijas ielas 13 nama slieksni, nokļūstam salonā - kafejnīcā «D’Artanjans», kur saimnieko francūzis Sirils Prono. Viņš atzīst, ka kopš 2000. gada, kad pavisam nejauši Latvijā atvēris Francijas delikatešu veikalu, centies mums iemācīt īpašo franču ēšanas kultūru un stilu. Pamazām tas sāk izdoties, tomēr atšķirības joprojām ir lielas. “Francijā ēšana ir īpaša kultūra, tie ir izsmalcināti ēdieni, piemeklēti vīni un draudzīgas sarunas. Francijā ir normāli, ja mazā kafejnīcā vai restorānā galdiņi atrodas vien nieka divdesmit centimetru attālumā un faktiski bez jebkādas piepūles var dzirdēt kaimiņu galdiņa sarunu. Mums patīk labi, kvalitatīvi ēdieni, bet nav nekādu problēmu tos baudīt, esot diezgan cieši vienam ar otru, – mums svešinieki netraucē. Savukārt latviešiem patīk ēst intīmāk, daudz tālāk vienam no otra. Nesaku, ka tas ir labi vai slikti, – tā vienkārši ir,” savus novērojumus atklāj Sirils Prono. Viņš atklāj, ka savulaik uz Latviju atbraucis vizītē pie paziņām, bet Rīga francūzi tiktāl savaldzinājusi, ka vizīte krietni ieilga. Rīgā viņš ir labi iedzīvojies, un viņam patīk latvieši. “Te ir daudz laba, ir interesanti. Labi, ka latviešiem patīk arī eksperimentēt un iepazīt citu valstu kultūru, citu nacionalitāšu ēdienus. Pie manis var iegādāties tikai franču delikateses, izcilus franču vīnus un, protams, arī sierus, Jambon šķiņķi un pastētes. Ir arī pilnīgi svaigas jūras veltes, piemēram, austeres. Šīs lietas ir pieprasītas, un varu viennozīmīgi pateikt, ka franči ar latviešiem labi saprotas gan pie galda, gan arī no tā pieceļoties, un tas ir svarīgākais,” tā franču delikatešu veikala un kafejnīcas īpašnieks.

Soļanka ir laba, bet pica - labāka “Pica garšo visiem un ļauj vieglāk saprasties cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Tā garšo mums – itāļiem un jums – latviešiem, un tā noteikti ir uzskatāma par pēdējo gadu galveno modes tendenci ēdienā,” pārliecināts ir itāļu restorāna “Un Momento” šefpavārs Siciljano Nikodemo. Dzīvespriecīgais un steidzīgais itālis Latvijā dzīvo un itāļu restorānā saimnieko jau četrus gadus. Par savu galveno uzdevumu viņš uzskata pagatavot ne tikai garšīgu, bet arī modernu, jaunākajām tendencēm atbilstošu ēdienu. Un iemesls tam, iespējams, saistīts ar šefpavāra iepriekšējo amatu modes jomā. «Itālijā es strādāju modes jomā. Tad nolēmu pievērsties ēdienam, bet vēlāk sanāca arī atbraukt uz Latviju, kur esmu joprojām. Kādam tas var šķist dīvaini, bet starp pavārmākslu un modi praktiski nav nekādas starpības - abos gadījumos jābūt radošam un izdomas bagātam, jāseko līdzi sezonas aktualitātēm, izmaiņām un jaunumiem. Tie visi jāietver ēdienā, kas patīk gan itālim, gan arī latvietim un amerikānim. Ēdienam, tāpat kā modei, nav robežu,” pārliecināts ir šefpavārs. Viņš atzīst, ka latviešiem ne pārāk patīk ēst itāļu virtuvei tik ļoti raksturīgās pastas, turpretim pica joprojām ir topa ēdiens ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. “Nav svarīgi, vai pica ir ar sieru, salami, gaļu, dārzeņiem vai kaut ko citu. Tā ir un paliek iecienītākais ēdiens, ko, protams, gatavoju pēc visām itāļu tradīcijām,» uzsver Siciljano Nikodemo. Viņš atklāj, ka šajos gados ir iepazinis arī latviešu ēdienus. “Zinu “jūsu” soļanku, šašliku un citus ēdienus. Tie ir labi, garšīgi, bet – pica tāpat ir populārāka,” sava nacionālā ēdiena varu pār pasaules iedzīvotājiem žurnālam „Kurš uzsauks?” lepni uzsver ņiprais itālis.

Īsti ķīniešu ēdieni sanāk arī no latviešu produktiem Latviju par savām otrajām mājām sauc ķīniešu bistro un restorāna “Lielais Ķīnas mūris” īpašnieks Šau Li Šja. Jau sešus gadus viņš dzīvo Latvijā kopā ar savu ģimeni un vada restorānu. “Mūs uzaicināja draugi. Atbraucām, paskatījāmies, kā te ir, un – mums iepatikās. Jāatzīst, ka latviešu un ķīniešu ēšanas tradīcijas ir atšķirīgas. Man joprojām šķiet dīvaini, ka latviešiem, piemēram, zupa ir pirmais ēdiens, – pie mums to pierasts ēst pēdējo, kas personīgi man arī šķiet loģiskāk. Bet tie ir sīkumi par ko nav vērts diskutēt,” pārliecināts ir Šau Li Šja. Viņš novērojis, ka latviešiem vispār patīk ēst, bet no Ķīnas virtuves īpaši iecienītas ir saldskābās mērces. Restorāna īpašnieks atzīst, ka, vairākus gadus dzīvojot Latvijā, viņš īstus ķīniešu ēdienus iemācījies gatavot arī no tepat Latvijā nopērkamām izejvielām. “Protams, ir dažas garšvielas, ko te atrast vienkārši nav iespējams, taču pamatā te ir nopērkamas praktiski visas lietas, kas vajadzīgas ķīniešu ēdiena pagatavošanai. Un man ir prieks, ka, tāpat kā visur citur pasaulē, arī Latvijā ķīniešu ēdieni ir iecienīti,” gandarījumu neslēpj restorāna vadītājs. Viņš uzsver, ka arī starp latviešiem viņa ģimene jau krietni iedzīvojusies un Rīga kļuvusi par īstām otrajām mājām, kur var justies brīvi un labi.

Indietim latviešu virtuve ir eksotika Jau astoto gadu Vecrīgas restorānā “Indian Raja” vismaz uz pusdienām atvēlēto laiku ikviens var aizceļot līdz kontrastainajai un spēcīgām emocijām bagātajai Indijai. Indijas virtuves restorānu “Raja” vada īsts indietis Sanijs Matvani, kurš gādājis, lai arī virtuvē saimniekotu indieši ar izpratni par īstu indiešu ēdienu. “Esmu īsts indietis, tiesa, no Lielbritānijas. Savulaik uz Latviju atbraucu ciemos pie sava onkuļa, kas šeit bija atvēris indiešu restorānu. Toreiz apskatot biznesa vidi, redzot, ka visur pasaulē iecienīto indiešu restorānu Latvijā nebūt nav daudz, ķēros pie sava biznesa plānošanas,” nokļūšanu Latvijā atceras restorāna vadītājs. Viņš uzsver, ka “Raja” piedāvā īstus indiešu ēdienus, kādi sastopami Indijā. Tiem speciāli tiek gādātas arī vajadzīgās garšvielas, kas indiešu virtuvē ieņem ļoti būtisku lomu – bez īstām garšvielām īstu indiešu ēdienu nevar uztaisīt,” pārliecināts ir Sanijs Matvani. Viņš atzīst, ka, neraugoties uz piesātinātās un asās indiešu virtuves pilnīgo pretstatu latviešu tradicionālajiem ēdieniem, viņa restorānu latvieši ir iecienījuši. “Latviešu un indiešu nacionālie ēdieni ir kā diena pret nakti. Bet tik un tā kaut kas kopīgs mums tomēr ir – jūs, latvieši, esat lieli gaļēdāji un to pašu var teikt arī par indiešiem. Mums nav neviena ēdiena, kur klāt nebūtu gaļa. Varbūt tāpēc mēs arī labi saprotamies,” spriež restorāna vadītājs. Viņš atzīst, ka Latvijā labi iedzīvojies un jūtas kā mājās. Šajos gados mēģināts iepazīt arī latviešu nacionālos ēdienus, tiesa – pie asuma un dedzināšanas mutē pieradušajam indietim mūsu virtuve drīzāk ir tīkama kā eksotika, bet ikdienā viņš joprojām ir uzticīgs savai virtuvei.

Igauņi bauda augsto kulināriju, bet latvieši mīl paēst ātri Saprotams, ka ēšanas tradīcijas ir atšķirīgas tautām, kas dzīvo tālu viena no otras, kā, piemēram, latvieši un ķīnieši. Taču izrādās, ka atšķirīgas tradīcijas ir arī starp pavisam tuvu kaimiņos dzīvojošajiem. Piemēram, diezgan lielas atšķirības starp latviešu un igauņu ēšanas tradīcijām pamanījis Jūrmalas restorāna “Aquarius” šefpavārs, igaunis Dmitrijs Megi. “Pirms pāris gadiem satiku savu dzīves mīlestību, kas izrādījās latviete. Tā kopā arī atbraucām uz Latviju, kur kļuvu par šefpavāru restorānā “Aquarius”. Tas ir moderns restorāns, kas cenšas ienest visas pasaules novitātes. Tendence pēc mūsdienīgiem, svaigiem un moderniem ēdieniem ir ļoti izteikta manā dzimtenē Igaunijā, kur cilvēkiem ir maķenīt savādāka attieksme pret ēdienu, pret ēšanu. Igauņi izbauda maltīti, nestreso, ja pasūtītā ēdiena pagatavošana prasa pusstundu, bauda labu vīnu. Līdz ar to Igaunijā populāri ir izsmalcināti un moderni restorāni ar augstvērtīgu apkalpošanu. Protams, tādi ir arī Latvijā, taču te cilvēki vairāk iecienījuši “Double Coffee” tipa restorānus. Viņiem patīk ātri paēst vidējas klases restorānā un steigties tālāk,” savus novērojumus atklāj igauņu šefpavārs. Tiesa, viņš uzsver, ka kulinārijas augstās modes baudīšana pamazām izcīna savu vietu arī Latvijā, tādēļ Dmitrijs Megi prognozē, ka atšķirība starp igauņu un latviešu ēšanas paradumiem ar laiku varētu arī zust vai vismaz kļūt krietni mazāka.