"Pašlaik ir pārsteidzošs dokumentālā kino uzplaukuma vilnis. Mūsu filmas regulāri tiek aicinātas un piedalās festivālos, un pēdējā laikā ir bijušas vienkārši izcilas filmas, piemēram, "Homo@lv", "Ģimenes lietas", "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" un citas.

Tādā nozīmē latviešu kino ir izcils un ļoti konkurētspējīgs pasaulē,"

sacīja Ēlerte, kas pēc izglītības ir kino kritiķe.

Kā otru jomu, kur sekmīgi attīstās latviešu kino industrija, viņa minēja kopražojumus un Latvijā uzņemtās ārvalstu filmas, kurās iesaistās arī Latvijas kino nozares profesionāļi.

"Tas, ka šeit nāk dienvidkorejiešu un un citas uzņemšanas grupas, – tā mēs parādām savu augsti izglītoto speciālistu konkurētspēju. Tas ir labs pamats un tipisks piemērs radošo industriju attīstībai," uzsvēra Ēlerte.

Tomēr viņa izteica nožēlu par krīzes laikā dramatiski samazināto kino nozares budžetu, kas vislielākās problēmas rada tieši spēles kino attīstībai Latvijā.

"[Finansējums kino] no 2008. līdz 2010. gadam tika samazināts vairāk nekā par divām trešdaļām. Šogad izdevās iedot nelielu summu – 120 tūkstošus latu, kas ļauj paņemt Eiropas naudu, jo latviešu filmas varētu saņemt Eiropas naudu, bet tam ir vajadzīgs līdzfinansējums. Tāpēc vissarežģītākajā situācijā ir tieši spēles kino, jo tas ir dārgs. Radīt pa vienai spēlfilmai gadā – tas ir par maz, lai šī joma attīstītos pietiekami labi un radoši," atzina Ēlerte.