Itālijas kino vēsture sākās jau dažus mēnešus pēc tam, kad brāļi Lumjēri bija atklājuši šo izteiksmes veidu – pirmā kinolente iemūžināja pāvestu Leo XIII, kurš deva svētību kinokamerai. Gadu gaitā Itālijas kino attīstījušies vairāki tikai šai valstij raksturīgi žanri, kas devuši savu artavu arī pasaules kino vēsturē. Tāpēc saprotams ir Itālijas kinorežisoru un aktieru sašutums, uzzinot par finansējuma samazināšanu kinoindustrijai. Turot rokās melnus balonus, kino cilvēki sarīkoja protesta akciju pie parlamenta ēkas.

Mario Moničelli, kinorežisors: "Valsts, kas nemīl kultūru ir valsts, kas nemīl arī tos, kas rada šo kultūru. Taču kopumā valdībām nepatīk kultūra, jo kultūrai pārsvarā gadījumu nepatīk valdība."

Premjerministra Silvio Berluskoni valdība ir samazinājusi kino, operas, deju un mūzikas izrādēm domātos fondus par 130 miljoniem eiro - līdz 380 miljoniem eiro.

Protestētāju pusē nostājās arī bijušais Romas mērs Valters Veltroni, kurš šobrīd ir centriski kreisās opozīcijas vadītājs.

Itālijas kinoindustrijas pārstāvji ir pilni pārliecības, ka viņiem izdosies piespiest Itālijas valdību mainīt savus plānus. Pretējā gadījumā pastāv reāli draudi, ka tiks boikotēts pasaulslavenais Venēcijas kinofestivāls, kas tradicionāli notiek septembra sākumā.