Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Latviešu māksla Eiropas Parlamentā (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Dažādu akciju ir tik daudz, ka izstādes, turklāt vairākas vienlaikus, notiek tikai vienu nedēļu.

Šonedēļ Briselē, Eiropas Parlamenta ēkā, deputātu korpusā tika atklāta sešu latviešu mākslinieku kopizstāde.

Aigars Bikše, Oto Zitmanis, Reinis Pētersons, Mārīte Guščika, Ivonna Zīle, Ginters Krumholcs parlamentāriešiem un eirobirokrātiem piedāvā gandrīz trīsdesmit dažādās tehnikās un rokrakstos darinātus darbus, un tas ir viens no samērā retajiem gadījumiem, kad Briseles varas gaiteņos tiek rādīts vairāku, pārsvarā jaunu, mākslinieku veikums. Parasti šeit notiek jau par dzīvajiem klasiķiem atzītas viena autora nelielas darbu retrospekcijas.

Izstādes atklāšana bija izraisījusi samērā lielu interesi. To atnāca aplūkot ne vien Briselē strādājošie latvieši, bet arī citu valstu pārstāvji, ieradās arī daži preses un galeriju pārstāvji. Jāņem vērā, ka ekspozīcija atrodas telpās, kur nepiederošajiem ieeja atļauta tikai ar īpašām caurlaidēm, izejot pamatīgu drošības kontroli. Skatīties gribētāju tomēr bija pat krietni vairāk nekā līdzīgos pasākumos pašu mājās un katrā ziņā – ne mazāk kā paralēli noritošajai vācu plakātu izstādes prezentācijai.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja Roberts Zīle, Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā, izstādes rīkošana bija prasījusi apmēram gadu. "Dažādi pasākumi Briselē notiek ļoti aktīvi, tāpēc laikus jāplāno, lai starp tiem varētu iespraukties un atrast piemērotu vietu, telpu un laiku. Pamatdoma bija nevis taisīt izstādi, kādas te tiek rīkotas parasti, bet gan dot iespēju latviešu jaunajiem māksliniekiem parādīt sevi. Viņu darbi atšķiras no tradicionālā mākslas piedāvājuma – plakātiem, dažādiem politiskiem vai sociāliem saukļiem, piemēram, cīņa pret vardarbību. Neesmu pārāk cieši saistīts ar mākslas vidi, darbojos citās jomās, tāpēc nebiju pat iedomājies, cik liels darbs jāiegulda un kādas formalitātes jāpārvar, lai izvestu vienu izstādi ārpus Latvijas. Varu vien apbrīnot to, kā strādā galeriju darbinieki, lai kaut ko sarīkotu."

Izstāžu rīkošana Eiropas Parlamenta ēkā notiek pēc parlamenta deputātu iniciatīvas. Var tikai apskaust šeit notiekošo pasākumu blīvumu un intensitāti. Dažādu akciju ir tik daudz, ka izstādes parlamentā norisinās tikai vienu nedēļu, turklāt vairākas vienlaikus. Lai latviešu mākslinieki nepazustu lielajā kultūras piedāvājuma karuselī, bet izstāde nekļūtu par kārtējo ķeksīti Eiropas Parlamenta kultūras pasākumu sarakstā, jau notikušas sarunas ar vairākām Briseles galerijām par to, lai šie darbi pēc tam tiktu izstādīti un būtu apskatāmi arī pilsētā. Izstādes atklāšanas dienā bija zināms, ka divas Briseles galerijas uzņems latviešu mākslinieku darbus. Uz galeriju, kuras latviskais nosaukums ir Rozā ferma, izstāde ceļos tūlīt pēc tam, kad tā beigs savu darbu Eiropas Parlamentā, bet vēl pēc tam darbi būs apskatāmi galerijā La Petit.

Aigars Bikše, vaicāts par to, kā vērtē parlamentā sarīkoto izstādi, Neatkarīgajai pastāstīja, ka jūtas apmierināts un gandarīts par paveikto. "Tā, protams, nav konceptuāla, bet gan prezentācijas izstāde. Šai ziņā iespaids ir labs – ne velti darbi pēc tam tiks izlikti divās Briseles galerijās. Var teikt – esam panākuši maksimālo." Aigars Bikše jauno mākslinieku kompānijā nonācis nejauši – viņš ir Gintera Krumholca pasniedzējs akadēmijā, vada viņa maģistra darbu. "Ginteram ir labas idejas un piedāvājums nāca no viņa. Kāpēc gan ne? Šī jauno mākslinieku grupa vispār interesanti strādā. Tā nav pirmā izstāde, kurā piedalāmies. Esam bijuši kopā arī izstādēs ārpus Latvijas. Domāju, ka arī turpmāk to darīšu. Tas ir ļoti aizraujoši.

Nepalaid garām!

Uz augšu