Stūra māja plašākai publikai pirmo reizi tika atvērta maijā, un tajā līdz šodienai bija skatāms Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014». Tas ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem bijis viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Neilgi pēc ēkas atvēršanas, tā izpelnījās lielu interesi apmeklētāju vidū - tika izpirktas visas biļetes un pie Stūra mājas veidojās dzīvā rinda. Arī vēlāk Stūra mājas izstādes bija plaši apmeklētas.

Pašlaik notiek diskusijas par to, ko darīt ar ēku pēc projekta «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014» noslēgšanās. Ēkas nākotnei veltītajā diskusijā «Pārkrāsosim?» tika piedāvāts, ka Stūra mājai varētu piesaistīt kādu no muzejiem, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Tautas frontes muzeju vai Barikāžu muzeju, vai arī objektā ieinteresētas nevalstiskās organizācijas (NVO), tomēr skaidrības par Stūra mājas nākotni vēl nav.

Kultūras ministrija (KM) atbalsta Stūra mājas kā kultūras un vēsturiskā pieminekļa, kā arī piemiņas vietas saglabāšanu. KM uzskata, ka publiski pieejamam vajadzētu būt Stūra mājas pirmajam stāvam un pagrabstāvam - ēkas daļai, kas atzīta par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu.

Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Ēkas atbalstam tiek vākti paraksti arī sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv». Iniciatīvā valdība aicināta veidot ilgtermiņa plānu Stūra mājas saglabāšanai Rīgā.

Tematiskās līnijas «Brīvības iela» kurators Gints Grūbe, jau atklājot Stūra mājas ekspozīciju, norādījis uz nepieciešamību tikt skaidrībā par to, kas notiks ar ēku pēc ekspozīcijas noslēguma. Viņš iepriekš pastāstīja, ka tas būs jautājums «ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti».