Rokgrupas "Jumprava" dalībnieks Ainārs Ašmanis veselīgu dzīvesveidu vairs nespēj iedomāties bez 1,5 litru koraļļūdens normas dienā.
Ainārs Ašmanis uz darbu ar ūdens pudeli (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esam pieraduši domāt: kas tur īpašs, ūdens taču ir pati vienkāršākā viela uz zemes, kas pieejama no krāna, akas, avota, veikalā vai birojā. Tikai tad, kad esam spiesti padzīvot bez ūdens - nespējam pagatavot ne kafiju, ne nomazgāt muti -, sākam to novērtēt. Bet vai spējam to novērtēt savas veselības jomā?
Tie, kam ikdienā ir darīšana ar Aināru Ašmani, zina, ka viņam somā allaž ir līdzi pudele ar ūdeni. Tas sācies pirms apmēram trim gadiem, kad klasiskā medicīna nav spējusi veiksmīgi tikt galā ar viņa veselības problēmām un mūziķis ar bijušās sievas Ritas starpniecību meklējis palīdzību "Koraļļu klubā", kas piedāvā ne tikai veselības pārbaudes un uztura bagātinātājus, bet arī ūdeni "Alka-mine", kurš nāk no Okinavas salas Japānā. Iesākumā gan ūdens lietots ar piespiešanos, jo līdz tam pa prātam bijuši "visādi gāzēti draņķi", bet tagad dzīvības eliksīrs viņam kļuvis par nepieciešamību, labas pašsajūtas un veselības nodrošinātāju.
Stāstot Ašais no maisiņa izņem mazu paciņu un iemet to pusotra litra pudelē ar ūdeni. "Tam jābūt negāzētam!" viņš uzsver, skaidrojot, ka citādi tiek pārrautas starpmolekulārās saites... Izrādās, ka rokmūziķa zināšanas par ūdeni ir pārsteidzošas, un to "jumpravietis" sola komentēt nedaudz vēlāk. Pēc pāris minūtēm ūdens ir gatavs dzeršanai un mūziķis piedāvā to nobaudīt, piekodinot, lai pievēršu uzmanību arī garšai. Šķiet, ūdens patiešām kļuvis "vieglāks" un smalkāks. "Tas tāpēc, ka maisiņā ir sasmalcināts korallis un sudrabs. Šis ūdens uztura bagātinātājs ne tikai maina ūdeni, darot to šūnām bioloģiski izmantojamu, bet arī strukturizē un noņem "netīro" informāciju, tā padarot ūdeni ideāli tīru. Sudrabs nepieciešams tālab, lai likvidētu sliktās baktērijas, vīrusus un citas sīkbūtnes, kas, nav noslēpums, arī dzīvo ūdenī. Ne velti ūdeni arī baznīcā glabā sudraba traukā," viszinīgi klāsta Ašais. Jautāts, vai viņa piemērs ietekmējis pārējo grupas biedru attiecības ar ūdeni, "Jumpravas" vadītājs smej, ka pagaidām par to kolēģi aizdomājušies tikai brīžiem, taču pie pārliecības nonākuši vēl neesot.
Fascinē filma
Ko nozīmē bioloģiski izmantojams ūdens? Lai to izskaidrotu, Ašais ar sajūsmu ķeras pie kādas krievu filmas pārstāsta, ko nesen uzgājis internetā. Ar tajā redzēto viņš gatavs izskaidrot, kādēļ tik lielu nozīmi piešķir ūdens kvalitātei: "Cilvēka veselība ir proporcionāli atkarīga no divām ūdens īpašībām: strukturizācijas (kā sakārtotas ūdens molekulas) un informatīvās tīrības, kas ir svarīgāka pat par ķīmisko sastāvu. Pareizas ūdens molekulu grupas spēj veidot klasterus, kuros kā magnetofona lentē tiek ierakstīts viss, ko ūdens "redz" un "dzird". Cilvēks nedomā par to, kā ūdens pārmainās, kad uz to iedarbojas ar elektromagnētisko lauku vai emocijām. It kā jau ūdens paliek ūdens, taču tā struktūra gluži kā nervu sistēma reaģē uz katru šādu kairinājumu. Mani pārsteidza kāds eksperiments: cilvēkus sadalīja divās grupās: viena radīja mīlestības, maiguma un draudzīguma jūtas, bet otra - naidu, agresiju un bailes. Pirmajā gadījumā ūdens enerģētika paaugstinājās, bet otrajā - pazeminājās. Pētījumus par ūdens atmiņu daudz veicis kāds japāņu zinātnieks, kas ieguvis fascinējošus uzņēmumus: sakot ūdenim labus vārdus vai atskaņojot harmonisku mūziku, tā struktūra tika fiksēta sakārtota, un otrādi. Varētu domāt: kas par to? Taču, ja mēs ūdeni izdzeram, tas kaut kā atsaucas uz mūsu organismu. Un te nu jāpiebilst, ka mūsu šūnas organismā spēj sakārtot tikai labs ūdens."
Dzer pēc amerikāņa shēmas
Tas, ka mēs sastāvam no aptuveni 80% ūdens, ir visiem skaidrs. Tikpat skaidrai būtu jābūt bildei arī par ūdens regulāru dzeršanu. Taču nekā... Sāpoša galva, vājas koncentrēšanās spējas un miegainība ir tikai daži signāli, kas vēsta - vajadzētu sevi padzirdīt. Teorētiski vienkāršā procedūra bieži vien reālajā dzīvē tiek uzlūkota kā neiespējama misija.
Par savu ūdens dienas normu stāstot, Ašmanis norāda, ka ņem vērā amerikāņu zinātnieka Batmanghelidža ieteikto shēmu. No rīta pamostoties, tukšā dūšā lēniem malkiem (lai nepārslogotu nieres) tiekot izdzerta viena glāze ūdens. Pa glāzei ūdens jādzer arī pusstundu pirms, kā arī divarpus stundas pēc katras ēdienreizes. Pēc šīs shēmas viena glāze jāizdzer arī uz nakti.
"Ļoti labi, ja no rīta tukšā dūšā iedzertais būtu sārmainais, bagātinātais koraļļūdens. Šādā režīmā dzerts ūdens netraucē barības sagremošanas procesu, viegli uzsūcas cauri zarnu sieniņām. Daudzi saka: man negribas dzert ūdeni! Taču iesaku vienmēr atcerēties, ka pirms signāla "gribu ēst!" būtu pareizi izdzert glāzi ūdens. Iespējams, ka tad pazudīs arī ēstgriba... Ja dzersit divus litrus ūdens dienā, tad nekad nepārēdīsities - nebūs liekā svara problēmu un neveidosies pārsātināts sāļu šķīdums, kura sekas ir nierakmeņi un žultsakmeņi," iesaka mūziķis.
***
Interesanti
Smadzenēs ir līdz pat 90% ūdens, tātad - jo labāku ūdeni dzersim, jo labākas domas domāsim.
Ir pierādīts - ja 21 dienu piespiedīsit sevi izdzert ūdeni pēc noteikta režīma, zemapziņā tas ieguls kā beznosacījuma re-flekss un roka pati stiepsies pēc glāzes.
Alberts Scent-Djeri, Nobela prēmijas laureāts un lielākā autoritāte bioenerģētikas jomā, 60. gados atzina: bioloģija ir aizmirsusi par ūdens lomu un vispār par to nedomā.