Sākot stāstu par nākamnedēļ gaidāmajiem koncertiem, diriģents akcentē, ka tas ir arī «Tenso» asociācijas mērķis – savstarpēji sadarbojoties, vest labākos korus vienam pie otra un iepazīstināt savu nacionālo auditoriju ar to, kas kordziedāšanas jomā notiek citur. Kaspars Putniņš arī atgādina, ka Eiropas labāko koru nedēļa sāksies jau rīt, 17. oktobrī, un ka tās laikā Siguldā, Cēsīs un Ventspilī uzstāsies kori no Francijas, Dānijas un Vācijas.

Savukārt par audiovizuālo uzvedumu «Dzidrums. Seriāls», ar ko tiks atklāta labāko koru nedēļa, Kaspars ar lepnumu saka, ka to veidojusi patiešām izcila radošā grupa: «Piemēram, mūzikas autors Kristaps Pētersons šoreiz ne tikai pats rakstījis mūziku, bet sakompilējis arī citu autoru darbus: skanēs šis tas no Makša Rēgera, Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa – tātad ļoti tradicionāla, ārkārtīgi klasiska un, protams, ļoti augstvērtīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vācu kora skaņa.» To stāstot, Kaspars Putniņš piebilst, ka šajā projektā ar «Tenso» jauniešu kamerkori tiks eksperimentēts kā ar instrumentu, meklējot instrumenta dažādās iespējas un atgādinot, ka arī Latvijas Radio koris allaž nodarbojies ar dažādiem muzikāliem eksperimentiem.

«Tāpēc arī vēlamies «Tenso» Eiropas kora jauniešiem ļaut atklāt šo virtuvi un būt viena šāda eksperimenta dalībniekiem. Kad koris šogad darbojās vasaras nometnē Latvijā, sagatavojām vienu normālu «a capella» koncertprogrammu, ko atskaņojām gan Siguldā, gan Rīgā un ar kuru mums bija maza tūre arī citās Eiropas pilsētās. Savukārt seriāls «Dzidrums» ir projekts, kurā koris sevi var parādīt citā muzikālajā nišā.

Tagad laikam jāpaskaidro, ka «Tenso» jauniešu koris ir «divi vienā», jo vēlamies izveidot tādu grupu, kas ir mainīga, bet kurai tomēr ir sava identitāte, stils un atskaņojuma principi un kura ar laiku, cerams, ieņems savu vietu plašākā mūzikas apritē. No otras puses, šis ir izglītojošs projekts – tie jaunieši, kas šajā projektā piedalās, ir vai nu studenti, vai tādi, kas studijas nesen beiguši un meklē iespējas savu profesionālo dzīvi virzīt profesionālo koru un ansambļu pasaulē, tādēļ šī viņiem ir lieliska iespēja izmēģināt savus spēkus un iepazīt jauniešus no citām valstīm, jo korī šogad piedalās vienpadsmit nacionalitāšu pārstāvji.» Kaspars ar smaidu piemin arī savu pieredzi no studiju un pēcstudiju gadiem, īpaši akcentējot, – cik ārkārtīgi nozīmīgas bija šādas «īstermiņa injekcijas»: «Tās var radīt tādus impulsus un atskārsmes, kuru izaugsme katra jaunā cilvēka prātā un sirdī gan ir neprognozējama, bet kam var būt ārkārtīgi liela nozīme.» Šis arī ir viens no iemesliem, kādēļ, pēc Kaspara teiktā, šī grupa allaž būs mainīga – vismaz trīsdesmit procentiem kora sastāva katru gadu jānomainās, gan saglabājot pēctecību.

Pēc pagarās atkāpes atgriežoties pie uzveduma «Dzidrums. Seriāls», Kaspars Putniņš teic, ka tajā tiks runāts par TV seriālu kā mākslas formu, «par kuru mēs drusku tā kā vīpsnājām pirms pāris gadiem, bet kas mūsdienu audiovizuālajā mākslas pasaulē patiesībā ieņem aizvien būtiskāku vietu. Turklāt daudzi no šiem seriāliem patiesībā ir ar ļoti augstu kvalitāti.» To sakot, diriģents gan norāda, – seriāli ir ārkārtīgi dīvaina parādība, jo patiesībā būtu dēvējama par surogātdzīvi, kad tiekam iesaistīti autora izdomātā un izlolotā dzīvē, kas turklāt atšķiras no klasiskām mākslas formām, kurām parasti ir sākums un gals: «Vārdu sakot, tas ir process, kas savā ziņā koķetē ar realitāti un ar atpazīstamiem, klišejiskiem signāliem, kas mums trāpa, kuros mēs kaut kādās situācijās atpazīstam sevi, vēlamies ar šīm klišejām strādāt un tās pētīt.» Savukārt Kaspara Putniņa un «Tenso» jauniešu kora seriālā neesot sižeta, toties ir situācijas, kas veido savstarpējas attiecības – pietiekami brīvas un nekonkrētas, lai katrs skatītājs un klausītājs no tām pats uzbūvētu savu stāstu.

«Protams, seriālam ir arī saturiskā kvalitāte – tās ir atmiņas. Tā bija Kristapa Pētersona ideja, jo viņš vēlējās runāt par īpašu parādību, proti – ka svarīgas lietas cilvēka dzīvē ir neaizmirstamas; ka lietas, kas mums ir ļoti svarīgas, mūsu apziņā vienmēr paliek kaut kādā īpašā kondīcijā. Mums šķiet, ka tās ir nemainīgas, taču, ja tiešām objektīvi mēģinām analizēt savas atmiņas, konstatējam, ka mūsu apziņā atmiņas atrodas tādā retinātā vidē – kristālskaidrā, dzidrā, retinātā gaisā. Tāpēc arī seriālam dots tieši šāds nosaukums – «Dzidrums.»»

Tas viss uzveduma laikā tikšot parādīts gan muzikāli, gan ņemot talkā dažādas skatuviskās darbības. «Gan šogad jūlijā, kad notika kora nometne, gan pagājušogad korim izveidojās lieliska sadarbība ar režisori Zani Kreicbergu. Viņa ir kolosāls kolēģis un meistars, jo ārkārtīgi precīzi jūt to, kā lietas aug un veidojas, kā iesaistītie dalībnieki «ieaug» tajā materiālā un kas ir organiskākais veids, kā visu procesu atbalstīt un novest līdz briedumam un rezultātam.» Zināmu iemeslu dēļ – korī piedalās vienpadsmit dažādu nacionalitāšu jauniešu – uzvedumā tiks dziedāts angliski. «Jāteic gan, ka atsevišķās epizodēs parādīsies dažu lielo vācu filozofu teksti oriģinālā, bet vairāk par to negribētu teikt. Lai cilvēki nāk un skatās, kas no tā visa sanācis!» Kaspars noslēpumaini smaida un bilst, – pagaidām šķietot, ka šo uzvedumu varēs noskatīties vienu reizi. «Sākotnēji plāni bija lieli, bet pašreiz… Mums šis darbs ir jāizveido, tad redzēsim, kas notiks tālāk. Līdz šim katrs komandas dalībnieks, tostarp koristi, ar materiālu ir strādājuši atsevišķi; tagad nāksim visi kopā un viens otru ieraudzīsim klātienē.»

To stāstot, Kaspars Putniņš atgādina, ka arī turpmāk «Tenso» jauniešu koris strādās tādā pašā režīmā, sagatavojot divus muzikālus projektus – a capella programmu un kaut ko citu: vai nu kādu avangardiskās mūzikas koncertu, vai sadarbosies ar mūziķiem no citām mūzikas jomām – roka, elektronikas u. tml. «Tas ir starptautisks projekts, un arī finansējums nāk no Eiropas fondiem, tādēļ darbs ar kori norisināsies kādā citā Eiropas valstī. Taču esmu priecīgs un gandarīts par to, ka šo jauno lietu izdevās iesākt šeit un ka ideja nāk no šejienes. Un mums ir dažādas idejas par to, kā to visu turpināt.»

Taujāts par savu iesaistīšanos citos Eiropas labāko koru nedēļas koncertos, diriģents stāsta, ka būs saistīts ar vienu diezgan neparastu projektu: «Proti, 21. oktobrī esam izsludinājuši meistardarbnīcu vai meistarklasi – atklātu mēģinājumu vienam jaunam mūsu projektam, ko veidojam kopā ar ansambli «Sarband» – mainīgu muzikālu ļaužu grupu, jo atkarībā no projektiem tā parādās dažādos sastāvos un dažādos lielumos, bet visi šie mūziķi ir no drusku tuvākām vai tālākām Austrumu zemēm.» Šoreiz kompānijā būšot turku dziedātājs, Vācijā dzīvojošs jordāniešu mūziķis, kas spēlē mūsu koklei līdzīgu instrumentu, grieķu mūziķis, kurš spēlē vijoles priekšteci – pavisam nelielu instrumentu, kura tembrs atgādinot cilvēka balsi –, un Vācijā dzīvojošais bulgāru etnomuzikologs un akadēmiķis Vladimirs Ivanovs, kurš ir gan «Sarband» vadītājs, gan spēlē sitaminstrumentus.

«Radio koris kopā ar šo grupu veido programmu, kuras teksti ir no «Dziesmu dziesmas» – Zālamana «Augstās dziesmas» un kurai mūziku raksta seši komponisti, tostarp Mārtiņš Viļums un Santa Ratniece.»

Šīs programmas pirmatskaņojums ieplānots nākamā gada martā Oslo notiekošajā Sakrālās mūzikas festivālā, tādēļ 21. oktobra koncerts, kas būs mūziķu trešā tikšanās reize, skatītājiem būs neparasta un arī ekskluzīva iespēja pa atslēgas caurumu ielūkoties programmas veidošanas procesā. «Protams, rēķināmies ar to, ka būs skatītāji, kuriem nedaudz pastāstīsim par šo projektu, cenšoties, lai būtu interesanti,» Kaspars smejas.

Savukārt par savu darbu ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori [to Kaspars vada kopš šā gada rudens – red.] diriģents saka: «Šis ir mans pirmais rudens Tallinā, un tikko kopā ar kori sagatavojām pirmo programmu, kas tika atskaņota septembra beigās. Pašlaik atrodamies divu citu programmu dažādās sagatavošanas fāzē, un uzreiz pēc «Tenso» dienām es kopā ar savu Tallinas kori došos koncertceļojumā uz Ķīnu. Tā ka man patiešām pašlaik ir ļoti interesanta un intensīva dzīve!» Arī Latvijas Radio korim atradīšoties laiks, taču, to sakot, Kaspars atgādina, ka beidzamos piecpadsmit gadus darbojies kā viesdiriģents, un tā ir bijusi ļoti liela viņa dzīves daļa. «Protams, samazināšu riņķī skraidīšanu un ar citām muzikālajām grupām strādāšu ar ļoti lielu atlasi, priekšroku dodot tām, ar kurām man ir bijušas ilgstošas attiecības ar progresējošu līkni –, tās vēlos saglabāt. Un darbus mēģināšu izvēlēties tā, lai Radio koris neciestu manas aizņemtības dēļ,» tā Kaspars Putniņš, atgādinot vēl kādu svarīgu faktu – proti, šā gada janvārī Latvijas Radio koris, kamerorķestris «Sinfonietta Rīga», Igaunijas Filharmonijas koris un Tallinas kamerorķestrissaņēma «Grammy» balvu par dalību igauņu komponista Arvo Perta opusa «Adam's Lament» ierakstā, ko laidusi klajā prominentā Vācijas kompānija «ECM». «Kā redzat, esam labi draugi un sadarbības partneri jau daudzus gadus, un šī sadarbība vainagojusies ar panākumiem,» piebilst diriģents.

riga2014.org