«Mājai ir jāpastāv, taču jautājums par tās izmantošanu ir debatējams. Ir organizācijas, kam ir saistība ar vēsturisko tēmu un kas varētu šeit rast mājvietu, piemēram, Barikāžu muzejs. Bet tas nav vienkārši, jo māja septiņus gadus bijusi atstāta novārtā un ir jāiegulda darbs, lai tā būtu lietojamā kārtībā. Protams, te ir aura, bet visu laiku nams nevar pastāvēt ar nolupušām tapetēm,» sacīja projekta «Stūra māja» gidu vadītāja Aija Abens.

Tāpat izskanēja viedoklis, ka šeit būtu iespēja izveidot ekspozīciju, kurā proporcionāli varētu atainot gan padomju perioda ideoloģisko, gan sadzīves pusi.

Mākslinieks Kristaps Ģelzis minēja, ka ēkā var gan izveidot muzeju, gan arī piemiņas vietu padomju okupācijas upuriem, «atsakoties no citiem objektiem pilsētā». Pēc viņa domām, Latvija šo teritoriju mentāli ir atguvusi. Kultūras ministrijai (KM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju vajadzētu izveidot darba grupu, kas izstrādā mājai konkrētu nākotnes vīziju, ņemot vērā arī pagrabstāvu un pirmo stāvu kā Okupācijas muzeja izstādes vietu, un tad domāt, kādām sabiedriskajām organizācijām un biedrībām būtu interese te atrasties. Pēcāk jautājums būtu iesniedzams Ministru kabinetam, kas pieņemtu īpašu lēmumu, kas liek «Valsts nekustamajiem īpašumiem» atteikties no peļņas, ēku izīrējot. Tad organizācijām varētu būt vēlme te atrasties, stāstīja Ģelzis.

Viņš arī norādīja, ka šim

objektam ir nepieciešams pieņemt īpašu likumu, kas ļautu rīkoties tā, kā saimnieciski nepieciešams.

Savukārt VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols norādīja, ka ar valsts iestādēm «Valsts nekustamie īpašumi» var slēgt līgumu tuvu pašizmaksai. «Bet patlaban esam ierobežoti slēgt tādus līgumus ar privātiem iestādījumiem. Tas jādara par tirgus cenām,» norādīja Tols.

Literāte Liāna Langa uzsvēra, ka ēkas kontekstā būtu nepieciešams runāt par abu totalitārisma režīma upuru piemiņu. Viņa minēja, ka Stūra mājā varētu atrasties kabinets, kurā notiktu labprātīgs, valsts organizēts lustrācijas process. «Būtu jāgādā, lai šī māja ir kas vairāk nekā muzejs,» sacīja literāte. «Satversmē teikts, ka Latvija «godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus«. Un ir jāpierāda, ka Satversmē formulētais ir nevis tukši vārdi, bet nozīmīgs lēmums demokrātijas attīstībai. Tas būs signāls, ka demokrātija Latvijā nosargāta, bet totalitāro režīmu upuri - godināti,» uzsvēra Langa.

Biedrības «Laikmetīgās kultūras NVO asociācija» pārstāve Solvita Krese sacīja, ka ir grūti atgūt ēku, ja skatāmies uz to kā pieminekli vai atmiņu konteineru. «Skatāmies uz šo kā laikmetīgās kultūras vietu, kur tulkot šos atmiņu stāstus. Redzu tur potenciālu darboties ar Naivās mākslas muzeju, tur var inkorporēt etnogrāfijas elementus utt. Ukrainā ir labs piemērs, kā strādāt ar «karsto mantojumu«. Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pilī, piemēram, ir viņa mantojums, kam nu jau ir piešķirta ironiska pieskaņa, turklāt tajā ietverts arī Maidana konteksts,» stāstīja Krese. Viņa piebilda, ka Latvijas specifiskajā situācijā laikmetīgā kultūra tiek organizēta caur NVO sektoru. «Šīs organizācijas te varētu darboties kopā ar Okupācijas muzeju, ieviešot daudzveidību ar mūsdienu mākslas aktivitātēm,» bilda Krese.

Savukārt vēsturnieks Kaspars Zellis sacīja, ka, runājot par Stūra mājas nākotni, ir iespējami divi scenāriji: «Vai nu šī māja ir sasalis memoriāls, kurā ievēro hronoloģijas un tematisko principu un ko velta čekas upuriem, vai izejam plašāk un skatāmies uz interaktīvu terora vietu, kur tiek runāts arī par citiem upuriem.

Mums nav ne holokausta muzeja, ne čigānu iznīcināšanas muzeja. Daudz kā nav.

Jāpārdomā, ko mēs no šī muzeja gribam. Piemēram, ja izvēlamies sasalušā memoriāla principu, tad projekts ātri zaudēs aktualitāti, interese zudīs, jo mēs te, Latvijā, esam tik, cik esam. Bet man simpatizē tas, kā te ir tagad, - te ir daudzas kultūras izpausmes, kas aktivizē totalitārajai pagātnei adresēto vēstījumu.»

Tāpat Zellis norādīja, ka ir jāattīsta pētniecība, jo bez tās var radīt daudzus mītus, nepatiesības un pārspīlējumus, kas varētu novest pie idejas nodeldēšanas. Turklāt ir arī individuālās atmiņas. «Ja ņem vērā sociālās atmiņas veidošanas formāciju, tad jāpadomā, uz ko balstīsies piemineklis - uz pētniecību, individuālo un sociālo grupu atmiņu, kas šajā ēkā pieredzēts. Ēka ļauj stāstīt transnacionālo vēstures stāstu, ko mums piedāvā stāstīt Eiropa, jo te cieta ne tikai latvieši. Tālab objekts būtu pieejams tai auditorijai, kas negrib saprast mūsu vēsturi vai atrast sevi šajā vēsturē. Šī māja liktu spert soli uz priekšu identitātes sasaistīšanai ar šo vēstures stāstu,» pauda Zellis.

Par to, ka jāturpina ēkā notikušo traģisko notikumu pētniecība, izteicās arī Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.

Toties kultūras mantojuma eksperts arhitekts Pēteris Blūms uzsvēra, ka šim muzejam jādarbojas ar tik dziļu psiholoģijas izpratnes līmeni, kāds bija čekā un kāds patlaban valda nemiera pārņemtajā pasaulē. «Nezinu, cik pareizi ir šo muzeju atšķaidīt ar estētiku, skaistumu. Tam ir jābūt ievelkošam, šokējošam, patiesam. Patiesībai jābūt šīs mājas fasādē, un patlaban tā ir patiesa, un patiesums, ko sauc arī par autentiskumu, ir nepieciešams arī šeit, lai mēs saprastu, kā smird gaiteņi,» norādīja kultūras mantojuma eksperts.

Uzņēmējs Māris Gailis piebilda, ka Stūra mājas pagrabstāvam un pirmajam stāvam ir valsts kultūras un vēstures pieminekļa statuss. Taču augšējos stāvus vajadzētu izremontēt un atrast tiem īrniekus, varbūt pat valsts subsidētus īrniekus. Gailis uzsvēra, ka, pēc viņa domām, šī ir vispiemērotākā vieta Rīgā, kur atrasties Latvijas Okupācijas muzejam, toties Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norādīja, ka, pēc viņa domām, telpas Strēlnieku laukumā muzejam ir piemērotākas, un informēja, ka muzejs no bijušajām ASV vēstniecības telpām atgriezīsies tajās.

Pēc KM Muzeju nodaļas vadītāja Jāņa Garjāna domām, fakts, ka Okupācijas muzejs ar ēkas vēsturiskajā daļā ierīkoto ekspozīciju ir apņēmies turpināt darbu Stūra mājā, ir jāvērtē pozitīvi. Taču paliek atvērts jautājums, kas notiek ar ēku kopumā, ar atlikušajiem stāviem. «Būs jāizlemj, kas atradīsies tajā ēkas daļā, kas nav vēsturisko notikumu vieta. Viedokļu daudzveidība rāda, ka lēmums nebūs vienkāršs,» pauda Garjāns.

Skaidru atbildi, kas notiks ar ēku pēc «Rīga 2014» noslēguma, Garjāns nesniedza, vien piebilda - tas, ka Okupācijas muzejs ir uzņēmies atbildību par savu radīto, ir vērtējams pozitīvi. Problemātiski ir jautājumi par to, kas notiks tālāk, kur ņemt naudu utt. «Protams, ir viegli teikt, ka valsts samaksās, bet tā nenotiek,» sacīja KM pārstāvis.

«Lai kā arī gribētu šajā jautājumā atbildēt ko konkrētu, es to nevarēšu. Protams, tāpat kā tapis KM ziņojums valdībai, varētu tapt arī citi ziņojumi. Turklāt šis varētu būt arī Latvijas simtgades projekts. Mēs esam atvērti diskusijām kā ikviens cits, kas te sēž,» sacīja Garjāns, piebilstot, ka sākotnēji bijusi iecere ēkas pirmos stāvus nodot nevis Okupācijas muzejam, bet gan Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Savukārt Tols sacīja, ka darīs to, ko lems valdība, - remontēs, uzturēs ēku kārtībā, pirmajā stāvā un pagrabstāvā ievilks apkuri. «Par augšējiem stāviem runājot, parastā kārtība ir tāda - izsūtām piedāvājumus valsts institūcijām, bet tās piesakās uz telpām. Bet baidos, ka te tas nederēs, jo te ir pārāk daudz vēsturiskās bagāžas.

Te nav neviena, kas būtu izrādījis interesi par ko citu, izņemot pagrabstāvu un pirmo stāvu.

Kad ir interese, mēs pielāgojam telpas. Morāli nejūtos tiesīgs spriest, kam te ir jābūt, bet varu piedalīties diskusijās un atbalstīt saprātīgus risinājumus,» sacīja «Valsts nekustamo īpašumu» pārstāvis.

Kā diskusijas noslēgumā norādīja «Rīga 2014» tematiskās līnijas «Brīvības iela» kurators Gints Grūbe, te izskanējušie priekšlikumi tiks nodoti KM un Finanšu ministrijai.

Eiropas kultūras galvaspilsētas ekspozīcija «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014» ir atvērta līdz 19.oktobrim.

Piecas izstādes - «Draudzības (re)konstrukcija», «Latvieša koferis», «Par spīti visam», «10 lietu stāsti par cilvēku un varu» un «Liktens lietu muzejs» -, kas atrodas ekspozīcijas ceturtajā un sestajā stāvā, ir pieejamas bez iepriekšējas pieteikšanās.