Kā informēja nodibinājuma «Rīga 2014» sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris, viens no «Rīga 2014» projekta «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014» mērķiem bija sākt plašāku diskusiju sabiedrībā par daudziem līdz šim neizdiskutētiem 20.gadsimta vēstures jautājumiem - par totalitārisma atstātajām sekām, totalitārās varas upuru piemiņas saglabāšanu, publisku sarunu un diskusiju nozīmi mūsdienu politiskajā kultūrā, par to, kādā veidā saglabājamas un nododamas Latvijas iedzīvotāju atmiņas par notikumiem, kuros visa iepriekšējā gadsimta garumā bijusi iesaistīta Latvija.
Stūra māja Latvijas okupācijas piecdesmitgadē kļuva par totalitārās varas spilgtāko simbolu, un tā joprojām ir pagājušā - totālo karu, masu represiju un genocīda - gadsimta relikts 21.gadsimta Rīgā.
Diskusiju «Pārkrāsosim?» ievadīs priekšlasījumi par līdzīgu objektu darbību citās valstīs. «Štāzi» muzeju Berlīnē pārstāvēs muzeja valdes loceklis Ūve Hilmers, savukārt Lietuvas Genocīda upuru muzeja darbību prezentēs Vilma Jozevičute. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane stāstīs par projekta «Izstaigā Stūra māju» izaicinājumiem un atklājumiem.
Pēc priekšlasījumiem sekos diskusija, kuru vadīs «Rīga2014» tematiskās līnijas «Brīvības iela» kurators Gints Grūbe. Ekspertu diskusijā piedalīsies vēsturnieks Budapeštas Terora nama Pētniecības nodaļas vadītājs Tamašs Peters Baraņi, vēsturnieks Kaspars Zellis, kultūras mantojuma eksperts arhitekts Pēteris Blūms, mākslinieks Kristaps Ģelzis, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, biedrības «Laikmetīgās kultūras NVO asociācija» pārstāve Solvita Krese, projekta «Stūra māja» gidu vadītāja Aija Abens, Eiropas vēstures nama Akadēmiskās darba grupas asistents Raivis Sīmansons, uzņēmējs Māris Gailis un politoloģijas students Roberts Rasums.