No 3. februāra trešdienu vakaros pulksten 19.30 LTV1 ēterā atgriežas skatītāju iemīļotais kulinārijas šovs «Īstās latvju saimnieces». Otrajā sezonā tiksimies ar septiņām čaklām un uzņēmīgām saimniecēm no Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes. Atkal tiks degustēti gardi saimnieču gatavoti ēdieni, novērtēta viņu viesmīlība un dzirdami sirsnīgi un patiesi stāsti par kārtīgu latvju saimnieču ikdienu.
Septiņas dažādas saimnieces no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales septiņu sēriju garumā dosies ciemos cita pie citas, izbaudot gan gardus ēdienus, gan viesmīlību. Katrā raidījumā būs arī stāsts par vienu no viņām – īstu latvju saimnieci, kura prot uzņemt viesus un sarīkot kārtīgus svētkus. Tāpat kā raidījuma pirmajā sezonā, arī šoreiz raidījuma varonēm būs jāvērtē namamātes pasniegtais ēdiens un galda klājums. Par katru ēdienu viešņām būs jāieliek atzīme vairākās pozīcijās: gan par ēdiena garšas īpašībām, gan noformējumu, gan izmantotajiem produktiem un par piedāvātajiem dzērieniem. Pēc septiņām vakariņām uzvarēs tā saimniece, kura par savām viesībām būs ieguvusi vislielāko punktu skaitu.
Pirmajā raidījumā viesosimies pie Talsu novada Lībagu pagasta «Jāņkalnu» saimnieces Aivas Daukšas, kura sevi sauc par pirtslietu speciālisti, pirtnieci un zinātnieci. Saimnieces galvenā nodarbošanās ir lauku tūrisms, kurā iekļauta folkloras taka, latvisko tradīciju izzināšana, seno gadskārtu svētki, kristības un kāzu rituāli. Taču Aiva nodarbināta arī valsts darbā un aprūpē bērnus ar smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem Valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» filiālē «Veģi». Tālāk ceļš aizvedīs pie Jelgavas novada Vilces pagasta «Terēnu» saimnieces Lolitas Duges. Viņa ikdienā nodarbojas ar savu vaļasprieku – «Piparmētru namiņu». Lolita audzē piparmētras. Saimnieces dārzā ir ap 20 šķirņu, un no tām top tējas, medus, cepumi, liķieri u.c. produkti. Nākamā saimniece, kura savās mājās Slampē uzņems saimnieces un arī skatītājus, ir Mairita Trēgere. Viņu var dēvēt par «kāpostu karalieni», jo Mairita kopā ar vīru saimnieko lielā kāpostu audzēšanas saimniecībā.
Pēc tam dosimies uz Kurzemi, pie netālu no Alsungas centra esošo «Zeiju» saimnieces un suitu tradīciju kopējas Skaidrītes Nagliņas. Viņa gatavo suitu ēdienus arī Alsungas krogā, kuru apmeklē tūristi, un cep īsto skābmaizi jeb saldskābmaizi. Nākamā saimniece, kuras viesmīlību un gatavotos ēdienus novērtēsim, būs Vija Kudiņa. Viņa ir Aglonas Maizes muzeja idejas autore un īstenotāja. Tagad Preiļu rajona Aglonā vada savu uzņēmumu ar maizes ceptuvi un veikaliem. Vija prot gatavot senos latgaļu ēdienus: krupnīku, veistekni, gruci u.c. No Aglonas dosimies uz Kārsavas novadu, kur Malnavas pagasta «Dzīlēs» saimnieko Aina Barsukova. Viņa savā pagalmā, kas ieguvis arī sakoptākās sētas titulu, rīko amatnieku tirdziņus, cep maizi un kūkas, kā arī sestdienās sākusi rīkot brančus, kas tūristiem ļoti patīkot, bet vietējie skatās ar aizdomām. «Īstās latvju saimnieces» pēdējā raidījumā savu viesmīlību un gatavošanas prasmes rādīs Valmieras pusē saimniekojošā Zanda Žentiņa. Viņa ir ļoti latviska un vienlaikus arī mūsdienīga saimniece, kas kopā ar vīru saimnieko piemājas saimniecībā «Vīnkalni». Viņas vīrs nodarbojas ar pūralāžu, skapju, kumožu atjaunošanu, bet pati Zanda uzņem tūristus un saimnieko pa māju. Interesanti, ka «Vīnkalnos» pašu rokām mūrētā malkas krāsnī gatavo picas pēc senām neapoliešu receptēm.
Pēc septiņām vakariņām uzvarēs tā saimniece, kura par savām viesībām būs ieguvusi vislielāko punktu skaitu. Uzvarētāja savā īpašumā iegūs ne tikai labākās namamātes titulu, bet arī 1000 eiro.
