Izstādīto mākslas darbu autori – Arnis Balčus, Auseklis Baušķenieks, Kristians Brekte, Jana Briķe, Helēna Heinrihsone, Frančeska Kirke, Ginters Krumholcs, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Sarmīte Māliņa, Jānis Mitrēvics, Katrīna Neiburga, Artjoms Tarasovs, Juris Urtāns un Aija Zariņa – savā unikālā mākslas valodā runā par dzimuma izpratni, sajūtām, aicinot paskatīties uz katra indivīda iekšējo pasauli, pārdzīvojumiem, reizēm atsvešinātību.

Mūsdienās cilvēka bioloģiskās identificēšanās robežas izzūd. No socioloģijas skatpunkta definēts, dzimuma koncepts ietver komplicētu pazīmju kopumu, kas 21. gadsimtā veidojas ne vien kultūras, bet arī zinātnes progresa ietekmē. Līdz ar to dzimuma jēdziens ieguvis jaunu nozīmi, kas vēl izzināma un var tikt pārveidota.

Kultūra, tās plašākajā izpratnē, konstruē noteiktu tēlu veidošanos sabiedrībā. Pieņemtais vīrišķo un sievišķo īpašību kopums apvienojumā ar akceptētajām uzvedības normām un vērtībām indivīdu veido par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar noteiktu sociālu statusu un uzdevumu. Kā arhetipu rāmjos neiekļautas individuālās esības formas funkcionē mūsdienās? Varbūt tieši pieņemtā dzimuma loma ir tā, kas personībai ir neērta un liek rīkoties neatbilstoši būtībai?

12. februārī plkst. 18 notiks diskusiju vakars par dzimumu līdztiesību, viendzimuma attiecībām un vēsturisko dzimtes jautājumu izpēti Latvijā. Diskusijā piedalīsies dažādu nozaru pārstāvji, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar dzimtes jautājumu izpēti Latvijā – Rita Ruduša, Viesturs Rudzītis un citi. Aicināti visi interesenti.

Projekts tapis sadarbībā ar nodibinājumu «Mākslas Arsenāla pētījumu fonds», LMA Mākslas zinātnes nodaļas bakalaura programmas 4. kursu, realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu.