Jā, Pits jeb precīzāk Pīts (deviņdesmito sākumā pasu daļā esot kļūdījušies un latviskojuši viņa skatuves vārdu ar īso «i») jau kopš piecdesmito gadu beigām, sešdesmito sākuma pārstāvēja mums šķietami svešo Amerikas rokenrola, rokabilī tradīciju, taču vienlaikus, spītīgi turoties pie šīs piecdesmito gadu autentiskās rokmūzikas formas, konstanti mums atgādināja - būt brīvam ir iespējams un par brīvību ir jācīnās.

Pīts kopā ar savu domubiedru Valēriju Seifudinovu (Seiski) bija klāt pie pirmo rokenrola grupu izveidošanas visā PSRS, un viņa enciklopēdiskās zināšanas par amerikāņu rokenrolu, soulmūziku, kantri lieti noderēja, lai tādas agrīnās rokenrola grupas kā «Revengers», vēlāk «Melody Makers» un «Natural Product» savā programmā iekļautu aktuālu, tolaik Padomju Savienībā aizliegtu mūziku. Kad daudzi viņa draugi štatņiki (tā sevi dēvēja jaunieši, kas aizrāvās ar amerikāņu kultūru) septiņdesmitajos emigrēja uz ASV Kanādu, Pits bija spiests samierināties ar domu, ka VDK visuvarenā roka viņu nekur nelaidīs. Čekā par Pitu bija izveidojusies pabieza mape ar dažādiem ierakstiem par viņa aizraušanos ar «sapuvušā kapitālisma» idejām, jauniešu indi – rokenrolu, un

visas piecas reizes, kad Pits lūdza atļauju izceļot no PSRS, saņēma atraidījumu.

Vēl vairāk, viņa ģimenei tika pat draudēts, un laika posmā no 1972. līdz pat 1980. gadam Pits, slīgdams depresijā, ar mūziku nenodarbojās gandrīz nemaz.

Jauns pacēlums nāk 1980. gadā, kad no Igaunijas pienāk vecā drauga Heigo Mirkas (Pits kādu laiku sešdesmito vidū dzīvoja Igaunijā un muzicēja Tallinas rokenrola ansamblī «Optimistid») jaunās grupas «Rock Hotel» fotogrāfija un uzaicinājums kopīgi doties uz mūzikas pasākumu Šauļos. Pits piekrīt, un koncertā, kas vēlāk notiek kolhozā «Nākotne», draugi viņu nebrīdinot uzrauj uz skatuves. Andersons milzu uztraukumā nodzied klasisko Elvisa Preslija «Blue Suede Shoes» un atskārst, ka ilgāk dzīvot bez rokenrola nevar.

Pits izveido jaunu grupu ar nosaukumu «Arhīvs», piedzīvo triumfālu atgriešanos 1986. gada «Bildēs» un gadu vēlāk «Liepājas dzintarā», un astoņdesmito gadu beigās beidzot dodas koncertēt uz ārzemēm.

2009. gadā Andersona mūzikas albums «Brass-a-billy», piedaloties ASV notiekošajā konkursā «Just Plain Folks Music Awards», uzvar nominācijā «Rockabilly Album». Viņš bija pirmais pārstāvis no Latvijas, kurš saņēmis šādu balvu. Pēdējos gados uzstājies ar savu jauno grupu, kuru izveidojis pēc īstena rokabilī parauga (ar slepa kontrabasu, ko spēlē sieva Anna) «The Swamp Shakers». Gadā bijuši pat vairāk nekā 100 koncertu. Īpaši lepns Pits bija par pagājušogd izdoto albumu, kas tapis prestižajā «Lightning Recorders» studijā Berlīnē. Tas bija pirmais albums ar Pita oriģinālmūziku.

Pretēji savam vienaudzim Bovijam, kurš katru gadu desmitu mainījās līdzi laikam, pārsteidzot un šokējot pasauli, Pits Andersons savam atrastajam stilam palika uzticīgs līdz pat pēdējai dienai. Vienmēr akurāts, vienmēr elegants, vienmēr stilā. Paldies par krāsām pelēcīgajā padomju ikdienā! Paldies par mūziku!