Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Lauras Jēkabsones 7 iecienītākie pasaules galamērķi

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva

Janvārī «Hobiju domnīcas» skatītājus sasniedzis patīkams jaunums – katra domnīca tiek veltīta kādai citai pasaules valstij. Kopā ar domnīcas vadītāju Lauru Jēkabsoni par izvēlēto valsti runā dažādi ar šo valsti saistīti cilvēki, ļaujot skatītājiem apceļot pasauli, neatejot no 360TV ekrāniem. Vai gluži pretēji – iedvesmoties, gūt iedrošinājumu ceļojumam un uzzināt daudz noderīga vizītei uz konkrēto valsti. Ik reizi «Hobiju domnīcas» skatītāji tiek iepazīstināti ar izvēlētās valsts garšām un tiek gatavots viņu ēdiens, tiek iepazīti cilvēki un vietējo tradīcijas un paražas. 16. janvāra vakarā ikviens 360TV skatītājs kopā ar «Hobiju domnīcu» un Lauru tiek aicināts uz pārsteizošo Meksiku.

 
Foto: No personīgā arhīva

AUSTRĀLIJA

Ir tāds teiciens, ka dzīve ir pārāk īsa, lai atgrieztos vietās, kur jau esi bijis. Viennozīmīgi tas neattiecas uz Austrāliju. Šeit var atgriezties un vienmēr iemīlēties no jauna. Austrālijā iedvesmo jebkas - gan daba, gan cilvēki, gan laikapstākļi. Mans ieteikums numur viens ir Sidnejas zivju tirgus apmeklējums, tiem, kuri ir jūras velšu gardēži. Labākais omārs, kalmārs, garneles un visi citi jūras «zvēri» pasaulē. Neskatoties uz lielo karstumu Austrālijas vasarā, šī vieta spēj ražot neskaitāmus laimes hormonus ķermenī, vienkārši tur esot.

 
Foto: No personīgā arhīva

LIELAIS KANJONS (ARIZONA, ASV)

Tas bija viens no fiziski vislielākajiem pārbaudījumiem manā dzīvē. Kopā ar domubiedriem devāmies pārgājienā lejā pa kanjonu līdz Kolorādo upei un tad atpakaļ augšā. Kopējais plānotais maršruta laiks bija septiņas stundas, bet mums pavisam nejauši sanāca novirzīties no plānotās takas un atpakaļceļš augšup izvērtās vairāku stundu garumā, tumsā, bez pārtikas un dzeramā ūdens. Mūsu kolēģi, kuri nepievienojās garajam kāpienam, bija ļoti satraukušies un jau ziņojuši par mums glābējiem. Mana draudzene, kura bija mūsu «ekstrēmajā» kāpēju grupā, šo visu pielīdzināja dzemdībām, jo tā patiesi bija īsta izdzīvošanas cīņa, lai sveiks un vesels sasniegtu kanjona virsotni, kur mūs jau gaidīja pārējie ar siltām segām, ūdeni un pārtiku. Bet tādi jau mēs latvieši esam - sīksti, izturīgi un mazliet traki. Šis kāpiens man daudz ko jaunu par sevi iemācīja visam mūžam.

 
Foto: No personīgā arhīva

MALAGA (SPĀNIJA)

Pavisam nejauši manā grāmatu plauktā nonāca grāmata par Pablo Pikaso, kura mani ļoti aizrāva, un šā iemesla pēc es nolēmu vasaras brīvdienās vienu nedēļu pavadīt mākslinieka dzimtajā pilsētā Malagā, pilnīgi viena. Šī ir pilsēta, kura absolūti atbilst pilnīgi visām gaumēm, gan ģimenei ar bērniem, gan vecāka gada gājuma cilvēkiem, gan trakiem jauniešiem, kam tīk nakts piedzīvojumi, gan tādiem vientuļniekiem kā man. Lieliskas pludmales, jauki restorāniņi, brīnišķīgi mākslas muzeji, satriecošas atlaides veikalos, kā arī neskaitāmi daudz klubu nakts dzīves mīļotājiem. Un pats galvenais - Andalūzijas spāņu mentalitāte lauzīs daudzus virspusējus priekšstatus par spāņiem, pavisam noteikti labā nozīmē.

 
Foto: No personīgā arhīva

UZBEKISTĀNA

Atmiņas no agras bērnības un padomju laikiem, kurus pavisam nedaudz, bet tomēr atceros. Uzbekistāna ir vēsturiski sena valsts, un man palaimējās būt ne tikai tās galvaspilsētā Taškentā, bet arī tālāk dienvidos uz otru lielāko pilsētu Samarkandu. Vēl joprojām valdošā iekārta neļauj brīvi pārvietoties ārpus tūristu zonām, kā arī daudzās vietās aizliegts fotografēt. Neskatoties uz to, kopējā atmosfēra, kas virmo gaisā, ir ļoti maģiska, un brīžiem to grūti sasaistīt ar esošo gadsimtu un realitāti. Lieta numur viens - Uzbekistānā ir labākais konjaks, kāds vien baudīts, un plova mīļotāji šeit noteikti netiks pievilti!

 
Foto: No personīgā arhīva

TAIVĀNA

Kopā ar vokālo grupu «Latvian Voices» viesojāmies šajā salā Dienvidķīnas jūrā, un mani absolūti iedvesmoja vietējie iedzīvotāji. Tik lielu pietāti un cieņu, kādu viņi jūt pret saviem ārzemju viesiem, nekur vēl nebiju sajutusi. Šajā valstī ir ļoti liela ēdienu dažādība, jo visu divu nedēļu laikā, ko tur pavadījām, ne reizi neēdām viena tipa ēdienu. Viss ir svaigs un dabīgs, tiesa gan, Āzijas specifisko garšvielu bagātināts, no kā cilvēkiem ar vājākiem vēderiem vajadzētu tomēr nedaudz uzmanīties. Ēdiens vienmēr rada sātu, bet nekad smaguma sajūtu. Obligāta vakara izklaides sastāvdaļa ir karaoke jeb KTV, kā viņi paši to dēvē. Viņiem ir veselas daudzstāvu mājas šādām izklaidēm, kur tu ar draugiem vari noīrēt nevis galdiņu, bet veselu numuriņu ar skatuvi. Nevaru arī nepieminēt tējas dzeršanas tradīciju šajā valstī. Ja ir iespēja, tad noteikti jānobauda «ulun tēja».

 
Foto: No personīgā arhīva

MALTA

Šī ir viena no skaistākajām arhitektūras pērlēm Eiropas dienvidos. Tiem, kuri fano par seriālu «The Game of Thrones», šis būtu jauks piedzīvojums pilsētas apskatē, jo šeit filmētas vairākas no seriāla sērijām. Sala ir šķērsojama no viena gala līdz otram tikai nieka 45 minūtēs, kas, esot uz vietas, liekas ļoti neticami. Noteikti iesaku atrast kādu no daudzajām kafejnīcām uz mola un nobaudīt patiešām garšīgu Aperol Spritz, sajūtot Āfrikas tuksneša vēju. Naktsklubu mīļotājiem šeit nebūs vilšanās, jo dažāda veida mūzikas bāru ir vesels kvartāls. Šeit arī par ļoti pieņemamu cenu var izmēģināt zivju pedikīru, ja vien ļoti nekut kājas!

 
Foto: No personīgā arhīva

LATVIJA

Lai arī kur es ceļotu un ko redzētu, Latvijas daba ir tā vieta, kura iedvesmo visvairāk. Laikam jau ir jāredz pasaule, lai novērtētu mūsu zemes patiesi īpašo daili. Pagājušajā vasarā savas brīvdienas sadalīju divās daļās un katru no tām pavadīju lauku mājās, atšķirīgos Latvijas novados, kur uzrakstīju lielāko daļu no sava autordiska «Ziema», kuru gada nogalē izdeva jauniešu koris «Maska». Man tas ir liels rādītājs, jo, esot ārpus Latvijas, es gandrīz nekomponēju nemaz. Ja arī to daru, tad tas nav ne uz pusi tik veiksmīgs kā tas, ko radu mājās. Kas zina, kur mani dzīve aizvedīs un kur es būšu pēc, piemēram, 20 gadiem, tas laikam nav svarīgi, jo es vienmēr būšu latviete.

Nepalaid garām!

Uz augšu