Birkerts nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs ir neapmierināts ar to, ka Rīgas pilsētas arhitekta birojs ir pagarinājis atzinuma sagatavošanai paredzēto laiku, pamatojot to ar Nollendorfa 13. janvārī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē pausto, ka muzeja ēkas piebūves uzlabošanas risinājumi neatbilst piebūves autora Birkerta koncepcijai.

Nollendofrs skaidroja, ka pateicis to, ko noskaidrojis sarunā ar Birkertu pēc Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes noklausīšanās 6. janvārī, kurā vairāki sēdes dalībnieki minēja, ka projekts ar ieteiktajiem grozījumiem vairs neesot «autorprojekts». «Birkerts nav apmierināts ar ieteiktajiem alternatīviem risinājumiem būvlaidē un melnbaltajā fasādē un nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu. Manuprāt, tas bija jāpasaka, lai nerastos nepareizs priekšstats, ka Gunārs Birkerts ir akceptējis šos grozījumus. Tas ir vienīgi projekta idejas autora integritātes jautājums. Minēju arī Birkerta neizpratni, kā no 2008. gadā būvvaldes akceptēts projekts 2015. gadā mēneša nokavējuma dēļ kļuvis par jaunu ieceri,» stāstīja Okupācijas muzeja biedrības vadītājs.

Birkerts vairāku apstākļu dēļ nav parakstījis autoruzraudzības līgumu ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), tādēļ viņam nav tiešas saites ar projektu, ko saskaņā ar līgumu izpilda arhitektu birojs «5. iela». «Birkerta gadījumā jautājums saistāms vienīgi ar cieņu pret idejas autoru, ne ar cita veida pretenzijām,» norādīja Nollendorfs.

Viņš pauda neizpratni par to, kādēļ paskaidrojumi par Birkerta nostāju liek Rīgas pilsētas arhitekta birojam pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu, ja Okupācijas muzeja biedrība ir akceptējusi plānotas pārmaiņas projektā. «Šo akceptu neesam atsaukuši, un to es neatsaucu arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē 13. janvārī,» piemetināja Nollendorfs. Viņš norādīja, ka grozījumu plāni tika prezentēti Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, kuras atzinums atbalsta projektu, iesakot nepieciešamos grozījumus veikt pēc iespējas atbilstoši autora idejai. «Acīmredzot padome uzskatīja, ka mani izteikumi nav šķērslis dot atzinumu par projektu un ieteiktajiem grozījumiem. Tai pašā laikā padome izprata, ka pēc iespējas jārespektē idejas autors un viņa ieceres,» komentēja Nollendorfs.

Nollendorfa izteikumi ir negaidīts pavērsiens

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas arhitekta birojs atzinumu par Okupācijas muzeja piebūves projektu 15. janvārī nesniegs, pagarinot tā sagatavošanas laiku. Nollendorfa izteikumi par to, ka projektā veiktie uzlabojumi neatbilst Birkerta iecerei, ir negaidīts pavērsiens, kas faktiski aptur objektīva un pamatota Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma sagatavošanu, teica Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Šis paziņojums būtiski diskreditē trauslo sadarbību (arhitektūras veidošanas procesu) un argumentu konsolidācijas procesu, kura mērķis ir projekta īstenošana, saglabājot objekta esošo kultūrvēsturisko vērtību un mazinot objekta neiederību Vecrīgas ansamblī,» norādīja Princis.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs pieņēma lēmumu pagarināt atzinuma sagatavošanas laiku, lai noskaidrotu radušos situāciju - uzzinātu, kas ir prezentēto projekta uzlabojumu autors un vai pasūtītājs tos virza kā potenciāli īstenojamus un Birkerta koncepcijai atbilstošus arhitektūras risinājumus.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs savu atkārtoto atzinumu par muzeja piebūves projektu plānoja sniegt līdz 15. janvārim, lai iekļautos termiņā līdz 25. janvārim, līdz kuram Rīgas pilsētas būvvalde var piešķirt būvatļauju darba sākšanai.

6. janvārī notikušajā Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijas sēdē vēl netika panākta vienošanās par atbalstu projektam. Vienlaikus vairums arhitektu pozitīvi vērtēja panāktās izmaiņas.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija iepriekš būvvaldei ieteica neatbalstīt muzeja rekonstrukcijas projektu, bet pēc publiskās diskusijas, kura norisinājās 14. decembrī, Rīgas pilsētas arhitekts Princis pauda, ka ir cerība atbalstīt muzeja piebūves projektu. Viņš norādīja, ka ir patīkami pārsteigts par projekta autoru ieklausīšanos kritikā, jo autori mēģinājuši iespēju robežās ievērot ēkai paredzēto būvlaidi, kā arī samazinājuši piebūves arhitektūras mākslinieciskā risinājuma - baltās granīta apdares - īpatsvaru kopējā objekta risinājumā. Princis gan vēloties, lai vēsturiskā muzeja ēka tiktu vēl vairāk saglabāta.

_{Kā ziņots, 20 Latvijas arhitekti izplatījuši vēstuli Kultūras ministrijai ar aicinājumu saglabāt Okupācijas muzeja ēku Strēlnieku laukumā esošā veidā un necelt pie tās arhitekta Birkerta iecerēto piebūvi «Nākotnes nams», jo tā sabojāšot ēkas izskatu.}