Īpaša vieta šajā grāmatu un publikāciju kopumā ir materiāliem par gaismu arhitektūrā un 2014. gadā uzcelto LNB jauno ēku, kas ir vērienīgs un simbolisks G. Birkerta radošā darba vainagojums. Šīs ēkas arhitektūra ietver G. Birkertam raksturīgo arhitektūras ekspresiju, simbolu un metaforu lietojumu, arī gaismas materialitāti – vērtību kopumu, kas meistaru ierindo starp ASV un pasaules 20. gs. otrās puses izcilākajiem arhitektiem.
Gunārs Birkerts tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs ASV.
G. Birkerts dzimis 1925. gada 17. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. 1943. gadā viņš aizbraucis no Latvijas un studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu arhitektu biroju «Gunnar Birkerts and Associates».
Vēlākos gados G. Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, «Kemper Museum of Contemporary Art» Kanzassitijā.
1989. gadā G. Birkerts radīja pirmo Gaismas pils skici – ekspresīvu modernisma veidolu, kas sakņots nācijas bagātajās kultūras tradīcijās un turpmākajos gados attīstīts ar Modri Ģelzi (1929–2009) un citiem Latvijas arhitektiem un inženieriem.
Darba mūža laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.