Viktora Igo romāna galvenā tēma iet cauri laikiem un laikmetiem - spēt atšķirt patiesu gaismu no maldugunīm. Aiz ārēja kropluma bieži nepamanām pilnīgu un absolūtu dvēseli, savukārt aiz perfektas ārējās čaulas var slēpties izkropļota un briesmīga dvēsele. «Būtiskais nav acīm saredzams, patiesi mēs redzam tikai ar sirdi...»

Izrādes režisore Rēzija Kalniņa: «Mēs visi esam radīti jūtoši.

Mūsu dvēseles jūtīgumu nevar iesprostot. Nekaunieties no sava jūtīguma!

Jūtīgais redz to, ko citi nespēj vai negrib «redzēt».»

Sižetiski romāns ir par bērnībā apzināti profesionāli sakropļotu puisēnu Gvinplēnu, kura sejai ir radīta mūžīgo smieklu grimase. Bērnu kopā ar zīdainīti Deu kādā puteņa naktī atrod un savā aprūpē pieņem filosofs un komediants Ursuss. Pamazām, bērniem augot, veidojas viņu lielā un skaistā mīlestība. Dea ir akla, tādēļ neredz Gvinplēna sakropļoto seju, bet nemaldīgi redz viņa iekšējo skaistumu.

Savukārt, lai gan Deai ir liegts redzēt gaismu, viņa pati ir tik skaista, ka izstaro gaismu.

Notikumu gaitā atklājas, ka patiesībā Gvinplēns ir aristokrātiskas izcelsmes un lielu bagātību mantinieks.

Kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone: «Izrādes kostīmu stils balstās baroka laikmetā, kam raksturīga izteikta ārišķība. Tā laika sabiedrības krējums savu izlaidīgo dzīvesveidu un iekšējo tukšumu slēpa aiz ārēja spožuma apģērbā un grimā, ko aprakstījuši daudzi, arī itāļu rakstnieks un filosofs Umberto Eko «Neglītuma vēsturē». Piemēram, izrādes varone Džozianna, ko spēlēs Maija Doveika, savā pārsātinājumā ir aizgājusi tik tālu, ka pārkāpusi pat zināmu ētikas robežu - viņu valdzina kroplība.»

Imanta Kalniņa un Vika šai izrādei rakstītais dziesmu cikls ir tapis jau aizvadītā gadsimta 70.gados, toreiz diemžēl izrāde līdz galam netika iestudēta, taču dziesmas sāka pašas savu dzīvi un viena no tām ir pat folklorizējusies.

Dziesmu tekstu autors Viks: «No brīža, kad latviešu klausītājs pirmo reiz izdzirdēja «Dziesma, ar ko tu sāksies?», pavisam drīz būs aizlidojuši 37 gadi. Latviešu klausītājs ir īpašs klausītājs. Kaut vai tāpēc, ka, par spīti Anitas Mellupes apgāda 1996.gadā izdotajai grāmatiņai «Dziesma, ar ko tu sāksies?», kā arī Ivetas Mielavas 2005.gadā producētajam CD «Cilvēks, kas smejas» «Menueta» izpildījumā, sabiedrībā – visu kategoriju koros un saietos – nez kāpēc dominē viedoklis, ka vārds «sāksies» aizvietojams ar vārdu «sācies» un vārds «tavējie» – ar vārdu «savējie». «Menuets» 1979. gada 21. janvārī Operetes teātrī dziedāja «Tavējie sapratīs», bet klausītāji saklausīja «Savējie sapratīs». «Menuets» dziedāja «sāksies», bet klausītājiem kopā vēl šobaltdien šķiet, ka jābūt «sācies». Kā cilvēks, kā smejies, lai nepasmejas?»

Lomās: Kaspars Aniņš, Agnese Cīrule, Normunds Laizāns, Maija Doveika, Uldis Anže, Mārtiņš Egliens, Daiga Kažociņa vai Anna Klēvere, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Līga Liepiņa, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Dāvids Kalniņš.

Izrādē piedalās dejotāji: Aldis Liepiņš, Ivars Broničs, Reinis Rešetins, Ģirts Bisenieks.

Izrādes scenogrāfs Mihaels Kramenko (Izraēla), kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, Jāņa Aišpura mūzikas aranžējums, horeogrāfe Ilze Zīriņa, gaismu mākslinieks Igors Kapustins.