«Neko spēcīgāku es neesmu uzrakstījis ne pirms tam, ne pēc, un neuzrakstīšu arī, kur nu. Lasot kļuva pat baigi,» par lugu «Smaržo sēnes» savā dienasgrāmatā raksta tās autors Gunārs Priede. Latviešu teātrī viņš ienāk 1955.gadā ar lugas «Jaunākā brāļa vasara» iestudējumu Pētera Pētersona režijā Dailes teātrī, un ir pats pirmais, kurš desmit gadus pēc kara uzdrīkstas un prot atklāti un godīgi runāt par dzīviem tā laika cilvēkiem. Tomēr baigi kļuva arī paši notikumi ap lugu «Smaržo sēnes» pēc tās sarakstīšanas.

«Šī patiešām ir Gunāra Priedes labākā luga. Tik patiesi un godīgi - tā, kā tas bija, tolaik vēl neviens neuzdrīkstējās runāt. Nav nekāds brīnums, ka to aizliedza. Apklusināja uz daudziem gadiem. Lugas vēstījums ir tikpat aktuāls arī šodien. Divi cenzori joprojām pastāv - nauda un iekšējā cenzūra. Un šodien jau mēs varam runāt. Nevis tikai varam, bet mums ir jārunā. Es gribu sarunāties ar sabiedrību caur šo lugu. Izrādē runās arī tie, kuri savulaik šīs pašas lugas dēļ zaudēja savus amatus, bet ne cilvēcību un sirdsapziņu. Tādi cilvēki tolaik bija retums, bet viņi bija. Mēs esam lugā ietvertās paroles otrā daļa, ir būtiski to neaizmirst,» savās pārdomās par topošo iestudējumu dalās režisors Mārtiņš Eihe.

Izrādē spēlē aktieri Inga Apine, Aigars Apinis, Ieva Džindža, Dace Everss, Eduards Johansons, Januss Johansons, Ingus Kniploks, Ilze Lieckalniņa, Mārtiņš Liepa, Māra Mennika, Inese Pudža, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Ģirts Rāviņš, Baiba Valante.

Tuvākās izrādes 18. un 22. decembrī.