Aktieris Andris Bulis atklāj, kas aktierus padara vientuļus

Andris Bulis atklāj, ka viņa diena sākas agri no rīta, jo ir jāatkārto teksts vai jāmācās teksts, tad seko filmēšanās, mēģinājums, vakarā izrāde. Ja ir izrāde, tad Andris ir mājās ap 23.00 un gulēt dodas ap 01:00.

Retu reizi, kad nav izrādes, aktieris dodas spēlēt futbolu, lai kaut kādā veidā priecātos par brīvajiem brīžiem.

Šobrīd Andris ir ļoti noslogots aktieris, kaut gan tikai divpadsmitās klases beigās izlēma kļūt par aktieri, uz to pamudināja fakts, ka Kultūras akadēmijas iestājeksāmenos nav vajadzīga matemātika.

Jaunības gadi pagāja, sapņojot par policista vai ugunsdzēsēja profesijām.

Izvēlētā profesija liek nest arī dažādus upurus, upurēt brīvo laiku, izklaides, reizēm pat draugus. Tāpat, ja līdzās nav cilvēks, kas saprot profesijas specifiku, aktieri ir ļoti vientuļi.

Runājot par savu mīļāko filmu no tām, kurās Andris filmējies viņš nosauc visas filmas, jo, ja jau ir piekritis, kaut kas viņu ir uzrunājis scenārijā. Aktieris nepiekrīt filmēties naudas, bet satura dēļ.

Bulis iedvesmojas no visa, kas atrodas viņam apkārt, reizēm iedvesma ir kino, teātrī, reizēm parkā, reizēm mājās pie plīts, tikai jāatver durvis, lai tā spētu ienākt.

Kā spilgtāko dienu dzīvē Andris nosauc dienu, kad kavē mēģinājumu, vēlāk seko liela, grūta, smaga izrāde, un pēc tam negaidīti saņem ziņu no mīļotā cilvēka «es tevi mīlu», uzreiz neko vairāk nevajag.

Izvēloties apģērbu, aktieris izvēlas to, kas ir tīrs... bet nopietni runājot - apģērbu, kas ir ērts un nav velkams pāri galvai, jo reizēm profesijas dēļ seju klāj grims.

Aktieris dodas iepirkties vienatnē, neņem līdzi sievu, tāpat sieva neizvēlas viņam apģērbu.