Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Katrīne Pasternaka-Kalniņa: man bija sevi jāpārkāpj, lai filmētos atkal...

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bija jāpaiet ilgam laikam, lai mēs tautā iemīļoto aktrisi Katrīni Pasternaku-Kalniņu no jauna redzētu filmējamies kā aktrisi. Katrīna atklāj, ka tas nebija viegli, tomēr jūtas gandarīta par rezultātu seriālā «Māja pie ezera».

Jūs ilgi nebijāt redzēta otrpus kamerai, filmējoties. Kādas sajūtas?

Man atšķirībā no citiem kolēģiem piedalīšanās filmā varbūt bija lielāks izaicinājums, jo jau kādu laiku nestrādāju aktiera profesijā.

Savā ziņā bija sev jāpārkāpj, tas nebija nemaz tik viegli, jo loma nav maza…

Bet process bija tik jauks, tas palīdzēja. Un noteikti gribu atzinību izteikt ne tikai mūsu filmēšanas grupas cilvēkiem, bet arī Alsungas iedzīvotājiem. Kurzemnieki ar savu īpašo dabu, viņi ir iekšēji un ārēji stalti… Viņi atšķiras no pilsētniekiem, īpaši no lielo pilsētu iedzīvotājiem, viņi ir tādi braši. Kurzemnieki ir lepni labā nozīmē… Bet, runājot par procesu, visvairāk atmiņā, protams, palicis mūsu brīnišķīgais, saliedētais, profesionālais darbs radošajā grupā. Pats process bija ļoti jauks, jo grupa un visi cilvēki ir bezgala jauki, pilnīgi visi.

Raksta foto
Foto: Dzintars Leja

Kā jums pašai šķiet, kāds seriāls ir sanācis? Daudzi kritizē, bet daudzi ar prieku skatās un bauda lielisko aktierspēli. Vai pati skatāties seriālu?

Runājot par rezultātu, man pašai sākumā bail bija skatīties personisku iemeslu dēļ. Lieta tāda:

ja ilgi neesi sevi kā aktieri redzējis uz ekrāna, tad, protams, baidies par rezultātu.

Jo mēs strādājām ļoti saliedēti, visi uz vienu mērķi un ļoti jau gribas, lai arī mans darbs būtu ļoti labs… Bija labi, ka epizodes ar manu varoni sākās tikai no 3. sērijas, tikmēr paguvu iejusties filmas noskaņās.

Daudzi skatītāji uzsver seriāla lēnīgo gaitu...

Es vispār neesmu seriālu cilvēks, jo tur viss parasti jau ir izdomāts skatītāja vietā, gatavas atbildes, gatavas klišejas. Man patīk, ja skatītājam atstāta telpa domai, paša spriedumiem, ja darbam ir pēcgarša… Tāpēc šis darbs, manuprāt, nav seriāls tradicionālajā nozīmē, jo

šeit varoņi domā, un varbūt arī skatītājam ir iemesls aizdomāties.

Man šķiet, ka tieši to piedāvā seriāla mazliet lēnīgais stils. Tas var arī kādreiz traucēt, montāža dažās vietās var būt citāda, bet, ja tu kā skatītājs ļaujies šādam stilam, pierodi pie šā paņēmiena, tad tas ievelk un gribas sestdienas vakarā atkal ieslēgt sēriju, ieslēgt citu tempu varbūt un skatītes. Tu gaidi to sestdienas vakaru tad. Man ir arī ļoti liels prieks redzēt savus brīnišķīgos kolēģus uz ekrāna, es tiešām priecājos par to…

Marija Krūga - lomas apraksts

Marija Krūga ar dzīvi varētu būt apmierināta. Viņa dzīvo skaistajās dzimtas mājās «Krūgās» un ir cienījama nelielā novada pilsone. Ilgus gadus Marija strādāja par skolotāju, visapkārt dzīvo viņas skolēni un viņu ģimenes. Mariju uzskata par brīvdomātāju. Jaunībā viņa kaislīgas mīlestības dēļ aizgāja no ģimenes un atteicās no meitas. Madaras tēvs bija stingrs cilvēks un neļāva mātei ar meitu sazināties. Pēc šiem notikumiem Marija no Alsungas aizbrauca. Tomēr pēc kāda laika viņa atgriezās un atguva savu vietu vietējā sabiedrībā. Marija rūpējas par savu pieņemto māsu Kati. Kate ir nedaudz garīgi atpalikusi, jo agri palika bez mātes, bet dzērājs tēvs meitu pameta novārtā. Marijas māte Lūcija bērnu dzērājam tēvam atņēma un audzināja kā savu.

Kad Marijai negaidīti piezvana Madara, Marija priecājas. Viņa sen gaidīja šo tikšanos. Tomēr Marijai ir arī bail, jo viņa nezina, vai Madara spēs piedot mātei jaunības kļūdas. Marija domā, ka ir bijusi slikta māte. Madara gaida sarunu ar māti, bet Marija no smagās tēmas izvairās. Pirmajā vakarā Kate jāved uz slimnīcu, pēc atgriešanās abas ir pārāk nogurušas. Nākamajā dienā Madara ir noskaņota izlēmīgi, bet Marijai atkal izdodas izvairīties, jo piezvana viņas draugs Ēvalds. Marija aizskrien, apsolot izrunāties pēc atgriešanās. Tomēr tas nenotiek, jo Madarai piezvana Dārta un sauc atpakaļ uz Rīgu. Sofijai palicis slikti ar sirdi. Nopietnā saruna abām vēl ir priekšā. Marija turas savrup no pilsētiņā valdošās kārtības. Viņa neiesaistās baznīcas korī un neatsaucas mācītāja mātes Rozes aicinājumiem. Marijas ģimene ir luterticīgie, kas suitu novadā ir mazākumā. Tomēr Marijas tuvāko draugu lokā ir īsti suiti - švītīgais kaimiņš Pēteris Reinholcs un Kaibutu pāris. Ilze Kaubute ir Marijas noslēpumu zinātāja, tieši pie viņas Marija dodas izrunāties, kad uz sirds sakrājies par daudz.

«Māja pie ezera», 6.sērijas anotācija:

Paulas māte Eva atklāj, kāpēc atbraukusi — viņa grib pārdot meitas mantoto dzīvokli. Paula ir izmisumā, jo saprot, ka māti interesē tikai pašas liktenis. Madara sadraudzējas ar enerģisko veikalnieci Elvīru. Abas apspriež vīriešus. Kate pārdzīvo, ka Marijas dzīvē arvien lielāku vietu ieņem Madara. Kādu dienu Kate pazūd… Madara tirgū ierauga Kraukļu Annu.

Nepalaid garām!

Uz augšu