Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Izdod I.Ziedoņa eseju krājuma jauno, papildināto izdevumu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Apgāds «Mansards» izdod Imanta Ziedoņa eseju krājuma «Mūžības temperaments. Studijas par Raini» jauno, papildināto izdevumu. Maģiska ir divu lielu personību sastapšanās tad, kad tas notiek patiesā vēlmē atklāt un saprast. Imanta Ziedoņa grāmata «Mūžības temperaments» ar apakšvirsrakstu «Studijas par Raini» ir literatūras vēsturē neparasts gadījums, kā viens dzejnieks tuvojas otram un izceļ mums viņa domas.

«Ziedoņa «Mūžības temperamenta» virsuzdevums ir Raiņa reabilitācija, atbrīvošana no padomju ideoloģiski estētiskajā mītā kanonizētā proletariāta dzejnieka, sociālistiskā reālisma ideologa un praktiķa. Akcentējot Raiņa daiļrades laikmetīgo un pārlaicīgo satvaru, dzejnieks raksta: «Rainis nekļuva vecs. Veca kļuva patiesība ap viņu. Ja mēs būtu mazliet jaunāki garā, mēs redzētu, ka Rainis vēl iet. (..) Tai Tagadnē, kurā (..) ir mūžība pašlaik.» Meklējot Raiņa darbu filozofisko centru un atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, Ziedoņa uzmanību saista galvenokārt Raiņa drāmas «Spēlēju, dancoju», «Zelta zirgs», «Uguns un nakts» un «Jāzeps un viņa brāļi», to simbolisko tēlu un dramatiskā konflikta filozofiskie aspekti, cēloņsakarības un mistiskā ambivalence, arī «Gals un sākums» un «Radāmās domas». Ziedoni nodarbina un iedvesmo gan Raiņa dzejas motīvi, gan drāmu personāži, sevišķi garīgā un intelektuālā spēka raksturi Tots un Spīdola,» grāmatas priekšvārdā raksta literatūrzinātniece profesore Ausma Cimdiņa.

«Mūžības temperaments. Studijas par Raini»
«Mūžības temperaments. Studijas par Raini» Foto: publicitātes

Eseju krājuma jauno izdevumu sakārtojusi literatūrzinātniece Andra Konste. Grāmatā publicēti Gunāra Janaiša veidoti unikāli Imanta Ziedoņa portretējumi no Dzejas dienām, autorvakariem, lasījumiem un ceļojumiem 20. gadsimta 60.–80. gados.

www.apgadsmansards.lv

Nepalaid garām!

Uz augšu