/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Tie, kas lasījuši leģendārā «stouna», roka pirāta Kīta Ričardsa (Keith Richards) autobiogrāfiju «Life», noteikti labi zina, no kurienes aug kājas «The Rolling Stones» mūzikai, taču tiem, kas nav pārāk iedziļinājušies rokmūzikas vēsturē, noteikti ir vērts noskatīties gan nupat video straumēšanas vietnē «Netflix» iznākušo dokumentālo filmu «Keith Richards: Under The Influence», gan noklausīties Kīta jauno soloplati «Crosseyed Heart». Tas ir pirmais ģitārista solo sānsolis kopš 1992. gada.
Kīts Ričardss turas uz trim vaļiem - blūza, kantri un regeja
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Keith Richards «Crosseyed Heart»
(Virgin/EMI)
8/12
Arī es Kīta biogrāfiju, kuru, starp citu, viņa kolēģis Miks Džegers nodēvējis par garlaicīgu (kaut kā neticas!), lasījis neesmu, taču jauno filmu un jauno plati gan esmu paspējis nobaudīt. Režisora Morgana Nevila («20 Feet From Stardom», «Best of Enemies») filma sākotnēji iecerēta kā īsfilma par jaunā albuma tapšanu, taču beigās izvērtās biogrāfiskā dokumentālā lentē, kurā Ričardss atsedz savas muzikālās ietekmes. Tāpēc jau arī tāds nosaukums - «Under The Influence».
Bērnībā piecdesmitajos gados jaunā Ričardsa gaumi ietekmēja radio un lielas mūzikas mīļotājas mātes skaņuplates (Ella Ficdžeralda, Bilija Holideja), vēlāk rokenrols (Čaks Berijs), taču par savu pamatu Kīts min trīs žanrus - blūzu (īpaši elektrisko blūzu - Madiju Votersu un Badiju Gaju), kantri (Džoniju Kešu, Henku Viljamsu) un regeju (septiņdesmito sākumā viņš pat pārcēlās uz dzīvi Jamaikā).
Tāpēc nav brīnums, ka jaunajā albumā ģitārists demonstrē mums tieši šo mūzikas žanru izlasi, protams, piemetot tradicionālajam skanējumam, tradicionālajam kantriblūza virumam klāt tikai viņam raksturīgo asi spuraino elektriskās ģitāras garšvielu.
Filmā Kīts atklāj (kaut gan varbūt «stounu» faniem šis fakts ir labi zināms), ka ar Miku Džegeru viņam «viss saslēdzās» pēc nejaušas saskriešanās vilcienā. Mikam rokās bija divas plates - Madija Votersa «The Best of Muddy Waters» un Čaka Berija «Rockin' at the Hops». Kīts uzreiz saprata, ka atradis dvēseles radinieku.
Nekāds dižais dziedātājs 71 gadu vecais Ričardss nav. Brīžiem viņa balss izklausās pēc švaka Marka Noflera («Something For Nothings»), brīžiem pēc švaka Kurta Vāgnera («Just A Gift»), taču vietām, īpaši blūzīgajos skaņdarbos, viņa nedaudz nazālais, brīžiem dilaniskais tembrs nostrādā (piemēram, ievadošajā «Crosseyed Heart»).
Ieraksts tapis 2013. gadā kopā ar ilggadējiem biedriem Stīvu Džordanu (Steve Jordan), Aivenu Nevilu (Ivan Neville) un Vediju Vačelu (Waddy Wachtel). Albumā kā viesvokāliste piedalās «Grammy» laureāte Nora Džonsa (Norah Jones) - abu duets «Illusion» varētu būt plates popsīgākais, radiodraudzīgākais skaņdarbs.
Ierakstā ir mazliet no regeja (Gregorija Aizeka (Gregory Isaacs) 1974. gada dziesmas «Love Is Overdue» kaverversija), mazliet no soula («Lover’s Plea»), protams, blūza un amerikāņu folka (standarts «Goodnight, Irene»). Kīts šo dziesmu noteikti bija dzirdējis bērnībā radio, kad to izpildīja «The Weavers».
Lieliski skan arī pāris Ričardsa oriģinālskaņdarbi - «Robbed Blind» un «Trouble».
Līdz jaunam «stounu» ierakstam vēl jāpaciešas (pagājušonedēļ Kīts atklāja, ka vīri nopietni apsver plates ierakstu), taču arī šis Kīta solodarbs ir lielisks papildinājums, izglītojoša lappuse stāstam par roka dinozauriem, neatkārtojamajiem «The Rolling Stones».
Izdošanas datums - 18.09.2015.