Kā notikumam veltītajā preses konferencē žurnālistiem sacīja «Baltās nakts 2014» programmas koordinators Gints Ozoliņš, organizatori šogad ir izvēlējušies akcentēt «Baltās nakts» franču sākotni, tālab notikuma programmā figurēs vairāki franču mākslinieku darbi, bet festivāla vizuālajai identitātei izvēlēts talismans no Žorža Meljesa 1902.gadā uzņemtās zinātniskās fantastikas filmas «Ceļojums uz Mēnesi». Minētās filmas restaurētā un iekrāsotā versija no plkst.18 vairākos seansos tiks rādīta kinoteātrī «Splendid Palace».

Tāpat naktī no 6.septembra uz 7.septembri Rīgā būs skatāmi darbi, kas iepriekšējos gados guvuši atzinību Parīzes «Baltajās naktīs» un citviet. Starp tiem minamas itāļu režisora Juri Ankarāni triloģijas īsfilmas «Il Capo», «Piattaforma Luna» un «Da Vinci», kas no plkst.21 tiks demonstrētas kinoteātrī «Splendid Palace», Antonīna Fornē darbs «Water Light Graffiti», ar ko varēs iepazīties pie Latvijas Nacionālās operas, un franču mākslinieka Noela Belufas audiovizuālā instalācija «Pasaules kundzība», kas interesentus gaidīs Dailes teātra foajē.

Kā pastāstīja Ozoliņš, Ankarāni triloģija pagājušajā gadā bija ne vien Parīzes «Baltās nakts» dalībniece, bet pat tika demonstrēta uz lielā ekrāna Parīzes mērijas pagalmā. «Gribējām to darīt arī Rīgā, taču, tā kā laikapstākļus ir grūti paredzēt, filma tiks rādīta telpās,» izteicās «Baltās nakts 2014» programmas koordinators. Toties Fornē darbs, kas guvis popularitāti daudzviet Eiropā, mudinās ikvienu iesaistīties, ar ūdens pistolēm, sūkļiem un otām zīmējot uz tāfeles, bet Belufas instalācija «Pasaules kundzība», kas veidota kā sociālpolitisks pētījums, prasīs lielāku iedziļināšanos.

Savukārt biedrība «Skaņu mežs» «Baltajā naktī» prezentēs franču avangardistus. Anglikāņu baznīcā no plkst.21 uzstāsies franču eksperimentālās mūzikas pārstāvji, tostarp elektroakustikās mūzikas izpildītājs Kasels Jēgers, improvizējošs ērģelnieks Žans Liks Gijonē, kā arī komponista Lika Ferrari atraitne Brunhilde Ferrari, kas atskaņos vīra kompozīcijas. Kā pastāstīja projekta «Franču elektroniskās mūzikas koncertnakts» producents Viestarts Gailītis, Gijonē klausītājiem piedāvās trīs stundu ērģeļdarbu, ko ar savu jaundarbu ievadīs latviešu komponists Andris Dzenītis.

Toties VEF kultūras pilī no plkst.19 būs skatāma franču laikmetīgā cirka mākslinieku Borisa Gibē un Florāna Hamona projekta «Mouvinsitu» pasaules pirmizrāde, ko papildinās asprātīgu un poētisku videodarbu izstāde.

Kā pastāstīja «Baltās nakts 2014» nozīmīgākā starptautiskā projekta «Lieliskā performance» kuratore Inga Šteimane, Francijas aspekts būs iekļauts arī centrālajā projektā - izstādē «Lieliskā performance. Videoinstalācijas un performances no 1996.gada līdz mūsdienām no Jūlijas Stošekas kolekcijas», kas līdz pat 26.septembrim būs skatāma «Rīgas mākslas telpā». «Izstādē piedalīsies franču mākslinieks Sipriens Gaijārs, kura darbi Rīgā līdz šim nav bijuši skatāmi. Viņš kļuva slavens vienā naktī pēc dalības «Unlimited» izstādē Bāzelē, Šveicē, kur piedalījās ar darbu «Desniansky Raion» (»Desņanskas rajons«). Darbs, kurā mākslinieks, filmējot moderno arhitektūru Parīzē, Kijevā, Londonā un citur, nojauc robežu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī atklāj dažādus sociālos aspektus, būs skatāms arī Rīgas mākslas telpā,» norādīja kuratore, piebilstot, ka izstādē būs aplūkojami vēl 26 videodarbi, kas veido priekšstatu par laikmetīgajā mākslā aktuālo.

«Baltajā naktī» izstādē notiks divas performances, kuru autori ir jaunie mākslinieki, Marinas Abramovičas audzēkņi, kuri piedalījušies Jūlijas Stošekas kolekcijas performanču programmā «Numur trīs: Šeit un tagad». Plkst.20 būs skatāma Enhes Hongas performance «Piebraucamais ceļš», bet plkst.22 - Niko Vašelāri «Bezvārdu fosilija», pastāstīja Šteimane.

Kā piebilda «Baltās nakts 2014» iniciatīvu programmu veidotājs Kaspars Bērziņš, tā kā šī gada «Baltās nakts» tēma ir viss franciskais un frančiem raksturīgais, «Baltajā naktī» ir iesaistījušies arī vairāki Rīgas klubi un kafejnīcas, piemēram, «Vieta» un «Nabaklab».

Šogad «Baltajā naktī» gaidāmi 54 notikumi, kas būs lokalizēti galvenokārt Vecrīgā un pilsētas centrā, kā arī Spīķeros, Maskavas forštatē, Pārdaugavā, Teikā, Sarkandaugavā un Mežaparkā. Kultūras foruma apmeklētājiem būs iespēja atklāt jaunas vietas Rīgā, kas nav ierasti kultūras notikumu norises punkti. Tās būs Latvijas Zinātņu akadēmijas koncertzāle «Rīga», bijusī tekstila rūpnīca «Boļševička», Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, Daugavgrīvas cietoksnis, slēgtais Vidzemes tirgus Gaļas paviljons, kā arī 49.pirmsskolas izglītības iestāde un Rīgas Jāņa Poruka vidusskola, kur notiks radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem.

Visas «Baltās nakts» norises varēs apmeklēt bez maksas.

Tā kā «Baltās nakts» pasākumi notiks arī pēc pusnakts, sabiedriskais transports uz nozīmīgākajiem Rīgas rajoniem kursēs līdz plkst.2 naktī.

Detalizētāka informācija par mūsdienu kultūras forumu pieejama mājaslapā «www.baltanakts.lv». Tāpat pie «Laimas» pulksteņa no plkst.17 līdz 2 darbosies informācijas centrs, pilsētā būs izvietoti vēl daži informācijas stendi, turklāt šajā naktī pa pilsētu pārvietosies arī informatori uz velosipēdiem, kurus apstādināt aicināts ikviens, kam ir jautājumi par «Baltās nakts» norisi.

«Baltā nakts» Rīgā notiks devīto gadu pēc kārtas, un tā ir daļa no starptautiska projekta «Eiropas Baltās naktis», ko sākušas piecas Eiropas galvaspilsētas - Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma. «Balto nakšu» stafeti Eiropā pārņēmušas arī Amsterdama, Bukareste, Portu un Valeta, bet citviet pasaulē tām pievienojušās Toronto, Tokija, Monreāla un citas pilsētas.