Tā kā festivālam apritēs 20 gadu, tajā daudz tiks runāts par pieaugšanu un pusaudža vecumu. Tāpat teātra festivālā būs vairākas izrādes ar neprofesionālu aktieru piedalīšanos, jo patlaban pasaulē šāda tendence ir izplatīta. Laiviņa pastāstīja, ka festivālā būs trīs programmas: scenogrāfijas un teātra telpas programma «Kopīgā telpa: mūzika, laiks, politika», festivāla divdesmitgades programma «20» un viesizrāžu programma. Daļu scenogrāfijas programmas notikumu varēs apmeklēt bez maksas.

Festivāla divdesmitgades programmai režisors Elmārs Seņkovs kopā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem būs izveidojis izrādi-sarunu ar «Mii Mii paaudze». Izrādes nosaukums tapis no atsauces uz vārdu salikumu «me me me paaudze», ko uz mūsdienu pusaudžiem attiecina teorētiķi. Kā žurnālistiem pastāstīja Seņkovs, šī ir viņa pirmā pieredze darbā ar jauniešiem. «Tas man bija izaicinājums turpināt eksperimentēt ar neprofesionāliem aktieriem,» sacīja režisors. Viņš norādīja, ka nevēlas atklāt formu, kādā tiks demonstrēta izrāde. «Vienas stundas laikā pieci skatītāji izdzīvos katrs savu ceļu, kurā iespējamas dažādas kombinācijas,» stāstīja Seņkovs. Viņa veidotais iestudējums festivāla centrā Rīgā, Aristīda Briāna ielā 13, būs skatāms 5., 6., 8., 9. un 10. septembrī.

Savukārt režisors Mārtiņš Eihe skatītājiem piedāvās izrādi «Lasītava», kas tapusi, strādājot ar cilvēku dienasgrāmatām. «Izrāde būs

mans sapņu piepildījums, jo tās dalībnieki būs viens pret vienu ar skatītājiem.

Tas būs dokumentāls piedzīvojums gan aktierim, gan skatītājam,» bilda režisors. Viņš pastāstīja, ka viens skatītājs izrādes laikā sastapsies ar sešiem dažādiem cilvēkiem, kas viņam lasīs savu pusaudža gados tapušo dienasgrāmatu fragmentus. Turklāt izrādes dalībniekiem būs tiesības dienasgrāmatu nelasīt, ja viņi to nevēlēsies.

Eihe pastāstīja, ka jaunākajam izrādes dalībniekam būs 13 gadi, vecākajam - 88 gadi. Atsevišķu dienasgrāmatu autori vairs nav starp dzīvajiem, un viņu rakstīto lasīs mazbērni. Senākā dienasgrāmata datējama ar 1915.gadu. Tajā lasāms, kā pusaudzis ar divriteni apceļo Latviju. «Šī bija laba iespēja paskatīties uz pusaudžiem dažādās paaudzēs,» sacīja Eihe. Savukārt Laiviņa piebilda, ka šī izrāde būs kolosāla iespēja ieraudzīt veselu gadsimtu jauna cilvēka acīm. «Lasītava» festivāla centrā Rīgā, Aristīda Briāna ielā 13, būs skatāma 5., 6., 8., 9. un 10. septembrī.

Savukārt kanādiešu apvienība «Mammalian Diving Reflex» kopā ar Zolitūdes jauniešiem aicinās uz izrādi-pastaigu «Nakts gājiens ar tīņiem». Izrādē piedalīsies padsmit jaunieši, ko kanādiešu apvienības dalībnieki uzrunājuši uz ielas. Jaunieši ir izstrādājuši maršrutu un izdomājuši tēmas, par kurām runāt, kā arī lietas, ko darīt.

Teatralizētas epizodes mīsies ar improvizāciju.

«Galvenais ir ērti apģērbties un būt gataviem neordinārām pastaigām,» stāstīja Laiviņa. Izrāde Zolitūdē, brīvā dabā, notiks 5., 6. un 8. septembrī.

Par jaunības un pieaugšanas tumšo pusi runās Amsterdamā mītošās režisores Edītes Kaldoras izrāde «Bēdas», kas 5. un 6. septembrī būs skatāma Ģertrūdes ielas teātrī. Tajā trīs jaunieši skatītājus iepazīstinās ar dažādiem stāstiem, kuros figurēs fiziska un morāla vardarbība.

Toties Francijas režisora Olivjē Kulona Jablonkas dokumentālais darbs «Viktora Igo avēnija 81», kurā piedalīsies astoņi

neprofesionāli aktieri, vēstīs par Latvijā pēdējā laikā sevišķi aktuālo bēgļu un imigrācijas jautājumu.

«Ar šīs izrādes starpniecību gribam dot vārdu tiem, kas piedzīvojuši pārbraucienu uz Eiropu,» sacīja Laiviņa. Izrāde būs skatāma 8. un 9. septembrī plkst. 20 uzņēmuma «Energoremonts» telpās Rīgā, Krustpils ielā 15.

Festivāla programmā būs arī divi laikmetīgās dejas notikumi - horeogrāfes Kristīnes Brīniņas izrāde «Noķer mani!», kurā savu bērnu kustības izdejo seši drosmīgi vecāki, un latviešu horeogrāfa Krišjāņa Santa un zviedru dejotāja un horeogrāfa Ērika Ēriksona kopdarbs «Vērpete», kas 8. un 10. septembrī plkst.19 būs skatāms «Boļševičkā». Darbs būs veidots, izmantojot rūpnīcas iespējas - plašumu un perspektīvu. Tā būs vizuāla izrāde ar specifisku kompozīciju, kuras laikā abi izrādes dalībnieki veidos vienu veselu.

Savukārt Latvijas skaņu mākslinieks Voldemārs Johansons bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička» Rīgā, Ganību dambī 30, kā papildinājumu scenogrāfijas programmai piedāvās darbu «Slāpes», kas radies no mākslinieka personīgās pieredzes, staigājot gar jūru vētras laikā. «Šogad biju Fēru salās, kur piedzīvoju okeāna vētru. Tā tika ierakstīta. Un mans darbs ir par redzēšanu, skatīšanos, dabas uztveri, cilvēka subjektīvo pieredzi, to, kā atrodam savu vietu dabā,» stāstīja Johansons.

Kā ziņots, festivāla laikā notiks arī teātra kritikas darbnīca jauniešiem, starptautiska ceļojošā skola «Shipbuilding and other joint efforts» teātra un citu jomu studentiem, kuras saturu veido Jeruzalemes Vizuālā teātra skolas direktors Gajs Gutmans un Santarkandželo teātra festivāla mākslinieciskā vadītāja Silvija Botiroli, radošā darbnīca «Madlove» Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pacientiem britu mākslinieka un aktīvista «the vacuum cleaner» vadībā, kā arī plašai publikai paredzētas sarunas par festivālā aplūkotām tēmām, kas tiks rīkotas sadarbībā ar interneta žurnālu «Satori» un tā galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu.

Festivāls «Homo Novus» šogad iekļaus plašu pilsētas teritoriju, aicinot uz izrādēm teātra zālēs, Zolitūdē, tukšās fabrikās un ēkās, bet tā epicentrs šogad būs līdz šim slēgtais nams Aristīda Briāna ielā 13, kurā atradīsies festivāla informācijas centrs, notiks vairākas izrādes, lekcijas, sarunas ar māksliniekiem, kā arī sadarbībā ar Mārtiņu Mielavu un kafejnīcu «Piens» tiks atvērts festivāla bārs un deju zāle.

Režisora Pētera Krilova dibinātais teātra festivāls «Homo Novus» pirmo reizi notika 1995.gadā Daugavpilī, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un kopš tā laika regulāri iepazīstina skatītājus ar vēl pavisam jauniem un jau atzītiem māksliniekiem, kuru darbos rodama interese par mūsdienu pasauli un sabiedrību.