Kā informēja nodibinājuma «Rīga 2014» sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare, izrāžu starplaikā skatītājus gaida muzikāls pārsteigums.
Pēc svinga piepildītajiem sešdesmitajiem un trakajiem septiņdesmitajiem astoņdesmitie gadi sākās ar naudas pelnīšanas kultu un neinteresēšanos par politiku. Astoņdesmitie Eiropas modē bija kontrastu laiks, kad plaisa starp bagātajiem un tiem, kam nepieder nekas, kļuva aizvien lielāka. Tomēr neviens vairs nekautrējās piederēt patērētāju sabiedrībai un visi pirka, cik vien jaudas. Laulības dzīve, kas pēdējo divdesmit gadu laikā bija atzīta par vecmodīgu, atguva pašvērtību.
Jaunās modes simbols bija jupijs - jauns pilsētnieks, iespējams, neprecējies, kurš strādā bankā, advokātu birojā vai medijos. Vīriešu kārtas jupijs nēsāja divrindu «Armani», «Hugo Boss» vai «Ralph Lauren» uzvalku ar izteiktu plecu daļu un milzīgiem polsteriem. Lai gan «Armani» uzvalki piedeva apģērbam vīrišķīgu rakstura līniju, desmitgades mode radīja izteikti sievišķīgu iespaidu par vīrieti. Audumi bija mīksti un slīdoši, ādas materiāla kaklasaites šauras, bet kurpes - košas. Vīrieši beidzot varēja atļauties nēsāt spilgtas krāsas.
Ziņu raidījumos aizvien biežāk izskanēja rūpes par bīstamo ozona caurumu atmosfērā, un veiklākās reklāmas aģentūras Eiropā vispārējo apjukumu izmantoja, lai veselīgu dzīves veidu padarītu par galveno reklāmas kampaņas ieroci savā biznesā. Jaunās sabiedrības pašapziņas vēsmas parādījās arī modes industrijas produktos. Tādas supermodeles kā Naomi Kembela un Klaudija Šīfere aktīvi protestēja pret dzīvnieku kažokādas izmantošanu ziemas mēteļiem un, demonstrējot tērpus, atsacījās uz modes mēles nēsāt dabīgās ādas kažokus. Sabiedrībā sāka aizdomāties ne tikai par sevi, bet arī par apkārt notiekošo.