Millers skaidroja - ja LZA vēlas lauzt līgumu ar viņu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm. Producents pieļauj, ka LZA tiesā nav vērsusies, jo apzinās, ka tai nav tiesisku argumentu.

Kā ziņots, tā kā šodien tiek izbeigts LZA un SIA «Rīgas koncertzāle» noslēgtais nomas līgums par konferenču zāli, uzņēmumam ar rītdienu, 1.septembri, nav tiesiska pamata lietot LZA telpas publisko pasākumu rīkošanai, aģentūru LETA informēja LZA pārstāve Ilze Stengrevica.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē LZA pārstāvji norādīja, ka ir gatavi nodrošināt pārejas periodu, lai neciestu sabiedrības daļa, kura jau iegādājusies biļetes uz koncertzālē «Rīga» notiekošajiem pasākumiem, tomēr neredz iespēju turpināt sadarbību ar koncertzāles «Rīga» producentu Milleru līdzšinējā režīmā. Abas puses strīdu vienojās risināt juridiski.

LZA pārstāvji iepriekš pauduši, ka zāles izīrēšana SIA «Rīgas koncertzāle» nes zaudējumus LZA. Tāpat neesot arī skaidrs, kādi remontdarbi veikti telpās, kurās darbojas koncertzāle «Rīga», tāpēc LZA pieļauj, ka koncertzāle varētu nebūt droša. LZA nolīgtu auditoru pārstāve Lienīte Caune no uzņēmuma «CBB Konsultāciju birojs» ne tikai paudusi bažas par telpas drošību, bet norādījusi, ka Millera ieguldītie līdzekļi un viņai teiktais nerod apstiprinājumu auditoru izpētītajos dokumentos.

Piedevām ne Millera kompānija SIA «Rīgas koncertzāle», ne viņa vadītais uzņēmums «Global Technology Group», kas saistīts ar būvdarbu veikšanu zālē, neesot valstij maksājis nodokļus. Millers atbildējis, ka pirms koncertzāles atklāšanas pagājušā gada septembrī Rīgas pilsētas būvvalde veikusi apsekošanu, secinot, ka remontdarbu veikšanā nav notikusi novirzīšanās no iesniegtā plāna. Saistībā ar abu savu uzņēmumu nodokļu maksājumiem Millers norādīja, ka pārkāpumu nav.

«Global Technology Group» būvdarbus zālē neveicot, tikai nodrošinot to, ka tos ar saviem līdzekļiem var veikt dažādi citi uzņēmumi, piemēram, SIA «Jauda». Nodokļus tādējādi maksājot šie uzņēmumi. Koncertzāle «Rīga» savukārt esot uzņēmums, kas atbild tikai par pašu zāli un koncertus nerīko. To darot privāti producenti. Koncertzāle «Rīga» tādējādi pagājušo gadu ir noslēgusi ar zaudējumiem, nevis peļņu, no kuras varētu maksāt nodokļus.

Jau ziņots, ka LZA valde 29.jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA «Rīgas koncertzāle», kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomu.

Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Kā aģentūrai LETA sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - LZA prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. «Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,» pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei «Rīga» izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa «Youtube.com» kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle «Rīga» LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Spārītis.