Tā kā festivālam šogad aprit 20 gadi, festivāla notikumu centrā būs programma «20» - izrādes, kas runā par pieaugšanu, aicina atgriezties bērnībā un kurās īpaši gaidīti jaunieši kopā ar vecākiem.

Programmā iekļautas trīs pirmizrādes. Režisors Elmārs Seņkovs kopā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem veido izrādi-sarunu ar pieciem jauniešiem «Mii Mii paaudze», kanādiešu apvienība «Mammalian Diving Reflex» kopā ar 15 tīņiem no Zolitūdes aicina uz izrādi-pastaigu «Nakts gājiens ar tīņiem», bet režisors Mārtiņš Eihe iestudē izrādi «Lasītava», kas balstīta dažādu cilvēku jaunības laika dienasgrāmatās. Programmā «20» iekļauta arī ungāru režisores Edītes Kaldoras izrāde «Bēdas», kurā trīs jaunieši tieši un atklāti runā par bērnībā piedzīvoto atstumtības un pāridarījuma izjūtu, kā arī horeogrāfes Kristīnes Brīniņas izrāde «Noķer mani!», kurā savu bērnu kustības izdejo seši drosmīgi vecāki.

Paplašinātam teātra telpas jēdzienam un scenogrāfijai veltīta festivāla programma «Kopīgā telpa: mūzika, laiks, politika» - mākslas darbi, kuros vārdu vietā runā telpa, scenogrāfija, objekti un ķermeņi. Lielākā daļa šīs festivāla sadaļas darbu tiks izrādīti bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička», Ganību dambī 30. Programmā iekļauta jauna skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona audiovizuālā instalācija «Slāpes», holandiešu scenogrāfa un režisora Drīsa Verhofena poētiskie un politiski asie darbi «Ardievu!» un «Homo Desperatus (video versija)», franču horeogrāfa Borisa Šarmaca un kinorežisora Cēzara Vaizī dejas filma «Pacelšanās», franču mākslinieka Filipa Kena un fotogrāfa Martina Argiroglo izrāde - akcija «Bivouac» ar skatītāju piedalīšanos, kā arī starptautiskā mākslinieku kolektīva «fieldworks» un franču arhitekta Gaetana Rusketa izrādes, kurās aktierim līdzvērtīgu lomu spēlē telpa, scenogrāfija, lielizmēra objekti un dzīvā skaņa.

Laikmetīgās dejas sadaļā festivāls piedāvās divas pirmizrādes, kas tapušas sadarbībā ar starptautisko programmu «DNA [Departures and Arrivals]» un ko veido mūsu jaunie horeogrāfi Kristīne Brīniņa, Krišjānis Sants un zviedru horeogrāfs Ēriks Ēriksons.

Viesizrāžu programmas spožākie notikumi būs franču mākslinieka Filipa Kena kinofilmai tuvā festivāla atklāšanas izrāde «Pūķu melanholija» par sešu rokeru un Izabellas draudzību, britu kompānijas «Forced Entertainment» izrāde-lasījums «Piezīmju grāmata», kuras pamatā ir Agotas Kristofas romāns «Lielā burtnīca», skumjākā britu komiķa Kima Noubla un ekscentriskā flāmu dueta Benjamina Verdonka un Pītera Ampes darbi, kā arī jaunā francūža Olivjē Kulona Jablonkas skarbais komentārs par globālo imigrāciju izrādē «Viktora Igo avēnija 81».

Festivāla laikā notiks arī teātra kritikas darbnīca jauniešiem, starptautiska ceļojošā skola «Shipbuilding and other joint efforts» teātra un citu jomu studentiem, kuras saturu veido Jeruzalemes Vizuālā teātra skolas direktors Gajs Gutmans un Santarkandželo teātra festivāla mākslinieciskā vadītāja Silvija Botiroli, radošā darbnīca «Madlove» Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pacientiem britu mākslinieka un aktīvista «the vacuum cleaner» vadībā, kā arī plašai publikai paredzētas sarunas par festivālā aplūkotām tēmām, kas tiks rīkotas sadarbībā ar interneta žurnālu «Satori» un tā galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu.

Kā stāstīja Laiviņa, festivāls «Homo Novus» tiek veidots, apzinoties, ka laikmetīgā skatuves māksla nav iekapsulējies fenomens, gluži otrādi - tā nepārtraukti paplašinās, mainās un attīstās, meklē jaunus formālos izteiksmes līdzekļus, jēgpilnu saturu un attiecības ar skatītāju. Festivāls tiecas piedāvāt tādas programmas un izrādes, kam ir potenciāls mainīt mākslinieku un skatītāju perspektīvu, uzdot aktuālus un neatliekamus jautājumus, doties pilsētā un radīt mākslas notikumus ārpus ierastās vides, atklājot daudz būtiska par šo vietu un cilvēkiem. Šāgada «Homo Novus» programma būs satura un formas ziņā integrēts mākslas notikums, kurā katra nākamā izrāde, katrs pasākums papildina un bagātina vai pārbauda un apšauba iepriekšējā gūto pieredzi un izjūtas.

Festivāls iekļaus plašu pilsētas teritoriju, aicinot uz izrādēm teātra zālēs, Zolitūdē, tukšās fabrikās un ēkās, bet tā epicentrs šogad būs līdz šim slēgtais nams Aristīda Briāna ielā 13, kurā atradīsies festivāla informācijas centrs, notiks vairākas izrādes, lekcijas, sarunas ar māksliniekiem, un sadarbībā ar Mārtiņu Mielavu un kafejnīcu «Piens» tiks atvērts festivāla bārs un deju zāle.

Režisora Pētera Krilova dibinātais teātra festivāls «Homo Novus» pirmo reizi notika 1995.gadā Daugavpilī, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un kopš tā laika regulāri iepazīstina mūsu skatītājus ar vēl pavisam jauniem un jau atzītiem māksliniekiem, kuru darbos rodama nerimstoša interese par mūsdienu pasauli un sabiedrību. «Festivāls radās aiz izmisuma. 1993.gada rudenī es kļuvu par Daugavpils teātra māksliniecisko vadītāju, pārņemot to krīzes situācijā. Naudas nebija nemaz, un mēs ar toreizējo teātra literārās daļas vadītāju Baibu Tjarvi nospriedām, ka tādā postā ir jādara kaut kas globāls, kas piesaistītu gan naudu, gan uzmanību. Ir tāds paradoksāls ebreju teiciens: kad nav naudas, vajag sarīkot kāzas. Tā mēs nonācām līdz festivālam,» par festivāla rašanos stāstīja Krilovs.