Biedrība esot neizpratnē par agresīvu un netaktiski organizētu kampaņu, lai it kā aizsargātu izcilu arhitektūras vērtību, tai pašā laikā it kā atbalstot, bet īstenībā apdraudot Okupācijas muzeja darbu.

Kā atzīmēja Okupācijas muzeja vadītājs Gunārs Nāgels, nav saprotams, kāpēc arhitekte Gaile aizstāv vienu modernisma pieminekli, bet citu vēlas pārveidot. «Arī Rīgas Tehniskā universitāte ir arhitektoniski zīmīga ēka, kurā viņi paši grasās izcirst kādu daļu ārā, kur ir plaisa, lai iebūvētu tur kaut ko baltu. Es nevēlētos spekulēt par to, kas aiz tā stāv,» norādīja Nāgels.

Biedrības pārstāvji atzīmējuši, ka

Gaile arhitekta Gunāra Birkerta projektu «Nākotnes nams» nodēvējusi par mēslu,

norādot, ka pēc «Nākotnes nama» pabeigšanas visi teiks: «Kāpēc mēs tādu mēslu uzbūvējām?» Tai pašā laikā Gaile un viņas domubiedri esot noklusējuši Brikerta vārdu iesniegumos par modernisma arhitektūras apdraudējumu Rīgā ārzemju organizācijām UNESCO un «DoCoMoMo».

Maldinošs esot izteikums, ka muzejs var savu darbību organizēt citā veidā,

piemēram, pārceļoties no Vecrīgas uz bijušo čekas namu vai, labākajā gadījumā, pašreizējā ēkā saglabājot tikai ekspozīcijas zāli, meklējot muzeja daudzveidīgajai darbībai un darbiniekiem citas telpas. Muzeja pārstāvji uzsvēruši, ka pilnvērtīgs muzeja darbs iespējams tikai «Nākotnes namā», jo muzeja ekspozīcijas, telpu iekārtojuma un funkcionālie plāni izstrādāti atbilstoši ēkas rekonstrukcijas projektam.

Kā atzīmēja Okupācijas muzeja vadītājs Nāgels, muzejs īsteno gan pētniecības, gan izglītojošo darbu. «Kāpēc daļai no mūsu darbiniekiem vajadzētu pārvākties? Mums nav administratīvo darbu veicēju, kuri tikai pieņem dokumentus un turpina sēdēt. Mūsu vēsturnieki un izglītojošās darbības veicēji ik dienu konsultējas savā starpā,» stāstīja Nāgels, norādot, ka darbinieku sadalīšana dažādās ēkās traucētu muzeja darbu. Nāgels piebilda, ka Okupācijas muzeja ēkā Strēlnieku laukumā muzejam neesot jāmaksā īres maksa. Ja daļai darbinieku būtu jāatrod vieta citur, būtu jāīrē telpas, kas muzejam sagādātu grūtības.

Okupācijas muzeja biedrības pārstāvji arī norādījuši, ka neviens neprotestēja, kad, ceļot Melngalvju nama kopiju, 1996.gadā nojauca arhitektu Gunāra Lūša-Grīnberga un Dzintara Dribas celtās Latviešu Sarkano strēlnieku muzeja ēkas ziemeļaustrumu spārnu. Tā bija galvenokārt Okupācijas muzeja klātbūtne, kas ēku nosargāja laikā, kad Rīgas domē 1999.gadā tika pieņemts lēmums par tās pilnīgu nojaukšanu. Gunāra Birkerta piebūve pie tagadējās celtnes, kurai jau sākotnēji bija paredzēts paplašinājums, saglabā celtnes apjomu un prasmīgi turpina modernisma arhitektūras stilistiku, ir pārliecināta muzeja biedrība.

Jau ziņots, ka 20 arhitekti, kuru vidū ir tādi profesionāļi kā Gaile, Aldis Sīlis un Uldis Lukševics, iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savu viedokli pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs - starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē «www.docomomo.com».

Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.

Muzeja pārbūves tehniskā projekta autors un SIA «5.iela» arhitekts Ints Pujāts intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka pret Okupācijas muzeja piebūves - Nākotnes nama - projektu iebilstošajai arhitektu grupai īsti pat nav nekādu argumentu, izņemot to, ka «mēs zinām labāk».

Tikmēr arhitekte Zaiga Gaile sākusi parakstu vākšanu Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā saglabāšanai tās esošajā veidolā, aicinot nebūvēt Okupācijas muzeja piebūvi. Parakstu vākšana esot sākta, jo gan valdība, gan citas atbildīgās institūcijas ir noraidījušas iespēju projektu pārskatīt.

Latvijas Okupācijas muzeja administrācija Gailes iniciatīvu uzskata par mēģinājumu piešķirt pozitīvu nozīmi komunisma ideoloģijas simboliem Rīgā.