«Dalībnieki kļuvuši vien par līdzekli organizatoru un virsvadītāju ambiciozo mērķu sasniegšanai. Tāpēc arī repertuārs tik attālināts no pašu dalībnieku vēlmēm un nesniedz vairs vēsturisko gandarījumu,» sacīja Kramiņš.

Viņš uzsvēra, ka dziesmu svētkos nav nepieciešams tik liels mēģinājumu skaits. «Latvieši, tāpat kā citas tautas, pulcējoties pie ugunskuriem, mītiņos vai atceres pasākumos, skaisti dzied arī bez mēģinājumiem. Tas, ka reālie svētku organizētāji un virsvadītāji ar dalībniekiem nestrādā ikdienā un nepārzina viņu spējas, tad arī ir esošo problēmu pamatā. Un tieši tāpēc nākošajos svētkos mūs sagaidīs arvien jauni pārsteigumi,» stāstīja pedagogs.

Kramiņš uzskata, skolēnu dziesmu svētkos notikušais nav nejaušība, bet likumsakarīgs pēdējo 25 gadu valsts pārvaldības rezultāts, sākot no Saeimas deputātu līdz ministru veiktajam. «Ikvienam ir skaidrs, ka jo vairāk skolēni sēdēs pie datoriem, jo vairāk tie ģībs un mazāk izdziedās un izdejos latviešu tautas dziesmās ieliktās vērtības, kas spēcina,» norādījis pedagogs. Kramiņš atzīmējis arī to, ka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav spējīga prasīt atbildību no saviem padotajiem, kas «25 gadu laikā pārvietojas no viena kabineta uz otru, no vienas izglītības pārraudzības iestādes uz citu».

Jau ziņots, ka sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.